Banku analītiķi šogad Latvijā sagaida gada vidējo inflāciju 2,1-2,5% apmērā 1
Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Inflācijas tempi pierims
Tostarp “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.
Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs.
Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā,
tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.
“Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika,” sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.
Inflāciju būtiski ietekmēs enerģijas un pārtikas cenas
Viņš arī norādīja, ka primārie faktori, kas var “mētāt” inflāciju, ir enerģijas un pārtikas cenas. “Naftas cenai ir potenciāls lielām svārstībām, taču OPEC+ [OPEC 14 valstis un vēl 10 naftas ieguvējvalstis, tostarp Krievija, Kazahstāna, Malaizija un Meksika] darīs visu, lai tā turētos aptuveni pašreizējā līmenī.
Pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tas turpināsies. Noteiktās grupās tā augs raitāk, piemēram, cūkgaļai,” pauda Gašpuitis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka gada sākumā būs gan pozitīvas izmaiņas, gan ne pārāk.
Nepatīkamais saistās ar degvielas cenas un sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu.
“Sadārdzināsies arī alkohols un atsevišķi pasta pakalpojumi, daudzviet arī atkritumu apsaimniekošana. Jārēķinās, ka cenas celt centīsies daudzi administratīvo un komunālo pakalpojumu sniedzēji un citi sektori, kuros valda vāja konkurence.
No patīkamās puses cenu kritums gaidāms gāzei, elektrībai un sadales tīkla tarifiem. Tā kā lielāka uzmanība vienmēr tiek pievērsta cenu kāpumam, inflācijas uztvere sabiedrībā nemazināsies un atšķirsies no tendencēm, ko rādīs patēriņa cenu indekss,” sacīja Gašpuitis.
Gaidāms “Lidl” faktors
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,2% apmērā.
“Pasaules izejvielu tirgus temperatūra ir drīzāk inflāciju samazinoša. Cenu kāpumu bremzēs arī elektrības izmaksu samazinājums,” teica Strautiņš, piebilstot, ka inflāciju samazinās arī veikalu tīkla “Lidl” darbības sākšana.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,4% apmērā.
“Gaidāms, ka pārtikas produktu cenu kāpums būs nedaudz mazāks nekā pērn. Nākamā gada martā ieplānots akcīzes nodokļa likmju kāpums dažāda veida alkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc nedaudz straujāk varētu augt alkoholisko dzērienu cenas.
Ļoti mērens cenu kāpums
Savukārt ar mājokli saistīto izmaksu kāpums kļūs lēnāks gāzes un elektrības tarifu samazināšanas dēļ, vairāk nekā kompensējot dabas resursu nodokļa celšanas efektu uz atkritumu izvešanas tarifiem. Akcīzes celšana benzīnam un dīzelim atspoguļosies arī degvielas cenās, bet prognozētā pasaules naftas cenu samazināšanās Latvijas degvielas cenu kāpumu ierobežos.
Kopumā inflācija nākamgad būs zemāka galvenokārt atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu cenu samazināšanas dēļ,” skaidroja Buceniece.
Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad Latvijā turpināsies ļoti mērens patēriņu cenu kāpums un inflācija varētu būt ap 2,5%, kas būtu zemākais inflācijas līmenis kopš 2016.gada.
“Patēriņa cenas visbūtiskāk ietekmēs patēriņa nodokļu pieaugums, kā rezultātā degvielas cenas varētu augt par 4-6 centiem litrā, savukārt stiprā alkohola cenas palielināties par aptuveni 10%. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinātu par 0,5-0,6 procentpunktiem.
Papildus tam nākamgad pieaugs sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi. Tikmēr pakalpojumu cenu kāpums, visticamāk, saglabāsies līdzšinējo 3% robežās,” teica Āboliņš.
