Kāpēc bankas “tīra” klientu sarakstus. LA saruna ar FKTK vadītāju 1
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteru Putniņu iztaujāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
Vai var jūs salīdzināt ar ceļu policiju? Policisti uzrauga automašīnu plūsmu, jūs – naudas plūsmu. Kā bez numura vai pārāk liela krava, tā apturat?
Pēters Putniņš: Naudas plūsmu, proti, visus aizdomīgos un neparastos darījumus, arī naudas iesaldēšanas nepieciešamību uzrauga Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests. Tas ir Ģenerālprokuratūras paspārnē. Savukārt mēs pārbaudām un novērtējam finanšu situāciju noteiktā laika nogrieznī un konkrētā finanšu iestādē.
Policija jau arī visu laiku nestāv uz ceļiem!
Nestāv, jā. Šai ziņā līdzība ar mums ir. Arī mēs pārbaudām izlases veidā. Mūsu galvenais uzdevums ir gādāt, lai mūsu bankās klientu naudas noguldījumi būtu drošībā un lai bankas kontrolētu veiktos darījumus. Mēs pārbaudām bankās izveidotās iekšējās kontroles sistēmas, tāpat banku akcionārus un darbiniekus. Ja saņemam informāciju, ka kādā bankā noticis finanšu pārkāpums, tad pārbaudām noteiktu darījumu apjomu noteiktā laikposmā. Atkarībā no pārbaudes rezultātiem var sekot sankcijas.
Tāpat kā uz ceļa nedrīkst parādīties auto bez numura zīmes, tā ir arī ar katru naudas darījumu – jums jāzina, no kurienes nāk nauda, kam tā pieder un kur aizplūst, vai tā?
Pilnīgi anonīmi darījumi tagad nemaz nav iespējami. Jebkura naudas summa kādam pieder, kaut kur tās plūsma sākas un kaut kur tā aizplūst. Protams, paiet zināms laiks, kamēr to izdodas noskaidrot. Bet tas ir mūsu ikdienas darbs – konstatēt, ir vai nav banka kaut ko pārkāpusi. Mūsu darbības galvenais mērķis gan nav trenkāt bankas, sodot tās par pārkāpumiem. Galvenais mērķis – lai bankās būtu izveidota atbilstoša naudas noguldījumu drošības un darījumu iekšējās kontroles sistēma. Lai bankas pašas tiktu galā ar noziedzīgi iegūtas naudas iespējamas atmazgāšanas risku.
FKTK galvenais uzdevums būtībā ir gādāt par noguldītāju līdzekļu aizsardzību bankās. Netīrās naudas tā sauktās atmazgāšanas lietas patiesībā ir ļoti šaura, ļoti specializēta mūsu darbības joma, tiesa, pēdējā laikā tā gan tiek ļoti apspriesta. Bet, tiklīdz atgriezīsimies normālās sliedēs, tā vairs nebūs. Tad mums, regulatoram, daudz svarīgāka par atmazgāšanas novēršanu būs banku sistēmas stabilitāte un noguldītāju naudas drošība.
Kaut arī Latvijā ir izputējušas vairākas bankas, par noguldītāju naudas drošību tagad uztraucamies mazāk. Esam pieredzējuši, kā darbojas Noguldījumu garantiju fonds, kas atmaksā klientiem līdzekļus līdz 100 000 eiro apmērā.
Valsts garantiju sistēma, kas izveidota Latvijā, pašlaik ir pārejas posmā uz vēl efektīvāku ietvaru, proti, harmonizētu noguldījumu garantiju sistēmu visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstu banku savienībai jābalstās uz trim “pīlāriem”: vienotu uzraudzību, vienotu noregulējuma sistēmu, kas izslēdz haotiskus banku bankrotus, un vienotu garantiju sistēmu. Pirmie divi “pīlāri” jau ir izveidoti. Trešais tagad top.
Mūsu pēdējā laika pieredze tomēr liecina, ka esam spējīgi atsaukt bankai izsniegto licenci, spējīgi nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu bankas noguldītājiem, neizmantojot garantiju fonda uzkrājumus vai Valsts kases iespējas. Reaģējam tik savlaicīgi, ka spējam izmaksāt naudu no pašas bankas līdzekļiem. Tā notika Trasta komercbankas aizvēršana pagājušajā gadā. Sabiedrība pārliecinājās, ka viss ir organizēti, mierīgi un civilizēti. Nekādu rindu pie bankas durvīm, grūstīšanos un skandālu, kā tas bija 90. gados, kad sabruka banka “Baltija”.
Manā uztverē tas bija panākums. Arī turpmāk gribētu, ka līdzīgi sarežģījumi, ja nu tādi atkārtotos, vienmēr tiktu atrisināti ar paša finanšu sektora līdzekļiem un mūsu spēkiem, neuzkraujot nodokļu maksātājiem papildu slogu.
