Bankas klientiem nevajadzētu uztraukties 3
Mainot “Swedbank” prāvāku naudas summu latos pret eiro, bankas darbinieks nezin kāpēc prasa man uzrādīt dokumentus un pieraksta manus personas datus. Vai komercbankai ir tiesības prasīt dokumentus un pierakstīt personu datus? Pagājušajā gadā, braucot uz Vāciju, mainīju naudu “Swedbank”, bet tad man neprasīja neko. Kāpēc tagad prasa? Kas nosaka šo kārtību? Un vai personu dati pēc tam nevar nonākt svešās rokās? Jānis Podkalns Rīgā
Neviens likums nenosaka maināmās naudas summas lielumu, kad jāidentificē klients, taču bankām ir pienākums izstrādāt procedūru, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Laima Auza atgādina, ka bankām, kā tas noteikts Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, jāizstrādā savas iekšējās procedūras. Tāpēc ikvienā bankā var noteikt savus kritērijus, kuros gadījumos veicama klientu identifikācija, tostarp noteikt, no kādas naudas summas apmēra jāprasa klientam uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.
“Swedbank” eiro projekta komunikācijas vadītāja Kristīne Jakubovska taisnojas, ka šādu kārtību banka pati nav izdomājusi, un atsaucas uz minēto likumu. Bankai esot pienākums identificēt klientu pirms jebkādu darījumu vai darbību sākšanas. Tā kā šī darbība ir saistīta ar naudu un materiālo atbildību, bankas darbiniekam vienmēr jālūdz klientam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Personas apliecinošus dokumentus “Swedbank” prasot neatkarīgi no tā, cik lielu naudas summu cilvēks vēlas apmainīt citā valūtā. Kāpēc tie nav prasīti Podkalna kungam pērn, to bankas pārstāve nemācēja paskaidrot.
SEB bankas korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone stāsta, ka bankā cilvēkam lūdzot uzrādīt pasi vai eID karti, ja, mainot latus pret eiro, summa pārsniedz 8000 eiro. “Ja klients vēlas apmainīt mazākas summas, tad personu apliecinošu dokumentu uzrādīšana nav obligāta. Tāpat mums ir svarīgi identificēt personu, ja esošs klients veic maksājumu vai iemaksu kontā un darījuma summa pārsniedz 15 000 eiro skaidrā naudā,” piebilst Kristīne Martinsone. Taču praksē SEB banka prasīja klienta datus, arī pārdodot sākumkomplektus – norēķinu kvīts izrakstīšanai.
“Bankas klientam nepavisam nevajadzētu uztraukties. Kredītiestāžu likumā noteikts, ka bankām jāgarantē klientu datu drošība. Par klientu datu izpaušanu turklāt draud kriminālatbildība,” mierina Laima Auza.
