Bankas nekur nepazudīs, bet tām nebūs viegli. Saruna ar uzņēmēju Mārtiņu Šulti 0
Sasniegti 2 miljardi eiro finansēto aizdevumu, kas dod līderpozīcijas Eiropā, dibināts jauns fonds Baltijas jūras attīrīšanai, iespējama viena miljarda eiro vērtības sasniegšana tuvākajā laikā – skaļi pēdējā laika vai gaidāmie notikumi vienam no Latvijas visu laiku veiksmīgākajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem “Mintos”.
Par uzņēmuma veiksmes atslēgu, “fintech” nozares un Latvijas uzņēmējdarbības vides vērtējumu saruna ar kompānijas līdzdibinātāju un vadītāju Mārtiņu Šulti.
Kādas ir izjūtas, sasniedzot 2 miljardu eiro atzīmi finansēto aizdevumu apmērā?
M. Šulte: Izjūtas ir tādas, ka viss vēl ir tikai priekšā. Esam spēruši vien pirmos soļus, lai ar tehnoloģiju palīdzību padarītu finanšu pakalpojumus labākus.
Šobrīd paveiktais ir ļoti labi, bet visa šī “spēle” – kurš nākotnē piedāvās finanšu pakalpojumus – vēl ir tikai priekšā. Uzskatu, ka tās būs trīs grupas, kas darbosies katra savā segmentā.
Pirmkārt, nekur nepazudīs bankas, bet tām būs jāmainās un tas nebūs viegli. Otrkārt, būs finanšu tehnoloģiju uzņēmumi – tādi kā mēs.
Treškārt, būs tehnoloģiju uzņēmumi, kuri nesnauž un kuri patērētājiem arvien vairāk piedāvās finanšu pakalpojumus. Kā “Apple” ar savu “Apple” norēķinu karti, kā “Amazon”, kam ir ārkārtīgi daudz dažādu pakalpojumu.
Kas dominēs?
Katrs virziens darbosies savā segmentā. Protams, pakalpojumi arī pārklāsies, bet diez vai sagaidīsim to, ka lielu hipotekāro kredītu saņemsim no “Facebook” vai ka “fintech” uzņēmumi kreditēs valsts uzņēmumus.
Tā vietā šādi uzņēmumi koncentrēsies uz maksimāli labas klienta pieredzes veidošanu, nodrošinās konkrētus pakalpojumus un domās jaunus risinājumus.
Kādā virzienā bankām būtu jāattīstās, lai turētos līdzi tehnoloģiju uzņēmumiem?
Klientam ir jābūt prioritātei. Bet tad rodas jautājumi – ko tās piedāvās, kāds būs produkts, cik laba būs šī klienta pieredze, vai produkts būs tieši viņam pielāgots un personificēts.
To lielām un vecām organizācijām ar daudz darbiniekiem un lēnu lēmumu pieņemšanu būs grūti mainīt. Redzam jau tagad – banka divus gadus izstrādā jaunu internetbanku, bet kad to palaiž, tā jau ir novecojusi.
“Fintech” uzņēmumi risinājumus būvē no nulles, izmanto jaunākās tehnoloģijas, domā “ārpus kastes”. Tā ir priekšrocība.
Vai “fintech” uzņēmumu rašanās bija grūdiens banku attīstībai?
Noteikti. Bankām klienti bija, peļņa bija, bet alternatīvu – nebija. Kāda jēga mainīties? Vajadzēja rasties kādam ārējam apstāklim. Šobrīd konkurence ir ļoti laba un tā dzen visus uz priekšu.
Domāju, ka jau pavisam drīz pārskaitīsim naudu, izmantojot “Whatsapp” vai “Facebook”. Tas pamudinās uz vēl tālāku attīstību.
Kad parādījās “Monea” un ieviesa zibenīgos pārskaitījumus, izrādījās, ka arī bankām nemaz tik ilgu laiku nevajadzēja, lai ieviestu zibmaksājumus.
Tad parādījās “Indexo” un izrādījās, ka arī bankas var pensiju fondos strādāt ar mazākām komisiju maksām.
