Grimstošu banku glābšanu vairs neuzkraus uz nodokļu maksātāju pleciem 2
Eiropas Centrālā banka (ECB) no novembra uzraudzīs 130 lielākās eirozonas bankas, kuras kopumā pārvalda ap 85% eirozonas banku nozares kopējo aktīvu. Latvijā tās būs trīs lielākās kredītiestādes – ”Swedbank”, SEB banka un Aizkraukles banka (ABLV). “Lai ECB nepaņemtu kaķi maisā, bankām būs jāiztur ļoti nopietns tests,” pastāstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.
Īpašnieki – pirmais avots zaudējumu segšanai
EP savā pēdējā pirmsvēlēšanu plenārsēdē ar izteiktu balsu vairākumu atbalstīja jaunās banku uzraudzības sistēmas izveidi, ko nodrošinās banku savienība. Atbildību par riskiem un zaudējumiem vairs neuzkraus uz nodokļu maksātāju, bet gan banku īpašnieku pleciem.
Krīzes laikā banku glābšanai no ES dalībvalstu budžetiem tika ieguldīti gandrīz 600 miljardi eiro, un tas nedrīkst atkārtoties, tāpēc EP pieņēma trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām. Divi no tiem noteic, kā jārīkojas bankas krīzes gadījumā, bet trešais nodrošina vienotu, banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 000 eiro) garantēšanai visās ES dalībvalstīs.
Viss garantētā noguldījuma apjoms būs jāizmaksā septiņu darba dienu laikā (patlaban Latvijā 20 darba dienu laikā kopš noguldījumi nav pieejami), bet daļa no šīs summas (katra dalībvalsts pati pieņems lēmumu par tās apjomu) būs jāizmaksā jau piecu dienu laikā. Pēc EP prasības garantēs arī noguldījumu kontā īslaicīgi glabātas lielākas summas. Piemēram, ja esat tikko pārdevis māju vai citu lielāku īpašumu un jūsu kontā uz neilgu laiku ieskaitīti vairāki simti tūkstoši eiro, visa šī summa tiks aizsargāta.
Pieņemtie tiesību akti skaidri noteic, ka bankas glābšanai būs pieci posmi. “Banku akcionāri un kreditori būs pirmie, no kuriem ņems naudu. Ja no šā avota nepietiks, tad otrs avots zaudējumu segšanai būs vienotā noregulējuma fonds, kurā ir paredzēti 55 miljardi eiro, ko iemaksās pašas bankas astoņu gadu laikā. Fonda izmaksas un zaudējumus nekādā gadījumā nevarēs segt ne no ES, ne no dalībvalstu budžetiem. Ja fondā nepietiks naudas, tam būs iespēja aizņemties finanšu tirgū. Bet, ja nepietiks arī ar aizdevumu, tad, visticamāk, ka šis fonds izmantos Eiropas stabilizācijas mehānisma iespējas. Tikai piektajā gadījumā, kad visi šie avoti būs izsmelti, tiks tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi,” pastāstīja EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš strādā Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
Valde ar plašām pilnvarām
Vienotā noregulējuma fonda īpašnieks būs valde, kurai katru gadu jāsniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, iesaistīto dalībvalstu parlamentiem, padomei, komisijai, Eiropas Savienības Revīzijas palātai par to uzdevumu izpildi, kas tai uzticēti. EP deputāte Elisa Fereira (Portugāle), kura bija galvenā ziņotāja par Banku savienības jautājumu, informēja, ka valdē būs ne tikai izpilddirektors un vietnieks, Eiropas Komisijas un ECB iecelti pārstāvji, bet arī katras iesaistītās dalībvalsts norīkoti pārstāvji, kuri pārstāvēs banku uzraudzības iestādes.
Valdei būšot plašas izmeklēšanas pilnvaras, arī pilnvaras veikt pārbaudes uz vietas. Valsts tiesu iestāde nebūs tiesīga izvērtēt pārbaudes nepieciešamību un pieprasīt valdei sniegt informāciju – valdes lēmuma likumīgumu varēs pārbaudīt tikai Eiropas Savienības tiesa. Valde varēs lūgt katras valsts iestādei, kas uzrauga banku darbību, uzlikt naudas sodu kredītiestādēm, kuras atsakās sniegt informāciju vai sadarboties izmeklēšanas laikā, atsakās veikt iemaksas vienotā banku noregulējuma fondā vai pildīt tām adresētu valdes lēmumu.
Latvijas pieredze gan rāda, ka no banku īpašniekiem maksātnespējas gadījumā nav iespējams neko piedzīt, jo pēkšņi vairs nav ne naudas, ne īpašumu. EP deputāti uzskata, ka, mainoties spēles noteikumiem, īpašnieki no banku vadības prasīs pārdomātāku menedžmentu, kas neieslīgst pārgalvībā, tas stimulēs bankas kļūt uzmanīgākām. “Pēc vienotā banku noregulējuma mehānisma izveides “Parex” glābšanas scenārijs vairs nebūs atkārtojams,” atzina R. Zīle. “Ja kāda banka sastapsies ar nopietnām problēmām, būs vienota prognozējama procedūra, nevis katru reizi tā būs jāizdomā no jauna, lai dzēstu kārtējo ugunsgrēku,” secina deputāts Kariņš.
ECB un nacionālie banku uzraugi
Kas notiks ar tām bankām, kas neatradīsies tiešā ECB pārziņā? Bez pārraudzītāja tās nepaliks – šo uzdevumu tāpat kā līdz šim pildīs Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). ECB ir pilnvaras pārņemt jebkuras bankas uzraudzību. Februārī publiskajai apspriešanai tika nodots priekšlikums ECB ietvara regulai, ar ko noteiks sadarbības principus starp ECB un nacionālajiem banku uzraugiem. Maija sākumā plānots publicēt gala versiju, ar kuru precizēs procedūras un principus, kā notiks dokumentu iesniegšana un izvērtēšana licences saņemšanai, kā tiks veikta uzraudzība, kāda loma būs ECB, kāda nacionālajiem uzraugiem, kā praktiski notiks sadarbība un informācijas apmaiņa starp ECB un nacionālajiem uzraugiem…
FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt komercbanku naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus.
Banku savienības projekts būs jāpilnveido nākamā sasaukuma EP deputātiem, bet galavārds jāsaka Eiropas Padomei.
Viedoklis
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zukulis: “Jāatzīst, ka Banku savienības un tās pirmā soļa, vienotā uzraudzības mehānisma, izveide ir visnotaļ ambiciozs plāns, lai atjaunotu uzticību banku sektoram un īstenotu tālāku banku integrāciju Eiropas Savienībā. Latvijas gadījumā paredzam, ka FKTK darba apjoms no uzraudzības modeļa maiņas nesamazināsies, bet pretēji – varētu pieaugt. Izaicinājumiem bagāts būs tieši pārejas posms, kad pirmie celmi jālauž ne tikai ECB, bet mums jāiemācās sadarboties un tirgum pielāgoties pie jaunās uzraudzības formas.”
