“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka, lai arī nākamgad ekonomikas izaugsme sola paātrinājumu, plānotās ieņēmumu pieauguma prognozes ir ļoti ambiciozas. Līdz ar to viens no primārajiem mērķiem saistībā ar budžetu būs veiksmīgs VID darbs un ēnu ekonomikas tālāka iegrožošana, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības nodrošināšana. “Tādēļ labi, ka ir atstāta neliela fiskālā rezerve,” viņš piebilda. 0
Tāpat Gašpuitis norādīja, ka lielākais pieaugums ir aizsardzībai, kas šobrīd ir viena no galvenajām prioritātēm un neļauj straujāk kāpināt izdevumus citām sfērām. Tomēr atbalsts ticis arī veselībai, sociālajai jomai un demogrāfijas veicināšanai.
“Lielākos jautājumus rada sociālo iemaksu izmaiņas. Mērķis ir cēls, un noteikti, ka jautājums par sociālo nodrošinājumu ir jārisina, jo tā ir bumba ar laika degli. Ļoti svarīgi būs sekot situācijai, lai plānotās izmaiņas neiedragā tendences darba tirgū. Pozitīvi jāvērtē atbalsts jauno uzņēmumu dibināšanai. Tajā pašā laikā jādomā arī par esošās attīstības iespējām, un nākamgad būtu jāizšķiras ieviest nodokli par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Un tas ir tikai viens no jautājumiem, kas jārisina, jo problēma ar augstajiem darbaspēka nodokļiem saglabājas, tāpat kā jautājumi par plānotājām, vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā kopumā,” pauda Gašpuitis.
Viņš arī atzīmēja, ka joprojām ir jautājumi par budžeta līdzekļu caurskatāmu izlietošanu un plānošanas efektivitāti, kā arī tas, ka gribētos redzēt nedaudz raitāku iesākto reformu īstenošanu, piemēram, izglītības, veselības jomā, kā arī lielāku virzību uz digitālo sistēmu risinājumiem, kas palielinātu budžeta izlietojuma izsekojamību.
