Banku analītiķi: Nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums 10
Šī gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka, lai arī ekonomiskās aktivitātes pieauguma tempi pazeminās un perspektīvas kļūst sarežģītākas, tendences darba tirgū joprojām ir spēcīgas, kā dēļ otrajā ceturksnī bezdarbs saruka līdz 6,6%.
Būtiskas izmaiņas trešajā ceturksnī nav gaidāmas, bet turpmāk neliels bezdarba pieaugums ir iespējams, īpaši nākamā gada pirmajā ceturksnī, prognozē Gašpuitis. Ekonomists informē, ka nozaru aptaujas uzrāda uz joprojām spēcīgu pieprasījumu pēc darbiniekiem, kaut ar viegli lejupejošu tendenci. Arī vakanču līmenis mazinās, bet tas joprojām ir augsts. Signāli norāda uz to, ka darba tirgū mērena atdzišana ir iespējama sankciju un straujo izmaksu pieauguma dēļ.
Pagaidām sankciju ietekme plašos mērogos gan neizpaužas, norāda Gašpuitis. Ir uzņēmumi, kuri saskaras ar Krievijas tirgus izaicinājumiem un sākuši darbinieku optimizēšanu, taču izteiktākas tendences varētu parādīties nākamgad, kad arvien vairāk sankciju stāsies spēkā, parādīsies jaunas, kā arī tiks aizpildīti trūkumi esošajās.
Taču kopumā Gašpuitis uzskata, ka darba tirgus varētu būt viens no pozitīvajiem aspektiem tuvākajā laikā, kas ļaus ekonomikai elastīgāk adaptēties sankciju un inflācijas izaicinājumiem. Krasākas izmaiņas var izpausties enerģijas krīzes apstākļos, kas varētu būt īslaicīga, lai būtiski ietekmētu ilgtermiņa tendences darba tirgū.
“Izteikts darbinieku trūkums ir jūtams visā Eiropā un tas kļūs tikai akūtāks. Darbinieks ir vērtība, kuru, pirms atlaist, darba devējam būs jādomā septiņreiz. Tādēļ šādi soļi tiks veikti tikai ārkārtas situācijās,” uzskata Gašpuitis.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē citu labu ziņu – par 2,8% ir pieaudzis strādājošo skaits, sasniedzot 886 000 cilvēku. Tas gan vēl atpaliek no šī rādītāja pēdējos divos gados pirms pandēmijas, kad tas pārsniedza 900 000.
Strautiņš norāda, ka gada laikā ir pieaudzis arī nodarbinātības līmenis – no 62,4% līdz 64%. Tas vēl par procentpunktu atpaliek no 2019.gada vidējā rādītāja, bet nepārprotami virzās uz pareizo pusi, tātad cilvēki redz un izmanto pandēmijas pārvarēšanas sniegtās iespējas.
Diemžēl, uzsver Strautiņš, Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni aptumšo karš Ukrainā un viss ar to saistītais, pirmkārt, enerģijas cenu kāpums. Tāpēc ekonomists prognozē, ka šī gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums. Pirmais mazais briesmu signāls ir reģistrētā bezdarba pieaugums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk būtu jāsamazinās.
Darba tirgus tuvāko nākotni aptumšo divi lieli riski, skaidro Strautiņš. Enerģijas cenu kāpums, dažās nozarēs apvienojumā ar produktu cenu kritumu, radīs konkurētspējas problēmas rūpniecībā. Savukārt dzīves dārdzības uzspiesti mājsaimniecību taupības pasākumi skars ilglietošanas un luksusa preču tirdzniecību, restorānus, izklaidi.
Par eksporta nozarēm runājot, Strautiņš norāda, ka parādās pirmās ziņas par ražošanas uzņēmumu apturēšanu augsto elektrības cenu dēļ. Viņaprāt, lielākie riski vīd kokrūpniecībā – elektrības izdevumu daļa apgrozījumā te ir augstāka, daļai produktu cenas krīt. Strautiņa ieskatā, būtu likumsakarīgi sagaidīt īslaicīgu darbavietu skaita samazināšanos šajā nozarē, jo īpaši apvidos, kur vēl ir daudz uzņēmumu, kuriem ir mazs darbības mērogs apvienojumā ar standartveida produktu ražošanu, galvenokārt ārpus lielajām pilsētām.
