Baņķieru slimnīca ar Krievijas kapitālu 0
Rīgā, Skanstes ielā 17, nākamgad ir plānots celt deviņu stāvu privāto daudzprofilu slimnīcu, kuru paredzēts pabeigt līdz 2019. gada beigām vai 2020. gadā. “Patlaban top ēkas projekts, un tam jābūt gatavam līdz 2018. gada janvārim,” informēja jaunās slimnīcas projekta vadītājs, būvfirmas “LNK Industries” pārstāvis Iļja Berkovs.
Slimnīca būs 2016. gadā reģistrētā uzņēmuma “LS Medical Property” īpašums, un tās būvniecība varētu izmaksāt vairāk nekā 25 miljonus eiro. Kā liecina “Firmas.lv” informācija, lielākā daļa šā uzņēmuma daļu pieder Krievijas pilsonim Borisam Aizikovičam, “LS Mexdical Property” īpašnieks ir arī bankas “M2M Europe” pārstāvis Sergejs Medvedevs un bankas “ABLV” padomes loceklis Igors Rapoports. Kad interesējos par šīs ārstniecības iestādes attīstības plānu, S. Medvedevs, kuru vienīgo izdevās sazvanīt, atbildēja, ka neviens no īpašniekiem par šo jautājumu nerunāšot un nekādu informāciju par projektu nesniegšot, nepaskaidrojot, kāpēc.
Interneta portāls “vademec.ru” informē, ka darbs pie privātās klīnikas projekta uzsākts 2015. gadā, kad Novosibirskas ķirurgs urologs Boriss Aizikovičs kopā ar savu sievu Irinu, kura ir ginekoloģe dzemdību speciāliste, pārdevuši savu klīniku un pārcēlušies uz Rīgu. Aizikovičs norādījis, ka klīnika Rīgā būšot līdzīga kā viņa izveidotā ārstniecības iestāde Novosibirskā, iekļaujot arī mākslīgās apaugļošanas procedūras, bet īpaša uzmanība tikšot veltīta onkoloģisko slimību ārstēšanai. Aizikovičs ir noraizējies, ka Latvijas medicīnas tirgus specifika ir balstīta uz to, lai sarežģītā ārstēšana notiktu valsts slimnīcās, neļaujot privātajai medicīnai konkurēt situācijā, kad pacienti nav turīgi. B. Aizikovičs sola atbildēt šim izaicinājumam un jaunajā klīnikā izvietot valstī pirmo robotu ķirurģisko sistēmu “Da Vinci”, tādējādi vēloties piesaistīt pacientus un radīt interesi no valsts puses par iespēju sniegt arī valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus.
Kā šo ieceri vērtē Latvijas speciālisti? Tās ir ļoti lielas investīcijas, kuras, ņemot vērā iedzīvotāju zemo īpatsvaru un pirktspēju, būs grūti atmaksājamas, uzskata “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds un piebilst, ka plānotajai jaunajai klīnikai iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ neesot nekādu izredžu ielauzties iekšējā tirgū, ja nu vienīgi orientēties uz medicīnas tūrismu. Rēvalds uzskata, ka mums jau pietiek ar tām privātajām slimnīcām, ko būvē un gatavojas būvēt pašmāju privātās medicīnas pārstāvji. Medicīnas sabiedrība “ARS” atjauno Sarkanā Krusta slimnīcu, farmācijas uzņēmums “Olainfarm” ir iegādājies zemi lielas slimnīcas būvniecībai Jūrmalā, arī “Veselības centrs 4” gatavojas celt savu slimnīcu.
Jāatzīmē, ka banka “ABLV” ir atbalstījusi arī reproduktīvās veselības centra “MAMA Rīga” izveidi, kuru apsaimnieko Krievijas uzņēmēji. “Firmas.lv” dati liecina, ka šis medicīnas centrs strādā ar zaudējumiem un ir zināms, ka tas vēlas saņemt valsts kvotas. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene pastāstīja, ka centra pārstāvji ir vērsušies pie viņas ar šādu lūgumu, taču ministre to noraidījusi mazā tirgus dēļ, kas jau tā esot sadrumstalots.
Veselības ministres Andas Čakšas biroja vadītājs Andrejs Panteļējevs informēja, ka Skanstes ielas slimnīcas projekta attīstītāji viesojušies arī Veselības ministrijā, lai ministrei izklāstītu savas ieceres. Ministre esot pārliecināta, ka jebkuras investīcijas medicīnā ir pozitīvi vērtējamas, taču bažas radot cilvēkresursu trūkums, tāpēc ministrija strādājot, lai mediķu algas būtu konkurētspējīgas.
Latvijas veselības aprūpes sistēmas pārraugiem jābažījas, ka Skanstes ielas slimnīca var aizvilināt no universitātes slimnīcām vēl atlikušo vidējo medicīnisko personālu, jo nav izslēgts, ka to varēs atalgot labāk nekā valsts slimnīcās. Jāpiebilst, ka Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi sarakstu ar specialitātēm, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurā būs atļauts ievest strādājošos no trešajām pasaules valstīm. Tajā skaitā ir arī 64 specialitāšu ārsti, kurus, iespējams, pieprasīs arī baņķieru uzbūvētā slimnīca.
