Tikai “tagad” bankrotējusi bēdīgi slavenā “Banka Baltija”. “Creditreform” apkopojis datus 0
Dati par maksātnespējas procesiem gan Latvijā, gan Rietumeiropā liecina, ka uzņēmumu maksātnespējas riskam visvairāk ir pakļauta pakalpojumu nozare.
Turpinot jau jūnijā iesākto tēmu par maksātnespējas procesu statistiku Rietumeiropā, “Creditreform” apkopojis pēdējo piecu gadu datus par maksātnespējas procesiem Eiropā nozaru griezumā un salīdzinājis to ar atbilstošiem datiem par Latviju.
Kopējās tendences Eiropā ir šādas: Vācijā un Itālijā maksātnespējas gadījumu skaits samazinās visās nozarēs, savukārt Skandināvijā notiek pilnīgi pretējs process – maksātnespējas gadījumu skaits visās nozarēs palielinās.
Spriežot pēc maksātnespējas gadījumu skaita, Apvienotajā Karalistē pasliktinās situācija būvniecības un tirdzniecības nozarēs, savukārt Francijā un Spānijā pasliktinās tirdzniecības uzņēmumu stāvoklis.
Turpretī Beniluksa valstīs un Austrijā negatīvā ietekme galvenokārt jūtama pakalpojumu nozarē.
Eiropā visvairāk apdraudētie – pakalpojumi
Kopumā Rietumeiropā visvairāk maksātnespējas procesu reģistrēti pakalpojumu nozarē 2018. gadā tie veidoja 39,1% no visiem.
Jāatzīmē gan, ka, salīdzinot ar 2017. gadu, maksātnespējas procesu skaits nedaudz samazinājies – pērn pakalpojumu nozares maksātnespējas gadījumi bija 40,2% no visiem reģistrētajiem.
Ražošanas un būvniecības nozarēs pēdējā gadā vērojamas tikai nelielas izmaiņas, un tās kopā veido 28,8% no maksātnespējas gadījumiem, bet kopumā jāatzīmē būvniecības uzņēmumu īpatsvara samazināšanās maksātnespējas skarto uzņēmumu vidū pēdējo piecu gadu laikā.
Tirdzniecības uzņēmumu īpatsvars maksātnespējas statistikā pēdējā gadā pieaudzis par 1,2%, turpinot arī iepriekšējā gadā novēroto tendenci.
Latvijas dati līdzīgi
Salīdzinot Rietumeiropas datus ar Latvijas statistiku, jāatzīmē ekonomisko procesu līdzība – arī Latvijā lielāko īpatsvaru maksātnespējīgo uzņēmumu vidū veido pakalpojumu un tirdzniecības nozares uzņēmumi.
Interesanti, ka šāds līdzsvars radies tieši pēdējā gadā – pakalpojumu nozarē attiecībā pret iepriekšējo gadu pamanāms pieaugums par 1,7%, savukārt tirdzniecības nozares sastādītais īpatsvars krities par 3%. Atlikušo trešdaļu maksātnespējas gadījumu veido ražošanas un būvniecības nozares uzņēmumi kopā, abās nozarēs 2018. gadā novērojams neliels maksātnespējas gadījumu īpatsvara pieaugums par 0,6%.
Vērtējot maksātnespējas procesus pēdējo piecu gadu laikā, kopumā pamanāms pieaugošs pakalpojumu nozares uzņēmumu īpatsvars tajos.
2016. gadā bija pamanāms maksātnespējīgo tirdzniecības nozares uzņēmumu skaita pieaugums un būvniecības un ražošanas uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita samazinājums.
Kopumā maksātnespējas procesu skaits kopš 2014. gada ir samazinājies no 964 līdz 591 pasludinātajam maksātnespējas procesam – samazinājums par 38,7% mazāk, kas liecina par ekonomikas stabilitāti un izaugsmi valstī.
2018. gadā gan novērots minimāls pieaugums – par četriem maksātnespējīgiem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tiesiskās aizsardzības procesu skaits ir samazinājies vēl straujāk – no 64 pasludinātiem procesiem 2014. gadā līdz 19 pasludinātiem procesiem 2018. gadā, kas ir samazinājums par 70,3%. Visvairāk pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu 2018. gadā bijis ražošanas nozarē.
Lai gan tiesiskās aizsardzības process ir paredzēts, lai veicinātu uzņēmuma stabilitātes un maksātspējas atjaunošanu, tomēr liela daļa uzņēmumu nespēj šo procesu veiksmīgi iziet.
Tā noticis ar septiņiem uzņēmumiem pērn, kuriem pēc tiesiskās aizsardzības procesa neveiksmīga rezultāta ir pasludināta maksātnespēja.
Tikai tagad bankrotējusi “Banka Baltija”
Visvairāk zināmais uzņēmums, kam 2018. gadā bijusi saistība ar maksātnespējas procesu, ir bēdīgi slavenā AS “Banka Baltija”, kurai 22. martā tika pabeigts vēl 1995. gadā uzsāktais maksātnespējas process.
Virkne uzņēmumu tika pasludināti par maksātnespējīgiem, visvairāk zināmie no tiem bija SIA “Euro-Auto”, SIA “PrimeraAir Nordic” un AS “Tosmares kuģubūvētava”.
Komentējot šos datus, SIA “Creditreform Latvija” valdes priekšsēdētājs Māris Baidekalns saka – lai savlaicīgi pamanītu izmaiņas sadarbības partnera finansiālajā situācijā un maksātspējas riskus, uzņēmējam ir vairākas iespējas.
Pirmā no tām – krāt pašiem savus datus, kuros tiek uzskaitīti parādnieki un novērtēts sadarbības uzņēmumu apgrozījums, atrodot šo informāciju publiski pieejamajās datubāzēs, kā arī prasīt atsauksmes no citiem šī uzņēmuma partneriem.
Otra – izmantot tādus biznesa informācijas portālus kā “CrediWeb.lv”, kur iespējams ātri novērtēt jebkura Latvijā reģistrētā uzņēmuma maksātspēju ar “CrefoScore” indeksu.
Šis indekss rāda varbūtību, kāda pastāv, ka uzņēmums nespēs pildīt savas saistības turpmāko 12 mēnešu laikā, kā arī ļauj nepārtraukti novērot uzņēmumus, lai mazinātu sadarbības riskus nākotnē.