Reģionu dalījumā lielākie riski varētu būt Vidzemes austrumu pusē, dažos Kurzemes apvidos, informē Strautiņš. Viņš piebilst, ka specifiski bezdarba kāpuma riski ir Latgalē, ko var ietekmēt tālāka dzelzceļa un saistīto uzņēmumu darba vietu samazināšana.
Par Rīgu runājot, Strautiņš norāda, ka te eksporta perspektīvas ir samērā labas, taču galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrēsies gāzes cenu kāpuma ietekme, tātad varētu vairāk ciest patēriņš. Gāzes īpatsvars “Rīgas siltuma” primāro energoresursu struktūrā nav tas augstākais, tas ir ap 50%, taču Rīgā ir liels mājsaimniecību skaits, kuru siltuma izmaksas gāzes cenas vairāk vai mazāk ietekmē. Arī Latgalē gāzes sadārdzinājuma ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem būs diezgan izteikta, tur to daudz lieto apkurē lielajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē, prognozē Strautiņš.
Ekonomists norāda, ka jaunākie darbaspēka apsekojuma dati ir interesanti ne tikai ar vispārējā makro datu ainā labi iederīgu bezdarba samazināšanos un nodarbinātības kāpumu, bet arī ar lielo un augošo starpību starp vīriešu un sieviešu bezdarbu. Viņaprāt, tās iemesls varētu būt ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas.
Strautiņš skaidro, ka iepriekšējos desmit gados starpība starp darba meklētāju īpatsvaru vīriešu un sieviešu vidū svārstījās ap pāris procentpunktiem. Jaunākajos datos tā sasniegusi 3,8 procentpunktus. Darba meklētāju īpatsvars sieviešu vidū ir nokrities līdz 4,7%, kas atkārto līdz šim sasniegto zemāko līmeni tieši pirms trim gadiem (periodā, par ko pieejami dati, tas ir, kopš 2012.gada). Ja vīriešu bezdarbs ir tieši tāds kā 2020.gada ceturtajā ceturksnī (8,5%), tad sieviešu bezdarbs šajā laikā ir samazinājies par 2,5 procentpunktiem.
Iespējams, tas atspoguļo ekonomikas struktūras izmaiņas, pieļauj Strautiņš. Ekonomists norāda, ka mums jau ilgstoši ir zema rūpniecības daļa, pēdējā laikā labi neiet celtniecībai un transportam. Strautiņš pauž cerību, ka celtniecībai palīdzēs Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb pandēmijas seku pārvarēšanas fonds un pašreizējā Eiropas Savienības (ES) fondu perioda naudas apgūšana. Strautiņš uzsver, ka “līdz šim ir bijuši tikai skaisti Finanšu ministrijas grafiki ar šīs naudas apgūšanas plāniem jau šogad, bet reāli nenotiek gandrīz nekas”.
Ekonomists skaidro, ka šī situācija ir diezgan neparasta uz ES fona. ES vidēji šī gada pirmajā ceturksnī starp sievietēm bezdarbs bija nedaudz augstāks – 6,8% pret 6,2% vīriešiem. 13 dalībvalstīs vīriešu bezdarbs bija augstāks, taču starpība Latvijā (2,1 procentpunkti) bija daudz lielāka nekā visās pārējās valstīs, nākamā ir Malta (1,2 procentpunkti), tad Austrija (viens procentpunkts) un Rumānija (0,9 procentpunkti).
“Swedbank” galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece atzīst, ka, lai gan pasaules ekonomikas izaugsme zaudē sparu un arvien vairāk pieaug bažas par globālo recesiju, darba tirgi visā pasaulē pagaidām turas labi. Bezdarba līmenis daudzviet turpina mazināties, un netrūkst tādu uzņēmumu, kas joprojām cīnās ar darbaspēka trūkumu.
Arī Latvijas ekonomikā aina ir līdzīga, norāda Buceniece. Otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būtiski savārga, tomēr darba tirgū turpinājās jaudīga atkopšanās. Darbaspēka trūkums vairs būtiski neaug, bet joprojām ir gana nozīmīgs un veicina algu kāpumu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 6,6%. Būtisks uzlabojums vērojams gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret iepriekšējo gadu, kad bezdarba līmenis bija attiecīgi 7,3% un 7,8%.