2015.gadā, kad dibinājāt “Mintos”, ticējāt, ka jau tik īsā laikā sasniegsiet tādus panākumus, būsiet vadošais šāda veida uzņēmums Eiropā?
Redzējām, ka potenciāls ir, bet apzināti uz konkrētiem cipariem negājām. Šobrīd šie sasniegtie rezultāti ir rādītājs tam mūsu padarītajam darbam. Kad pirmajos mēnešos nofinansējam 100 vai 400 kredītus, protams, diez vai domājām, ka būsim tur, kur esam. Vairāk domājām par nākamajiem trim vai sešiem mēnešiem.
Kāda ir tieši jūsu uzņēmuma panākumu atslēga?
Atslēga ir pats biznesa modelis, tas, ka mums ir ļoti plašs kredītu piedāvājuma klāsts. Kredītu izsniedzēji pie viņiem noformētos kredītus ievieto mūsu platformā. Tā kalpo kā vieta, kurā investori var izvēlēties, kuros kredītos investēt savu naudu.
Mūsu netiešie konkurenti paši izsniedz kredītus, izvērtē aizņēmējus un tad piedāvā šos kredītus finansēt. Mums šis posms atkrīt. Mūsu platformā ir kredīti no pārdesmit eiro līdz tūkstošiem eiro.
Tas ļauj investēto summu sadalīt pa dažādiem kredītiem, nodrošinot stabilu atdevi, kas šobrīd ir apmēram 11–12% gadā. Ar mūsu attīstības tempiem ik gadu esam auguši divas līdz četras reizes.
Kā sadalāt peļņu starp visām pusēm?
Kad aizņēmējs katru mēnesi atmaksā daļu kredīta, šis maksājums nonāk pie mums. Mēs savukārt to sadalām investoriem. Aizņēmēji maksā procentus par kredīta izmantošanu – daļu patur kredīta izsniedzējs, mazu daļu paturam mēs un pārējais aiziet investoriem.
Dati rāda, ka “Mintos” platformā ir mazs slikto kredītu apjoms. Kā izdodas to panākt?
Mums ir ļoti dažādi kredītu izsniedzēji, kas apkalpo dažādus aizņēmēju segmentus. Uz investoriem gadu laikā ietekme bijusi niecīga, jo lielākā daļa kredītu nāk ar atpakaļpirkuma garantiju – kredīta izsniedzēji atpērk kredītu no investora, ja aizņēmējs to nevar atmaksāt.
Tad kredīta izsniedzējs veic standarta darbības un skatās, kāds varētu būt risinājums, lai aizņēmējs kredītu tomēr varētu atmaksāt. Kavētie kredīti nonāk atpakaļ pie kredītu izsniedzēja, līdz ar to investoru statistikā tie neparādās.
Vai “Mintos” ietekmē cīņa pret ātro kredītu biznesu?
Ļoti pastarpināti. Alternatīvā kreditēšana nav tikai ātrie kredīti, tā ir daudz plašāka nozare. Platformā ir pārstāvētas 30 dažādas valstis, ļoti daudz dažādu kredītu veidu.
Piemēram, no Lielbritānijas ir kredītizsniedzējs, kas vidējiem uzņēmējiem izsniedz parastus kredītus, kādus varētu saņemt jebkurā bankā. Lietuvā izsniedz kredītus pret PVN maksājumiem. Piemēram, aizņēmējam ir nepieciešama PVN atmaksa, kuru var dabūt tikai pēc 90 dienām.
Kredītdevējs izsniedz kredītu uz šīm 90 dienām, lai aizņēmējs dabūtu šos apgrozāmos līdzekļus. Alternatīvais kredīts ir arī kredīts pret auto ķīlu. Čehijā mums ir aizdevējs, kas izsniedz naudu pret nekustamā īpašuma ķīlu Prāgas centrā.
Piemēram, “Amazon” ir viens no lielākajiem kreditoriem pasaulē, kreditējot trešās puses pārdevējus savā tirgū, – viņi saņem kredītu pret apgrozāmajiem līdzekļiem. Tas arī ir nebanku kredīts. Un tie kļūs arvien izplatītāki.
