“Bankas Baltija” sabrukums skāra katru trešo ģimeni. 30 svarīgākie notikumi Latvijai 9
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.
1994. gada aprīlī arvien vairāk signālu liecināja, ka lielākā un šķietami respektablākā privātā banka tā laika Latvijā – “Banka Baltija” – piedzīvo krahu.
Bankas darbība bija balstīta piramīdas principā – augstās procentu likmes piesaista jaunus noguldītājus, kuru nauda ļauj norēķināties ar iepriekšējiem. Iespēja nopelnīt dažos mēnešos no depozīta 80% un pat 90% vilina daudzus, teju katrs otrais Latvijas noguldītājs izņēma ietaupījumus no konservatīvākām bankām un pārvietoja uz “Baltiju”. Baņķieri laikam cerēja pelnīt mūžīgi, paļaujoties uz lata kursa kritumu. Taču inflācija mazinājās, kurss nekrita un shēmotājiem nākas saskarties ar grūtībām.
1994. gada 17. maijā Latvijas valdība bija spiesta daļēji pārņemt “Banku Baltija”, solot noguldītājiem, ka viņu nauda ir drošībā. Tieši pēc gada, 22. maijā, “Banka Baltija” tomēr pārtrauca jebkādas operācijas un jau pēc mēneša tika atzīta par maksātnespējīgu. Iestājās saimnieciskais haoss. Saistības ar noguldījumu turētājiem un kreditoriem netika dzēstas. Bankā palika ap 40 tūkstošu privāto noguldītāju un 20 tūkstošu uzņēmumu finanšu līdzekļi. “Banka Baltija” aizrāva sev līdzi vēl vairākas citas bankas, kā arī daudzus uzņēmumus. 1995. gada banku krīze sagrāva ilūzijas par Latviju kā potenciālu Austrumeiropas finanšu centru.
Izmeklēšanas komisija dažus gadus pēc bankas sabrukumu atzina, ka tiešais “Bankas Baltija” bankrota cēlonis bija bankas akcionāru un vadītāju ilgstoša un sistemātiska pretlikumīga rīcība, kā arī neprofesionāla bankas lietu izlemšana. 2007. gadā Latvijas Augstākā tiesa piesprieda bijušajam “Bankas Baltija” padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam un bankas prezidentam Tālim Freimanim septiņu un piecu gadu cietumsodu, kas stājās spēkā 2009. gadā. Nepietiekama komercbanku uzraudzība tika pārmesta arī Latvijas Bankai.
1995. gadā, pēc tam kad banka atzīta par maksātnespējīgu, Ministru prezidents Māris Gailis, viesojoties “LA” redakcijā, dara zināmu, ka valdība visiem “Baltijas” noguldītājiem garantē izmaksāt līdz 500 latiem lielu summu, bet vairāk ne: “Mēs nevaram atstāt nelaimīgos noguldītājus likteņa varā, kā tas ir bijis citu banku maksātnespējas gadījumos.” Toreiz M. Gaiļa valdībai pārmeta, ka “Banka Baltija” tiek glābta uz nodokļu maksātāju rēķina.
Šodien M. Gailis, atskatoties uz vairāk nekā 20 gadus seniem notikumiem, uzsver, ka no nodokļu maksātāju naudas bankas glābšanā netika iztērēts ne santīms. Vērtējot notikušo no laika distances, bijušais premjers joprojām ir pārliecināts, ka “Banka Baltija” bija jāglābj. “Šī pārņemšana bija nepieciešama, lai saglabātu valstī mieru, lai cilvēki neietu ielās un nesāktos grautiņi. Tā bija pareiza politiska rīcība. Banka bija jāglābj, lai šo krīzi neizmantotu populistiskie un destruktīvie spēki savā priekšvēlēšanu aģitācijā. Neraugoties uz visu to, Zīgerista partija 6. Saeimas vēlēšanās ieguva otro lielāko balsu skaitu. Ja “Banka Baltija” netiktu glābta, visticamāk, gan Saeima būtu cita, gan arī varbūt mēs dzīvotu cita veida valstī,” piebilst M. Gailis.
M. Gailis nav pārsteigts, ka “Latvijas Avīzes” lasītāji “Bankas Baltija” sabrukumu atceras vēl joprojām, jo toreiz tas skāris katru trešo ģimeni valstī. “Cilvēku vilšanās bija liela par cerēto 70 – 80% nesaņemšanu,” piebilst M. Gailis. “Tā bija skola mums visiem. Gribētos ticēt, ka visi esam mācījušies no “Bankas Baltija” sabrukuma.”
