1
Vai tas ir rezultāts pērn bankām noteiktajām stingrākajām prasībām?
Jā, tā tas ir. Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvara samazinājumu ietekmēja arī tas, ka aktīvāki kļuvuši vietējie noguldītāji.
Te gribu skart vēl citu sāpīgu tēmu – zemās procentu likmes. Tie veicinošie pasākumi, kurus īsteno Eiropas Centrālā banka, veidojot zemo procentu likmju politiku starpbanku tirgū, iznākumā ved pie tā, ka bankām nav stimula aizdot un aizņemties, arī maksāt saviem klientiem par viņu noguldījumiem kaut cik ievērojamus procentus. Jau ir precedenti saistībā ar negatīvām likmēm – par uzņēmuma konta lielu atlikumu tas spiests maksāt bankai, nevis otrādi. Šādi signāli vasarā jau tika saņemti, piemēram, no SEB bankas.
No bankas biznesa viedokļa šo rīcību saprotam. Bet no ekonomiskās attīstības viedokļa raugoties, tas nostāda gan bankas, gan dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ļoti sarežģītā situācijā. Diemžēl pagaidām nav atbildes uz jautājumu, kā atrisināt šo situāciju. Eiropas Centrālā banka pūlas stimulēt ekonomiku, bet šiem pūliņiem ir sava cena. No tā cieš bankas un vēl vairāk – dzīvības apdrošinātāji. Atrisinājums būs jāatrod. Ļoti ilgi tā nevar turpināties.
Vai no teiktā būtu jāsaprot, ka ar pašreizējām procentu likmēm pašlaik ieguldīt naudu bankā tāpat vien nav vērts, drīzāk jāskatās uz vērtspapīriem?
Tā es gan neteiktu. Naudu bankā vērts turēt jebkurā gadījumā, jo tas ir drošāk nekā mājās atvilktnē, un vēl valsts to aizsargā ar savu garantiju sistēmu. Arī negatīvās procentu likmes uz privātpersonām vismaz pagaidām neattiecas. Protams, ikviens var papētīt iespējas vērtspapīru vai fondu tirgū. Ieguldījumi Latvijas valsts obligācijās, manuprāt, ir pietiekami labi un izdevīgi. Bet ieguldītājam ir jāsaprot, kādos finanšu instrumentos iegulda savu naudu. Jo zaudējumi, ja tādi radīsies, vienmēr būs pašam ieguldītājam un valsts garantiju te pretī nebūs, kā tas ir noguldījumiem bankās.
Kas vēl šogad skars noguldītājus saistībā ar jūsu ieviesto stingro regulējumu bankām? Iedzīvotājus jau satrauca, ka SEB banka vairākas dienas bija apturējusi internetbankas pakalpojumus.
Tas ir SEB bankas īstenotais lielais projekts, kas, kā man zināms, tagad ir veiksmīgi galā. Tā ir laba lieta. Klienti iegūs daudz labāku, modernāku internetbanku.
Bet tās prasības pēc autentifikācijas no 1. aprīļa jau ir jūsu, vai ne?
Tās ir Eiropas banku iestādes pamatnostādnes.
Lai banku klientiem būtu grūtāk tikt pie savas naudas?
Un arī krāpniekiem! Vienkāršāk sakot, banku noguldītāju drošības režīmam no 1. aprīļa būs vairākas drošības pakāpes. Šos drošības pasākumus varam tikai atbalstīt.
Vai tad tik daudz bija šo krāpnieku un tik daudz naudas izkrāpa no banku kontiem?
Diemžēl tādi gadījumi bija. Un tie nav tikai saistībā ar internetbanku. Bankās bieži saskaras ar mēģinājumiem nosūtīt viltus rēķinus, tāpat mēģinājumiem ielauzties banku sistēmās, iegūt klientu datus. Jo vairāk pārejam no vecā parauga banku vadīšanas – papīra formātā, ar kartītēm un uzskaiti rokrakstā – uz finanšu pakalpojumu saņemšanu e-vidē, tostarp savos viedtālruņos, jo arvien vairāk esam pakļauti šai videi raksturīgajiem apdraudējumiem. Ar to banku klientiem turpmāk jārēķinās un arī jāpiedalās šajā modernizācijā.
