Bankas seko klientam prom no laukiem 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”
Latvijas reģionos bankas turpina samazināt filiāļu tīklu. Tiek rosināta gan krājaizdevumu sabiedrību attīstīšana, gan īpašā statusa atjaunošana teritorijām
2015. gads iesākās ar kārtējo bankas, šoreiz “SEB bankas”, paziņojumu par filiāļu slēgšanu Valkā, Limbažos, Gulbenē, Balvos, Krāslavā, Preiļos, Tukumā, Aizkrauklē, Salaspilī, Jūrmalā. Iedzīvotāju skaits no galvaspilsētas attālākos novados samazinās, bankām sarūk klientu skaits un biznesa apjoms, tāpēc tās slēdz savas filiāles.
Ceļ trauksmi
Trauksmi par būtiskām sociālekonomiskām atšķirībām starp ES reģioniem, Latvijas novadiem ceļ gan pašvaldības, gan uzņēmēji.
“Vadoties no saimnieciskā aprēķina, mēs nevaram teikt, ka banku filiāļu slēgšana, no banku akcionāru skatu punkta, nav pareiza. Viņi optimizē izmaksas, viņiem galvenais ir peļņa. Jautājums ir cits – kā lai Latvija attīstās?” jautā Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. Bankai, piemēram, skaidras naudas pakalpojumiem ir viena no dārgākajām pašizmaksām, tāpēc bankas meklē piemērotākās iespējas skaidras naudas īpatsvara samazināšanai. Lemjot par izmaiņām filiāļu tīklā, bankas vērtē tādus faktorus kā klientu pieprasījums, biznesa apjoms, tā attīstības perspektīvas, alternatīvo kanālu pieejamība, skaidro aptaujātās komercbankas.
Finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana reģionos ir viens no banku sektora izaicinājumiem, kas vienlaikus nozīmē arī apkalpošanas platformas maiņu un pāreju uz attālināto pakalpojumu nodrošināšanu, atzīst arī banku uzraugošā institūcija Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Arī starptautiski pētījumi liecina, piemēram, Ernst & Young “Global Banking Outlook 2015”, ka tradicionālās banku filiāles jau drīzumā var izzust, tām pārtopot, piemēram, par konsultāciju centriem.
SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke atsaucas uz statistiku, ka pērn kopējais SEB bankas filiālēs apkalpoto klientu skaits sasniedza 1,44 miljonus, kas bija par 27% mazāk nekā 2013. gadā. Visstraujāk klientu skaits saruka tieši pierobežā – Latgales reģionā pat par 37%. Latvijas lielākās bankas SEB un Swedbank skaidro, ka šobrīd ap 99% norēķinu notiek internetbankā un tikai 1% tiek veikti filiālēs.
Jāpievēršas tuvākajā laikā
Lai saglabātu banku filiāles mazāk apdzīvotos novados, pakalpojuma sniedzējam ir vismaz jākompensē izmaksas, uzskata banku pārstāvji. “Finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos jārisina valstiskā līmenī. Šim jautājumam būtu jāpievēršas jau tuvākā laikā, jo patlaban ir iespēja vienoties, piemēram, par pakalpojumu sniegšanu uz esošās filiāļu tīklu bāzes,” vienisprātis ir arī FKTK. Tomēr šāds risinājuma variants varētu nebūt lēts.
Savukārt Latvijas pašvaldības savienības padomnieces A. Feldmanes ieskatā, Pasta bankas pakalpojumi apvienojumā ar pasta pakalpojumiem varētu būt viens no risinājumiem, kas varētu tikt iekļauts valsts nodrošināto pakalpojumu grozā iedzīvotājiem. Vēl viens risinājums – krājaizdevu sabiedrību attīstīšana. “Krājaizdevu sabiedrība varētu būt viena no mikrokredīta izsniedzējiem pašvaldībās. Tādējādi aizstājot ātros kredītus ar lielajām procenta likmēm,” pieļauj A. Feldmane.
Pērn Latvijā darbību turpināja 17 bankas un 9 dalībvalstu banku filiāles. Ar peļņu strādāja 13 bankas un trīs banku filiāles, kopumā tās nopelnīja 339,7 milj. eiro, paziņojusi FKTK. Banku peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja izdevumu samazinājums un komisijas naudu ienākumu pieaugums.
