Banku atklātā vēstule: Tieslietu sistēma ir jāattīra no negodprātīgajiem 3
Atklātā vēstule Latvijas Republikas jaunās, 12.Saeimas deputātiem
Latvija ir izdarījusi savu izvēli, deleģējot varu jaunievēlētās Saeimas rokās. Šobrīd daļa no Saeimā ievēlētām partijām ir apvienojušās koalīcijā un diskutē par ministru portfeļu sadali starp partijām, kā arī topošo ministru personālijām.
AS “Norvik banka”, AS “Swedbank”, AS “SEB banka” un AS “Reverta” ar šo atklāto vēstuli vēršas pie jaunās koalīcijas!
Latvijas finanšu tirgus dalībnieki atkārtoti vērš sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanību uz nepieņemamiem apstākļiem, kas liecina par iespējamu korupcijas pastāvēšanu gan maksātnespējas administratoru vidū, gan tiesu sistēmā, gan valsts pārvaldē. Pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā ir izskanējuši vairāki līdzīgi gadījumi, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju un komersantu, kā arī ārvalstu investoru ierobežotajām iespējām
efektīvi aizsargāt savas tiesības un intereses. Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu.
Pieļaujot šādu shēmu īstenošanu, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudz desmitu miljonu eiro apmērā, kas cita starpā nodara kaitējumu arī valsts starptautiskajai reputācijai un samazina
Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē.
Neraugoties uz to, ka ik gadu dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijās kā viens no mērķiem tikusi norādīta investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, vienlaikus veiktās investoru aptaujas liecina, ka viens no būtiskākajiem Latvijas uzņēmējdarbības vides trūkumiem ir neefektīvā tiesību aizsardzības sistēma – izmeklēšanas iestāžu vājums, ilgstošie civiltiesiskie procesi, tiesību normu atšķirīga interpretācija un procesuālās nepilnības, kas ir pateicīga augsne korupcijai.
Drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas nodrošināšanai valstī jābūt starp galvenajām prioritātēm.
Latvijas tiesiskās sistēmas kvalitāti īpaši raksturo likumu piemērošanas prakse, kuras veidošana ir valsts tiesību aizsardzības iestāžu, Uzņēmumu reģistra, Maksātnespējas administrācijas, tiesu un arī šķīrējtiesu rokās. Ja tiesību aizsardzības iestādes, neraugoties uz pietiekamu normatīvo bāzi, nespēj vai negrib to efektīvi un atbilstoši likuma mērķim un garam piemērot faktiskajiem apstākļiem, panākot taisnīgu, nevis formālu risinājumu, tad cīņa ar negodprātīgiem aizņēmējiem un krāpniekiem ir neefektīva. Neatliekami ir jārisina jautājums par efektīvu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu atbilstoši likuma garam un mērķim.
Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem. Šādu gadījumu prakse, protams, liek kredītiestādēm pārskatīt savu kreditēšanas politiku. Katras šādas shēmas realizēšana rada negatīvas sekas Latvijas finanšu sistēmai un ekonomikai.
Tieslietu ministrija ir atbildīga par valsts tiesību politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī tādas sabiedrības tiesiskās domas veicināšanu un apziņas attīstīšanu, kas atbilst demokrātiskas valsts principiem. Politiskajai partijai, kas vēlas uzņemties atbildību par šo nozari, un tās izvirzītajam ministra kandidātam būs jāspēj panākt gan likuma nepilnību novēršanu, gan tiesību normu vienotu interpretāciju un piemērošanu, kas nodrošinātu reālu un efektīvu tiesību aizsardzību Latvijā.
Latvijas tiesu vara šobrīd stāv nopietna pašattīrīšanās procesa priekšā. Nav pieļaujams, ka publiski izskan informācija par vienu un to pašu tiesnešu un maksātnespējas administratoru iesaisti maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu shēmās, un tam neseko attiecīgo lietu nopietnas un vispusīgas pārbaudes no atbildīgo valsts institūciju puses. Ir jāatceļ no amata tiesneši, maksātnespējas administratori un citas amatpersonas, kuras piešķirtās pilnvaras un uzliktos pienākumus īsteno formāli vai negodprātīgi savtīgās interesēs, bez nolūka panākt taisnīgu risinājumu, nesasniedzot likumā paredzēto mērķi.
Aicinām jauno koalīciju ar vislielāko atbildību uzticēt tieslietu jomas pārraudzību ministra kandidātam, kurš sekmēs tiesiskuma realizēšanu Latvijā ar detalizētu rīcības plānu, kurā līdztekus pastāvošo problēmu atzīšanai paredzēti nekavējoši īstenojami pasākumi to novēršanai.
Ikvienai personai ir tiesības paļauties uz tās likumisko interešu aizsardzību un realizēšanu godīgās un taisnīgās tiesību aizsardzības institūcijās, kas ir brīvas no korupcijas. Valsts tiesību aizsardzības sistēmas autoritātes nostiprināšanai un tās darbības efektivitātei ir jābūt kā Tieslietu ministra, tā arī koalīcijas uzdevumam!
