Bankas “Citadele” precinieks pieņemts 0
Autori: Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis
Vakar valdība sēdes slēgtajā daļā pēc vairāku stundu diskusijām nolēma pieņemt ASV investīciju fonda “Ripplewood Holdings” piedāvājumu un pārdot valstij piederošās daļas bankā “Citadele”, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Darījuma summu premjere neatklāja, norādot, ka līdz mēneša beigām paredzēts parakstīt līgumu, pēc tam arī plānots atklāt darījuma summu, kā arī visu investoru vārdus. Latvijas pilsoņu starp tiem neesot.
Šo pircēju atbalstot arī otrs bankas “Citadele” akcionārs (25%) – Eiropas Reģionālās attīstības banka – , kas līdzdalību bankā saglabās arī turpmāk. “Ripplewood Holdings” īpašnieks Tims Kolinss žurnālistiem pastāstīja, ka izveidojis starptautisku investoru grupu, kas iegādāsies valsts daļas bankā “Citadele”. Šajā grupā esot dažādas valstis pārstāvoši investori ar lielu pieredzi. Pats “Ripplewood Holdings” iegādāsies 25% bankas kapitāldaļu. Kolinss pauda pārliecību, ka banka “Citadele” var kļūt par nozīmīgu spēlētāju gan vietējā, gan reģionālā mērogā. Gaidāmais darījums esot ilgtermiņa investīcija, un nākotnē iespējama arī bankas pamatkapitāla palielināšana. Viņš atzīmēja, ka pēc kāda laika banku varētu sākt kotēt biržā, lai piesaistītu vietējos partnerus.
Vecās saistības
Uz jautājumu, kāpēc jāpārdod banka, kas strādājusi ar peļņu, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis jau agrāk aizbildinājās, ka tāda bijusi savulaik noslēgtā vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK). Vienošanās paredzēja, ka, tiklīdz finanšu tirgus būs atguvies pēc satricinājuma, ko izraisīja “Parex” sabrukums, valsts atteiksies no savas līdzdalības, tāpēc ka tā nedrīkst konkurēt ar privātajām komercbankām.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, kurš bija klāt sarunās kā Finanšu ministrijas valsts sekretārs, apliecina, ka bankas “Citadele” pārdošanu nosaka nevis vajadzība, bet valsts uzņemtās saistības, savulaik sniedzot valsts atbalstu “Parex bankai” un vienlaikus apņemoties noteiktā laikā beigt šā atbalsta sniegšanu.
“Eiropas Komisijai ir stingri noteikumi, kā valsts var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Šāds valsts atbalsts ir pieļaujams tikai īpašos izņēmuma gadījumos,” skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. “Saskaņā ar EK apstiprināto restrukturizācijas plānu un Latvijas uzņemtajām saistībām “Citadele” jāpārdod līdz 2014. gada beigām,” viņš atgādina.
“Valdības gatavotais lēmums ir sagatavots tā, lai neciestu ap 300 000 bankas noguldītāju, tāpat vairāki desmiti tūkstošu uzņēmumu, tostarp lauksaimniecības nozarē strādājošie, kuriem aizvadītajos četros bankas darbības gados izsniegti kredīti ap 600 miljoniem eiro kopsummā,” uzskata bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.
Viņaprāt, liekas ir arī dažu opozīcijas politiķu spekulācijas un vaimanāšana par to, ka valdība grib pārdot ar krietnu peļņu strādājošo banku par sviestmaizi. “Neatkarīgi no tā, kāda būs galīgā cena, šķiet, tā būs pati iespaidīgākā ārvalstu finanšu investīcija, kāda Latvijā bijusi pēdējos gados,” spriež G. Beļavskis.
Vai nevarēja atlikt?
Iepriekš taujāts, vai nebūtu iespējams vienoties ar EK par bankas pārdošanas atlikšanu, ekonomikas ministrs V. Dombrovskis baida, ka “pretējā gadījumā banku pārdos EK, bet par daudz mazāku summu, nekā to varētu izdarīt valdība”.
“Muļķības. Neticu, ka Eiropas Komisija veicinās valsts izzagšanu, pārdodot par zemu cenu. Komisija negribēs, lai Latvijā visi rādītu ar pirkstu, ka tā par lētu pārdeva,” iebilst Jānis Grasis, Banku augstskolas asociētais profesors. “Ja ir laba cena, tad kārtīgs saimnieks pārdod. Un taisa jaunu banku. Un visi apmierināti: gan Eiropas Komisija, gan paši, jo ir nauda, ko ieguldīt jaunā valsts bankā. Ja ir slikta cena, tad kārtīgs saimnieks nepārdod. Vienošanos ar Eiropas Komisiju tad varētu grozīt. Šā brīža cenu var ietekmēt arī negaidītā Krievijas agresija Ukrainā,” profesors uzskata. “Vienai valsts bankai ir jābūt. Vai tā būtu attīstības vai komercbanka. Uzskatu, ka valsts vai pašvaldību bankai ir jābūt. Rīgas pašvaldības vietā es izveidotu savu banku, kurā turētu visu tās naudu.”
Kas ir “Ripplewood Investments”?
