Bankas uzlec peļņas zirgā 0
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija
2013. gads ir otrais pēc kārtas, kurā banku sektors turpināja strādāt ar peļņu. Iepriekš trīs gadus bankas strādājušas ar ievērojamiem zaudējumiem. Banku kopējā peļņas bilance (no peļņas atņemot zaudējumus) sasniegusi 246,2 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš.
Vislielākā peļņa bijusi zviedru kapitāla bankai “Swedbank” – 112,8 miljoni eiro, savukārt otrā un trešā pelnošākā banka pārstāv Latvijas kapitālu, tās ir Rietumu banka un “ABLV Bank”, attiecīgi ar 55,1 un 44,4 miljonu eiro lielu peļņu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.
Jauna niša – Ķīnas tirgus
Rietumu bankas vecākais viceprezidents Iļja Suharenko atzīmē samērā jaunu bankas darbības nišu – Ķīnas tirgu. “Rietumu banka pēdējos gados aktīvi attīsta savu darbību Dienvidaustrumāzijā, īpaši Ķīnā, strādājot ar vietējiem Latvijas un ārvalstu klientiem, kuriem ir vai tiek plānoti darījumi šajā reģionā. Vienlaikus var novērot arī to, ka pieaug Ķīnas uzņēmēju interese par Latviju un par iespējām caur to iziet Eiropas tirgū. Arī saviem Dienvidaustrumāzijas klientiem piedāvājam pilnu finanšu pakalpojumu klāstu, ieskaitot operāciju finansēšanu eksporta/importa darījumiem caur Baltijas un citu reģionu ostām, pakalpojumus elektroniskās komercijas un citās jomās,” stāsta I. Suharenko. Vērtējot pašu banku iespējas Ķīnas tirgū, Latvijas–Ķīnas Biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars teic, ka runa ir par tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri vēlas diversificēt savas naudas plūsmu, un ka ilgtermiņā Ķīnas finanšu mūris kļūs vājāks, lai arī pagaidām Ķīnas finanšu sistēma ir lielā mērā noslēgta ārzemniekiem. “Uzņēmumiem ir svarīga klātbūtne Ķīnas tirgū, lai spētu izmantot visas radušās iespējas,” skaidro A. Kampars.
Joprojām ar zaudējumiem turpina strādāt Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas 2013. gada decembrī atteicās no kredītiestādes licences un no šā gada sākuma strādā kā Latvijas attīstības finanšu institūcija “Altum”. Lai arī bankas zaudējumi salīdzinājumā ar 2012. gadu saruka, pērn tie bija 20,5 miljoni eiro. Arī “Norvik bankai” vēl nav izdevies pārkāpt nulles slieksni, bankas zaudējumi pērn bijuši 19,3 miljoni eiro.
Pieaug noguldījumi, arī nerezidentu
Eiro ieviešana pērn veicināja arī noguldījumu pieaugumu bankās, īpaši tas izpaudās gada beigās, kad iedzīvotāji un uzņēmumi izmantoja situāciju, ka gadu mijā banku kontos nauda automātiski tika konvertēta no latiem uz eiro. 2013. gada beigās noguldījumu apmērs bankās sasniedza 19,5 miljardus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pirms gada.
Jāatzīmē, ka palielinājušies arī nerezidentu noguldījumi. Nerezidentu apkalpošana ir svarīgs Latvijas kapitāla banku bizness, piemēram, “ABLV Bank” un Rietumu bankai. Lielāko daļu no nerezidentu noguldījumiem apkalpo “ABLV Bank”, kuras kopējais noguldījumu apjoms veido 2,8 miljardus eiro. “ABLV Bank” operāciju direktors Romans Surnačovs apstiprina, ka banka par lielāko nerezidentus apkalpojošo banku kļuvusi pēdējos gados, pirms tam troni ieņēma “Parex banka”. Pēc tās kraha un restrukturizācijas daļa klientu palika uz “Parex bankas” labajiem aktīviem izveidotajā bankā “Citadele”, bet daļa, iespējams, aizplūda arī uz citām bankām Latvijā. “ABLV Bank” izpilddirektors Ernests Bernis papildina: “Viens no galvenajiem bankas panākumiem pērn bija tas, ka septembrī klientus apkalpot sāka arī mūsu meitas banka Luksemburgā.”
Valstij piederošās bankas “Citadele” vadītājs Guntis Beļavskis lēš, ka bankā nerezidentu noguldījumi ir aptuveni 30%. Naudas izteiksmē tie ir apmēram 400 – 550 miljoni eiro, no kuriem ap 90% ir klienti ar ilglaicīgu sadarbību. “Palielināt šos noguldījumus necenšamies, bet necenšamies arī samazināt. Vērojam tirgu, lai stabilas situācijas gadījumā varētu šos noguldījumus palielināt un vairāk pelnītu,” norāda G. Beļavskis.
Runājot par kreditēšanu, nākas atzīt, ka bankas bijušas skopākas nekā iepriekš. Banku izsniegtie kredīti pagājušā gada beigās samazinājušies par 7% līdz 15,6 miljardiem eiro. Visas lielās skandināvu bankas – “Swedbank”, SEB banka, “Nordea Bank Finland” Latvijas filiāle, DNB banka – ir samazinājušas kreditēšanas apjomus. Tomēr atsevišķas bankas izsniegušas vairāk kredītu, piemēram, “Danske Bank” filiāle Latvijā (+19%) – 303,4 miljoni eiro, Rietumu banka (19%) – 1,3 miljardi eiro, “Baltikums Bank” (+19%) – 44,3 miljoni eiro, “Baltic International Bank” (+15%) – 103,8 miljoni eiro utt.
Runājot par nākotnes prognozēm banku sektorā, nozares pārstāvji 2014. gadu vērtē kā stabilu attīstības gadu. Tomēr kopumā Latvijas banku sektors sarūk un komercsabiedrības joprojām meklē veidus, kā palielināt efektivitāti, piemēram, samazinot filiāļu un bankomātu skaitu. Uz to, ka izaugsmes potenciāls ir ierobežots, norāda arī banku skaita samazinājums Latvijā. Tirgu pērn pametušas “UniCredit Finance”, “GE Money Bank”, teic Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Protams, prognožu precizitāti var sašūpot notikumi Ukrainā, kas savukārt ietekmē attiecības ar Krieviju.