Kā kopumā vērtējat nozares attīstību? Sākumā bijāt jūs, “Twino”, varbūt vēl kāds, bet tagad nozarē darbojas jau teju 10 savstarpējie aizdevēji no Latvijas.
Sākumā uzņēmumi lielākoties piedāvāja vienu pakalpojumu, uz kuru balstījās viss bizness. Šobrīd uzņēmumi sāk piedāvāt papildu produktus. Slavenais “Transferwise” sāka tikai ar pārrobežu maksājumiem.
Tagad var izņemt viņu karti, atvērt kontu utt. “Revolut” sāka ar valūtas maiņu, tagad piedāvā apdrošināšanu, norēķinu servisu utt. Mēs paši jau šogad piedāvāsim cilvēkiem bankas konta numuru, norēķinu karti – piemēram, to naudu, kas nebūs investēta, varēs tērēt veikalā.
Kad sāksim piedāvāt šo pakalpojumu, vairs neredzēšu vajadzību izmantot banku pakalpojumus. Piedāvāsim arī daudz vienkāršākus investīciju produktus, viss balstīsies mobilajā lietotnē.
Kā kopumā vērtējat “fintech” nozari Latvijā, kā izskatāmies uz Eiropas fona? Tagad jau lietuvieši sevi sauc par “fintech” lielvalsti.
Latvijā ir ļoti maz tādu finanšu pakalpojumu spēlētāju, kas nepārstāvētu kreditēšanas nozari un tos pašus savstarpējos aizdevumus. Bet “fintech” ir ļoti plaša nozare – viss, kas saistīts ar finanšu pārvaldību, aktīvu pārvaldību, ar investīcijām, ar personīgo finanšu menedžmentu, ar apdrošināšanu. Mēs paši vairāk skatāmies, kas notiek Eiropas un globālā līmenī, mazāk uz Latviju, jo 95% mūsu biznesa ir globāls.
Cik vērtīgs šobrīd ir “Mintos”? Nebūsiet nākamais Latvijas “vienradzis” jeb uzņēmums, kas sasniedzis viena miljarda eiro vērtību?
Vērtība ir uz papīra. Uz tā var visu ko sazīmēt. Pats nāku no investīciju banku sektora, palīdzēju pirkt un pārdot uzņēmumus. Tur iemācījos, ka var par vērtību runāt, cik grib, bet, kamēr nav griboša pircēja un konkrēta darījuma – vērtība ir gaistoša.
Ļoti daudz jaunuzņēmumu pret pirmajām investīcijām, atdod vairāk nekā 25% uzņēmuma daļu. Daudzi to sauc pat par zagšanu. Kāds bija jūsu starts un kā ieteiktu rīkoties?
Mūsu situācija bija citāda – labāka, jo piesaistījām naudu, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, izmantojot investoru doto uzticības kredītu. Šo gadu laikā esam piesaistījuši 7 miljonu eiro finansējumu, kas mūsu nozarē ir ļoti maz, bet mēs jau labu laiku strādājam ar peļņu, apgrozījums aug un tas papildu kapitāls nav bijis tik nepieciešams.
Bet jaunajiem ieteiktu sākumā fokusēties uz produktu. Jāsaprot ko vajag, ko produkts risina. Tam nevajadzētu risināt triviālas problēmas – ambīcijām jābūt ļoti lielām. Vēlams, lai būtu arī pirmais produkts, kuru parādīt investoriem. Kad labai idejai pievieno arī labus rādītājus un labu komandu, finansējuma atrašanai nevajadzētu būt problēmai.
Kāpēc notiek šādi neoptimāli risinājumi? Investoriem nav skaidra uzņēmuma nākotne, un viņi šādā veidā piesedz kaut kādu risku. Bet ilgtermiņā tas nav pareizs solis. Jāsaka gan, ka, manuprāt, situācija šobrīd ir cita, ekosistēma attīstījusies, cilvēki dalās pieredzē viens ar otru. Jaunie uzņēmēji šobrīd ir daudz izglītotāki.