Kaut arī “Ripplewood Investments” mūsu valstī nav iepriekš dzirdēts uzņēmums, tomēr tas nav nedz ofšors, nedz kāds kaktu uzņēmums, kas taisīts speciāli bankas “Citadele” pirkšanai. Timotijs Kolinss 1995. gadā šādu investīciju uzņēmumu Ņujorkā nodibināja, lai, izpērkot parādus, kļūtu par partneri citos uzņēmumos. Kopš tā laika viņš ir sava uzņēmuma ģenerāldirektors. Holdingā ietilpst “Ripplewood Partners L.P.”, “Ripplewood Partners II, L.P.”, “RHJ International, L.P.” un “New LTCB Partners C.V.”. Šogad pārdēvēts par “Kleinwort Benson Advisors LLC”.
“Ripplewood Investments L.L.C.” ir privāta riska kapitāla firma, kas specializējas uzņēmumu pārņemšanā, izpirkšanā, vadīšanā, nopērkot kapitāla daļas, rekapitalizācijā un ieguldījumos apgrozāmajos līdzekļos. Tā uzņēmums raksturots respektablajā “Bloomberg Businesweek” mājas lapā investing.businessweek.com. Iegādāto divpadsmit uzņēmumu darbības profils ir ļoti plašs – no telekomunikācijām līdz izklaidei. Kompānija pārvalda kapitālu vairāk nekā 10 miljardu ASV dolāru vērtē, un pārvaldīto uzņēmumu ienākumi pārsniedz 20 miljardus dolāru.
Visvairāk tā investējusi kompānijās Japānā, Eiropā un ASV, tās birojs atrodas Ņujorkā un kopš šā gada sākuma arī Tokijā. Japānā tāpēc, ka tajā ir vairāki tās uzņēmumi. Viens no pirmajiem bija Japānas Ilgtermiņa kredītu bankas (tobrīd 9. lielākā pasaulē) iegāde, kas bija nonākusi finansiālās grūtībās. Valsts to nacionalizēja 1998. gadā, un 2000. gadā bankrotējušo banku par 9,5 miljoniem dolāru nopirka “Ripplewood”, restrukturēja par komercbanku, kas tagad pazīstama kā Šinsei banka. Tā bija pirmā banka Japānā, kas nonāca ārzemnieku kontrolē.
ASV fonda iespējamā saistība ar latviešu uzņēmējiem minēta vien neapstiprinātajā pietiek.com ziņā, ka “Ripplewood Holdings LLC” esot atteicies no tā dēvētā “latviešu kapitāla” jeb politiķiem pietuvināto uzņēmēju Māra Martinsona un kokrūpniecības firmas “Pata AB” īpašnieka Ulda Mierkalna līdzdalības un “Citadeles” iegādē startējot vieni paši.
Iespējams, sava veida garantijas investoru drošumam un pretkorupcijas riskiem vieš fakts, ka demokrātu partijas ziedotāja Tima Kolinsa dibināto “Ripplewood Holdings” šajā procesā aktīvi lobē ASV vēstniecība Latvijā.
“Kad valdība būs izdarījusi savu izvēli un vienojusies ar investoru par darījuma noteikumiem un cenu, tad tas FKTK iesniegs nepieciešamos dokumentus būtiskas līdzdalības atļaujas saņemšanai. Investoram būs jāiesniedz dokumenti būtiskas līdzdalības iegūšanai, kas apliecina viņa finanšu stabilitāti un līdzekļu izcelsmi, kā arī biznesa plāns, kur atklāts redzējums un stratēģija bankas turpmākajai darbībai. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas FKTK uzsāks investora izvērtējumu, kas jāveic likuma noteiktajā termiņā – 60 darbadienās,” skaidro Kristaps Zakulis.
Bankas “Citadele” pārdošanas vēsture
Kad AS “Parex banka” smagi skāra finanšu krīze, 2008. gada novembrī Latvija paziņoja par glābšanas pasākumu kopumu. Banka saņēma valsts galvojumus un rekapitalizācijas un likviditātes atbalstu ar kopējo vērtību aptuveni 1,1 miljards latu (1,6 miljardi eiro).
2010. gadā saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu “Parex” sadalīja “labajā bankā” , jaunizveidotā bankā, ko nosauca par AS “Citadele banka”, un “sliktajā bankā”, vēlāk pārdēvētu par “Reverta”), un “labo banku” pārdot.
2011. gadā “Citadele banku” gandrīz izdevās pārdot, to izjauca “Latvijas Krājbankas” krahs. 2012. gada pavasarī tika nolemts pārdošanu atlikt vismaz uz gadu – līdz labākai tirgus situācijai.
2012. gada augustā EK apstiprināja grozījumus attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu. Saskaņā ar plānu “Citadele” jāpārdod līdz 2014. gada beigām.
2013. gada vasarā darījuma finanšu konsultants – investīciju banka “Societe Generale” piedāvāja to ap 100 pircējiem. Valdības prasītā cena – 113 miljoni eiro.
2014. gada jūnijā valdība sašaurināja “Citadeles” potenciālo pircēju loku līdz vienam – “Ripplewood Holdings”. 5. septembrī “Ripplewood Holdings” iesniedza saistošo piedāvājumu bankas pirkšanai, ko vakar vērtēja valdība.
Avots: Eiropas Komisija Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, LETA
Uzziņa
Pašlaik ap 75% bankas “Citadele” akciju pieder Latvijas Privatizācijas aģentūrai, bet pārējās – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
2013. gadā bankas “Citadele” peļņa sasniedza 15,2 miljonus eiro, “Citadeles” finanšu grupas peļņa bija 13,7 miljoni eiro. Šā gada sešos mēnešos “Citadeles” finanšu grupa nopelnīja 14,4 miljonu eiro.
