Strīdos nogrimst likuma grozījumu mērķis – atvieglot maksātnespēju fiziskām personām 7
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešajam lasījumam gatavotajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuros iedzīvotājiem paredz krietni vieglāku ceļu, kā atbrīvoties no banku parādiem, nespējot maksāt par ieķīlātajiem dzīvokļiem, sīvi pretojas komercbankās.
Latvijas Komercbanku asociācija, sešpadsmit bankas un filiāles rakstiski brīdinājušas valsts augstākās amatpersonas, ka šādi likuma grozījumi neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam, pēdējais minētais skar tiesības uz īpašumu. Ja šādus grozījumus pieņems, tiem būšot sliktas sekas. Varot pieaugt hipotekāro kredītu pirmās iemaksas apmērs, kas jau pašlaik lielai daļai iedzīvotāju ir liels šķērslis sava mājokļa iegādei. Bankas pacels procentu likmes hipotekārajiem kredītiem. Iznākumā iedzīvotājiem tie kļūšot vēl grūtāk pieejami nekā pašlaik. Nepieejami kredīti radīšot īres cenu kāpumu. Visvairāk tas skaršot jaunās ģimenes.
Latvijas Komercbanku asociācija lūgusi arī Eiropas Komisiju (EK) novērtēt šo grozījumu ietekmi, mudinot Saeimas deputātus sagaidīt šo vērtējumu.
Kā zināms, Maksātnespējas likuma grozījumus otrajā lasījumā Saeima pieņēma pagājušā gada 28. novembrī. Tie paredz saīsināt privātpersonas parādu saistību dzēšanas termiņu līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā, ja parādnieks dzēsīs pusi no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas. Vēl paredzēts, ka persona varētu prasīt maksātnespējas procesa izbeigšanu pēc viena gada, atbrīvojoties no atlikušajām parādsaistībām, ja parādnieks būs dzēsis saistības pret kreditoriem. Pašlaik parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem ir divi vai ilgāk nekā trīs gadi. Tāpat paredzēts, ka fiziskas personas maksātnespējas laikā tai būs jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā – atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram.
Otrajā lasījumā pieņemts arī tā saukto nolikto atslēgu princips, proti, pēc personas dzīvokļa vai citas ieķīlātās mantas pārdošanas kreditors zaudētu savas prasījuma tiesības, bet visas atlikušās parādnieka saistības tiktu dzēstas. Šis noteikums gan skartu tikai tos kredītu ņēmējus, kuri, atdodot kreditoram ieķīlātā dzīvokļa atslēgas, kļūtu brīvi no visām atlikušajām parādu saistībām nākotnē – skaitot no dienas, kad likums būtu stājies spēkā. Tāpat atbalstīts noteikums, kas paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet arī ar tām saistītos galvojumus.
Kaut arī kopš likuma grozījumu otrā lasījuma pagājuši jau pieci mēneši, to sagatavošana trešajam lasījumam nav sevišķi pavirzījusies uz priekšu. Trešajam lasījumam pavisam ir iesniegti 111 priekšlikumi, tostarp cits par citu pretrunīgāki un samudžināti, juridiski smagnējā valodā uzrakstīti. Rodas iespaids, ka deputātiem pašiem nav īstas skaidrības, kāda ir katra iesniegtā priekšlikuma jēga un kurš no tiem būtu derīgs vai noraidāms. Komisijā vēlreiz grib skatīt un kaut ko pielabot tajos priekšlikumos, kas jau sen pieņemti otrajā lasījumā. Piecos mēnešos līdz iedzīvotāju saistību dzēšanas termiņu saīsināšanas plāniem, tāpat “noliktajām atslēgām” komisija vēl nav pat nonākusi.
Par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija) pauž, ka komisija par “noliktajām atslēgām” vēl spriedīs maijā, pieļaujot, ka šis noteikums varētu skart tikai banku parādnieku vienīgos mājokļus.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Klāvs Olšteins pauž cerību, ka līdz maija beigām komisija tiks ar tiem galā un ka līdz Jāņiem un deputātu vasaras brīvlaikam likumu tomēr izdosies pieņemt Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā.
VIEDOKLIS
Viktors Valainis, pie frakcijām nepiederošais deputāts, likumprojekta iniciators: “Jau pirms gada es uzrakstīju projektu, kas bija paredzēts tikai tiem iedzīvotājiem, kuri bija ņēmuši hipotekāros kredītus un krīzes ietekmē nonākuši parādos. Aizvadītā gada laikā tas apaudzēts ar maksātnespējas administratora tiesībām un pienākumiem, juridisko personu maksātnespējas procedūras izklāstiem un citu, kas sākotnēji likumprojektā nemaz nebija paredzēts. Iemesli, kāpēc likumprojekta virzīšana buksē, ir banku pretestība un tas, kā tas tiek gatavots Saeimā. Iedzīvotājiem domātā likumprojekta gatavošana ir pārvērsta par cirku – vienu un to pašu tēmu, kas komisijā jau ir izrunāta vienreiz, pēc nedēļas apspriež otrreiz. Vēl pēc nedēļas pārlabo kādu vārdu un apspriež trešoreiz. Gādība par iedzīvotājiem, gatavojot likumprojektu, pārvērtusies blefošanā. Likumprojekta gatavošana varētu notikt ātrāk un sekmīgāk, ja uz komisijas sēdēm katrreiz nenāktu banku interešu aizstāvji, kuri bārsta pretrunīgus priekšlikumus un jauc galvu. Ja arī turpmāk komisijas vadītājs gribēs uzklausīt katru runātāju, tad tādā stilā Saeimā likumprojektu nepieņemsim pat līdz Ziemassvētkiem.”
