Savukārt “DNB bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja – kā jau tas Latvijā ir ierasts, ir ļoti emocionālas diskusijas par detaļām, nespējot aptvert kopainu. 0
“Galvenā ziņa nākamā gada budžetā ir spēcīgs fiskālais stimuls. To nevar redzēt, skatoties uz budžeta kopējo bilanci, kas gandrīz nemainīsies. Taču ir jāņem vērā tas, ka daļa no ienākumiem Latvijas valsts budžetā ir ārvalstu finanšu palīdzība jeb slavenie ES fondi. Tāpēc fiskālās politikas ietekme uz budžetu ir redzama, skatoties, kā mainījusies starpība starp budžeta ieņēmumiem, kas iegūti Latvijā (nodokļi, valsts uzņēmumu dividendes u.c.), un kopējiem izdevumiem,” teica Strautiņš.
Viņš piebilda, ka 2016.gada desmit mēnešos iekšzemē gūtie ienākumi ir auguši par 6,5%, bet kopējie izdevumi tikai par 0,5%. Absolūtajos skaitļos šī bilance ir mainījusies par 383,9 miljoniem eiro jeb gandrīz 2% no IKP šajā periodā. “Tas ir bijis pamatīgs negatīvs fiskāls šoks – galvenais iemesls tam, ka izaugsme šogad ir bijusi lēnāka,” sacīja Strautiņš.
Tāpat Strautiņš norādīja, ka viss pārējais uz šī fona ir detaļas, kaut arī nozīmīgas.
Viņš arī atzīmēja, ka liels tracis ir bijis ar termiņa noteikšanu mikrouzņēmumu nodokļa darbībai un pienākumu maksāt kaut vai minimālajai algai atbilstošu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), kas stipri ierobežos nodokļu optimizācijas iespējas šajā režīmā. Ļoti iespējams, ka daļa no šajā režīmā strādājošajiem pilnībā pāries pelēkajā ekonomikā, taču, ievērojot, ka 80% režīma izmantotāju darbojas Rīgā, nav gaidāms nozīmīgs bezdarba pieaugums, un kopējā fiskālā ietekme varētu būt pozitīva, kaut to neiespējami šobrīd novērtēt.
“Šis solis noteikti var radīt lokālas negatīvas sekas, taču jāredz arī kopējā aina – mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšana tālākā nākotnē būtu absolūti nepieņemama ne no taisnīguma, ne nodokļu sistēmas efektivitātes viedokļa. Nevar sadalīt sabiedrību divās daļās ar tik krasi atšķirīgiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ir cilvēki, kuru saimnieciskās darbības veids dod plašas iespējas izmantot šo režīmu, piemēram, komercpakalpojumu nozarē viņu īpatsvars ir ļoti liels. Tajā pašā laikā ir daudzi, kuri ir “nolemti” strādāt lielās organizācijās – lielākā daļa medicīnas, izglītības darbinieku, tāpat rūpniecībā un enerģētikā strādājošie. (..) Tagad redzam tieši to, ko var gaidīt jebkurā situācijā, kad daļai sabiedrības nosaka priviliģētu nodokļu režīmu, subsīdijas, kvotas, tarifus un pēc tam to atņem. Atliek nepiekāpties, un pēc kāda laika iestāsies miers. Jebkuri speciāli nodokļu režīmi, kas novērš uzmanību no ražīguma celšanas, ieinteresējot uzņēmējus tērēt laiku, piemērot uzņēmējdarbības formu šo režīmu izmantošanai, arī kaitē ekonomikas izaugsmei,” sacīja Strautiņš.
Tāpat viņš pauda, ka tā saucamās deputātu kvotas nav laba prakse. “Ja man būtu jāizvēlas, kur šo naudu novirzīt, es izvēlētos aizsardzību – 2% no IKP šim mērķim mums vajadzēja sasniegt jau nākamgad,” uzsvēra Strautiņš.
