Bankām peļņa, iedzīvotājiem – krīze 0
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārskats par Latvijas banku darbību rāda, ka pērn tās guvušas 122,3 miljonu latu peļņu un galvenajos banku darbības rādītājos iezīmējusies stabilitāte un attīstība.
No 2009. līdz 2011. gadam ik gadu banku izdevumi bijuši lielāki nekā ienākumi. Piemēram, 2011. gadā banku zaudējumi sasniedza 179 miljonus latu, ko sagādāja “Parex banka” un Latvijas Krājbanka. Ja nerēķina šo banku darbību, pārējām bankām arī aizpērn bijusi 97 miljonu latu peļņa.
FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis skaidro, ka divi galvenie rādītāji – likviditāte un kapitāla pietiekamība – pagājušā gada decembrī bijuši aptuveni divas reizes augstāki par minimālajām prasībām sekmīgai banku darbībai.
Pērn par 1,4 miljardiem latu jeb 12,7% pieaudzis noguldījumu apjoms, sasniedzot 12,7 miljardus latu. Nerezidentu jeb ārzemēs reģistrēto uzņēmumu un komersantu noguldījumi pieauguši par 876 miljoniem latu, bet rezidentu (galvenokārt valdības, sabiedrību un mājsaimniecību) noguldījumi – par 530 miljoniem latu. Pagājušā gada rudenī nerezidentiem piederēja gandrīz puse Latvijas bankās noguldītās naudas – 5,9 miljardi latu, un, kā paredz FKTK, arī turpmāk ārzemnieku noguldījumu apjomi pieaugšot.
2012. gadā banku peļņu nodrošināja gan komisijas maksu ienākumu palielinājums un samērā augstā kredītu un noguldījumu procentu likmju atšķirība, gan arī kredītportfeļa apmērs, kas gada laikā samazinājās par 2,8%. Gada nogalē banku kopīgais kredītu portfelis sasniedza 11,7 miljardus latu.
Salīdzinājumā ar 2011. gadu banku procentu ienākumi pieauga par 2%, bet komisijas naudu ienākumi – par 19%, savukārt izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem samazinājās par 13%.
FKTK apstiprina, ka pērn bankas darbojušās stabili – salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem lielā mērā to nodrošināja uzņēmumiem izsniegto kredītu apmēru palielinājums, kas savukārt liecina par lielāku saimniecisko rosību un pakāpenisku ekonomikas atveseļošanos. Banku galvenais uzraugs Kristaps Zakulis gan atzīst, ka iedzīvotāji savā dzīvē šīs labās pārmaiņas izjutīs vēlāk.
Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis vēsta, ka pērn bankas izsniegušas iedzīvotājiem jaunus kredītus 184,4 miljonu latu apmērā jeb par 12,3% vairāk nekā 2011. gadā.
Taču, kaut arī izsniegto aizdevumu apmēri pieauguši, jo projām liels ir kavēto kredītu maksājumu skaits. Viņaprāt, liela daļa iedzīvotāju joprojām grib dzīvot labi uz parāda un neko nav mācījušies no aizvadītajos gados pieļautajām kļūdām.
FKTK vadītājs Kristaps Zakulis atzīst, ka iedzīvotāju maksātspējā nav jūtamu uzlabojumu, kas liecina, ka viņiem krīze nav pārvarēta.
Savukārt jaunu kredītu ņemšana un apjomu pieaugums liecina, ka daļa iedzīvotāju joprojām nenovērtē savus ienākumus un iespējas laikā atmaksāt bankas aizdevumus.
Fakti Banku kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji Likviditāte 2012. gada decembrī 59,8% (minimālā prasība – 30%). Kapitāla pietiekamība 2012. gada decembrī 17,6% (minimālā prasība – 8%). |