“Lai gan līdz zemajam pirms pandēmijas rādītājam vēl neaizsniedzamies, tomēr esam spēruši platu soli tuvāk, jo tik zemu bezdarba līmeni pandēmijas laikā vēl nebijām redzējuši. Turklāt bezdarbnieku rindas kļūst retākas tā patīkamā iemesla dēļ, ka darba meklētājiem izdodas iekārtoties darbā, nevis tādēļ, ka pasliktinās demogrāfiskā situācija,” skaidro Buceniece.
Ekonomiste akcentē, ka otrajā ceturksnī nodarbināto rindas bija par 23 600 kuplākas nekā gadu iepriekš, ko sekmēja ne tikai bezdarba kritums, bet arī pozitīvas tendences kopējā iedzīvotāju iesaistē darba tirgū. Pandēmija bija daļu iedzīvotāju pavilkusi ārā no darba dzīves dīkstāvē, bet nu tas pamazām mainās. Neaktīvo iedzīvotāju skaits – iedzīvotāji, kas nestrādā un aktīvi nemeklē darbu – saruka par 12 100.
Buceniece skaidro, ka nodarbinātības pieaugumu un bezdarba norietu sekmēja Covid-19 sertifikātu prasības atcelšana strādājošajiem un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana. Pieprasījums pēc sezonālo darbu veicējiem, it īpaši pakalpojumu nozarēs, kas vērstas uz izklaidi, atpūtu un ēdināšanu, šogad, visticamāk, bija būtiski lielāks nekā iepriekšējos pāris gadus.
Tiesa, atzīst Buceniece, ka demogrāfijas tendences Latvijai joprojām ir nelabvēlīgas, arī Covid-19 veicinātais mirstības pieaugums situāciju ir tikai pasliktinājis. Tomēr, norāda ekonomiste, vismaz īslaicīgi redzam nelielu uzlabojumu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā, ko sekmē Ukrainas valstspiederīgo ierašanās Latvijā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem maijā Latvijā strādāja aptuveni 5000 Ukrainas pilsoņu. Tas gan ir vien aptuveni 0,6% no kopējā nodarbināto skaita Latvijā.
Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits nedaudz pieauga jūlijā, kas ir ļoti neraksturīgi sezonai. Buceniecei tas rada bažas, ka darba tirgus atkopšanās sāk stāties, vienlaikus dati par augusta pirmo nedēļu gan atkal rāda iepriecinošāku ainu. Arī NVA reģistrēto vakanču skaits pēc ievērojama pieaugumu pavasarī pēdējo mēnešu laikā vairs augstāk nav pakāpies.
Aptauju dati rāda, ka darbinieku skaitu palielināt vēl plāno pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi, informē Buceniece, piebilstot, ka apstrādes rūpniecības, būvniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi nav vairs tik naski uz papildu darbinieku algošanu. Ekonomistei tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka šajās nozarēs fiziskie pārdošanas vai ražošanas apjomi sākuši samazināties vai augt būtiski lēnāk.
Ja gada pirmā puse kopumā ekonomikā bija itin laba, otrā puse, visticamāk, paies ekonomikas aktivitātes samazināšanās zīmē, atgādina Buceniece. Šobrīd pieejamā informācija un dati drīzāk norāda uz maigu recesiju, tāpēc arī “Swedbank” neprognozē būtisku darba tirgus situācijas pasliktināšanos, bet neliels bezdarba pieaugums uz gada beigām, visticamāk, sagaidāms.
Buceniece uzsver, ka situācija nozarēs var ļoti atšķirties. Piemēram, tranzīta sektoram, atsevišķiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem, ir grūtāk aizstāt Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tāpēc tur nepieciešamība mazināt darbinieku skaitu var būt nozīmīgāka.
Savukārt nozares un uzņēmumi, kuru vērtējums par biznesa apjomiem pārskatāmā nākotnē saglabājas labs, pat tad, ja īslaicīgi savārgst, visticamāk, nesteigsies darbiniekus laist vaļā, bažījoties par augošu darbaspēka trūkumu nākotnē, piebilst Buceniece.
Jau ziņots, otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,3 procentpunktiem.
Tāpat otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 885 200 jeb 64% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem otrajā ceturksnī bija 5400. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