Kādu redzat Latvijas uzņēmējdarbības vidi? Latvijā cilvēki, šķiet, dalās divās daļās – vieni ir “viss ir slikti” bļāvēji, otrus viss apmierina.
Esmu studējis Francijā un zinu, ka tur pirms uzņēmējdarbības sākšanas jāparaksta kaudze papīru un vēl nav garantija, ka varēsi kaut ko darīt. Latvijā ir ļoti laba uzņēmējdarbības vide, neesmu pat aizdomājies par to, ka Latvijā būtu kas izteikti bremzējošs.
Protams, vienmēr ir lietas, kuras var uzlabot, bet tas ir normāli. Protams, ir atšķirība starp Rīgu un Latviju, bet Rīga ir eiropeiska pilsēta. Taisām biroju Berlīnē – vai atšķirība ir milzīga? Es tā neteiktu – platības ziņā lielāka, apdzīvotāka, ir metro un “Starbucks”, bet nekas tāds īpašs jau tur nav.
Jāatceras, ka viss jāskata kontekstā. Tiem, kam viss ir slikti, ieteiktu aizbraukt uz Indiju un paskatīties, kā cilvēki dzīvo tur. Tur, kur mazi bērni guļ uz ielas, apsegušies ar kartonu.
Mums ir kāda nozare, kurā esam lielvalsts?
Mums ir līdzīgi kā sportā – esam labi daudz kur, bet konkrēti vienā segmenta laikam nē. Esam labi basketbolā, hokejā, pludmales volejbolā, skeletonā utt. Līdzīgi ir arī jaunuzņēmumu vidē. Esam ļoti labi finanšu tehnoloģijās, mums ir “Mikrotik”, “Printful” un “Printify”, katrā nozarē ir kaut kas liels.
Gada laikā gribat audzēt darbinieku skaitu no 80 uz 150. Kā plānojat to paveikt? Neesat jau vienīgais uzņēmums, kuru interesē kvalificēts darbaspēks.
Mums ir biroji Rīgā, Varšavā un Berlīnē – palielinājums jādala uz visām trim vietām. Vai ir grūti? Nav nedz grūti, nedz viegli, tas vienkārši ir jādara. Lielākās pilsētās vienkārši būs lielāka konkurence uz vienu vietu. Latvijā būs mazāka konkurence, bet tas nenozīmē, ka viņi būs mazāk kvalificēti.
Mums ir arī tādi, kas reemigrējuši, ir arī cittautieši. Nesen mums pievienojās cilvēks, kas 8 gadus nostrādajis Lielbritānijā – ar lielisku angļu valodu un starptautisku redzējumu. Aktīvi strādājam, lai latviešus dabūtu atpakaļ Latvijā. Savukārt no ārvalstīm mums ir cilvēki no Maskavas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Vācijas. Darba valoda mums jau sen ir angļu valoda, tāpēc problēmu nav.
Runājot par jauno “Mintos Impact Fund” fondu, kam pirmais projekts būs 100 000 eiro ziedojums Baltijas jūras attīrīšanai, – kas pamudināja uz tieši šāda veida iniciatīvu?
Gribam darīt vairāk, nekā tikai piedāvāt labākus finanšu pakalpojumus. Mums tam ir lieliska klientu bāze – 130 000 investoru. Pārbaudīsim, vai viņi būs gatavi iesaistīties šādā iniciatīvā.
Savukārt Baltijas jūra ir simboliska – tā parāda, no kurienes mēs nākam, kur ir lielākā daļa mūsu klientu. Ne visi aizdomājas par to, ka Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē.
Esmu ļoti sajūsmināts par šo projektu, un darīsim visu, lai projektā iesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ar interesi vērošu, kāda būs mūsu klientu iesaiste, kā arī vai pieslēgsies cilvēki no malas.
Ja vienu eiro noziedotu kaut vai tikai katrs mūsu investors, tie jau būtu 130 000 eiro – vairāk nekā mūsu sākotnējais mērķis.
