Banku analītiķi prognozē patēriņa cenu kāpumu. Kādi faktori to ietekmēs visvairāk? 1
Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā varētu būt 2,5-2,9% apmērā, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Algu kāpums Latvijā
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka gada vidējā inflācija 2019.gadā Latvijā varētu būt ap 2,5%.
“Galvenais cenu kāpumu veicinošais faktors būs algu pieaugums Latvijā. Līdz šim mums ir izdevies izvairīties no tādiem pakalpojumu cenu lēcieniem kā kaimiņvalstīs – pakalpojumu inflācija ir turējusies ap 3%, bet tā noteikti ir riska zona.”
“Savukārt izejvielu tirgu ietekme uz cenu līmeni drīzāk būs lejupvērsta. Mērena cenas ceļoša ietekme būs arī akcīzes nodokļu palielinājumiem janvāra, marta un jūlija sākumā, kas ietekmēs degvielas, alkohola un tabakas dārdzību,” sacīja Strautiņš.
Neskaidrība ar degvielas cenām
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka patēriņa cenas Latvijā 2019.gadā varētu palielināties par aptuveni 2,6-2,8%, kas ir ļoti tuvu 2018.gada inflācijas līmenim.
“Inflāciju Latvijā 2019.gadā veicinās darba algu kāpums, kā rezultātā pakalpojumu cenas varētu palielināties par 3-3,5%. Papildus tam vidējo cenu līmeni Latvijā 2019.gadā palielinās arī nodokļu reformas ietvaros jau 2017.gadā apstiprinātais akcīzes likmju pieaugums alkoholam un tabakai, kas vidējo cenu līmeni Latvijā palielinās par aptuveni 0,3 procentpunktiem.”
“Tāpat 2019.gadā Latvijā gaidāms elektroenerģijas cenu kāpums par 10-15%, kas ir saistīts ar fiksēto tarifu pārskatīšanu, atbilstoši elektroenerģijas cenām “NordPool” biržā, kas pēdējos divos gados ir būtiski kāpušas.”
“Savukārt pārtikas cenās pasaulē šobrīd vērojama diezgan liela stabilitāte, tādēļ pārtikas cenu inflācija Latvijā 2019.gadā, visticamāk, būs neliela,” teica Āboliņš.
Vienlaikus viņš atzina, ka inflācijas prognozēs liela neskaidrība šobrīd ir saistīta ar degvielas cenām.
“Naftas cenas pasaulē 2018.gada pirmajā pusē būtiski palielinājās un tas veicināja patēriņa cenu pieaugumu arī Latvijā. Taču šobrīd tās atkal strauji mazinājušās un šis kritums vēl pilnībā nav atspoguļojies degvielas cenās Latvijā.”
“Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī, degvielas cenām mūsu benzīntankos vajadzētu vēl kristies un tas mazinās kopējo inflācijas līmeni Latvijā nākamgad. Taču naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt un ja tās atkal sāks augt, inflācija Latvijā nākamgad var pārsniegt arī 3%.”
“Tāpat naftas cenu svārstības var ietekmēt siltumenerģijas tarifus. Atsevišķās pilsētās siltumenerģijas cenas jau šoruden ir palielinājušās, taču Rīgā pēdējo reizi siltumenerģijas tarifs ir mainījies 2017.gada sākumā.”
“Šobrīd nav indikāciju, ka siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu mainīties šajā apkures sezonā, taču gada otrajā pusē tas noteikti nav izslēgts,” pauda Āboliņš.
Turpina augt darbaspēka izmaksas
“Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna aģentūrai LETA sacīja, ka patēriņa cenas nākamajā gadā Latvijā varētu augt par apmēram 2,7%.
“Tā kā darbaspēka izmaksas turpinās pieaugt, kāps arī pakalpojumu cenas. Noteicošā degvielas cenu un arī gāzes un siltuma tarifu izmaiņām būs naftas cenas attīstība. Pēc iespaidīga kāpuma šā gada pirmajā pusē naftas cena ir tikpat iespaidīgi kritusi pēdējos pāris mēnešos.”
“Tas varētu piebremzēt tarifu kāpumu, kas pamatā tiek piesaistīti deviņu mēnešu vidējai naftas cenai. Nākamgad turpināsies arī akcīzes nodokļu paaugstināšana alkoholam un cigaretēm,” pauda Strašuna.
Korekcijas ieviesīs naftas cenas dinamika
Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka 2019.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 2,9% apmērā.
Viņš sacīja, ka novembrī gada inflācija Latvijā nostājās uz 3% atzīmes, tostarp par 3% pieauga gan preču, gan pakalpojumu cenas. Savukārt decembrī, dominējot sezonālajām atlaidēm un degvielas cenas kritumam, inflācija paslīdēs zem 3%, bet gada vidējā inflācija 2018.gadā būs 2,5-2,6% apmērā.
“Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai šogad ir cenu lēciens preču grupā, kam būs noteicoša ietekme arī 2019.gadā. Taču nākamā gada perspektīvas šobrīd iezīmējas neviennozīmīgi, ko diktē arējā nenoteiktība.”
“No vienas puses veidojas inflāciju bremzējoši faktori, respektīvi, nesenais naftas cenas kritums, kā arī vājākas globālās ekonomikas perspektīvas. No otras puses darba tirgi pasaulē ir spēcīgi, atalgojuma pieaugums lēnīgi atdzīvojas, bet uzņēmumu jaudu noslodze ir ļoti augsta.”
“Tāpat inflācija pieaug daudzās strauji augošajās valstīs, kaut attīstītajās valstīs inflācija joprojām ir nīkulīga,” teica Gašpuitis.
Viņš minēja, ka korekcijas viesīs naftas cenas turpmākā dinamika, un šobrīd pastāv diametrāli pretēji skatījumi par turpmāko naftas cenu attīstību. Tostarp SEB sagaida ka tā atgūsies, bet jautājums ir, cik ātri un līmenis, pie kura tā nostāsies.
“Tirdzniecības karu, dažādu slimību, kā arī neparedzamo laika apstākļu dēļ nenoteiktas ir pārtikas cenu perspektīvas. Tomēr neliels kāpums ir gaidāms.”
“Tāpat jautājums ir, cik lielā mērā Latvija globālo inflāciju importēs, jo pēdējos mēnešos preču inflācija ir izlīdzinājusies ar pakalpojumu inflāciju, kas pakārtota iekšzemes procesiem.”
“Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, pakalpojumu cenu kāpums turpināsies. Tāpat būs vērojams akcīzes nodokļa, kā arī elektroenerģijas cenu pieaugums,” klāstīja Gašpuitis.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Banka nākamajā gadā gada vidējo inflāciju Latvijā prognozē 2,9% apmērā.
