Bankai vaicā latviski, atbildi saņem krieviski 61
Nepatīkams starpgadījums saziņā ar vienu no lielākajām Latvijas komercbankām gadījies mūsu avīzes lasītājai Vitai – viņu aizvainojusi uzņēmuma nevērība, saziņā ar latviešu klienti izmantojot krievu valodu.
Pirms pāris nedēļām Vita “Swedbank” internetbankas vietnē tiešsaistē aizpildījusi pieteikumu kredītkartes saņemšanai. Kaut gan visus dokumentus bija aizpildījusi latviski un nekur nebija minējusi vēlmi sazināties svešvalodā, pēc dažām dienām viņa telefona īsziņā saņēmusi bankas atbildi krievu valodā.
“Kad zvanīju uz atbildes īsziņā norādīto klientu apkalpošanas konsultatīvo tālruni un jautāju, kādēļ atbilde man atsūtīta krieviski, darbiniece sacīja, ka droši vien es esot nepareizi norādījusi saziņas valodu. Bet es nekādā gadījumā nekur netiku atzīmējusi, ka gribētu saziņai izmanot kādu svešvalodu,” uzsver Vita. Viņa šobrīd jūtoties apvainota nevis kā bankas kliente, bet kā Latvijas pilsone: “Vai tiešām, dzīvojot Latvijas valstī, man katru reizi ikvienā iestādē jāatgādina, ka vēlos sazināties valsts valodā? Vai tomēr darbinieku pašu pienākums būtu komunikācijai izvēlēties valsts valodu?” Citstarp, Vita arī piebilst, ka šis neesot atsevišķs izņēmuma gadījums, jo “gandrīz vai par normu ir kļuvis (sākot no veikaliem un beidzot ar valsts iestādēm) pie klientiem vērsties, uzrunājot vai nu abās valodās (gan latviešu, gan krievu), vai arī tikai krieviski”.
“Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, jautāta par bankas valodas politiku, “LA” paskaidroja, ka uzņēmums sazinās ar klientiem tajā valodā, kuru klients ir izvēlējies kā savu saziņas valodu. “Saziņas valodu klients var brīvi izvēlēties un mainīt gan internetbankā, gan sazinoties ar banku pa tālruni, gan filiālēs. Šajā situācijā, nezinot konkrēto klienti, diemžēl nav iespējams noteikt, kāpēc nosūtīta informācija valodā, kuru kliente nav izvēlējusies par saziņas valodu ar banku. Aicinām klienti sazināties ar banku un lūgt bankas darbiniekus precizēt saziņas valodu ar konkrēto klientu – to var izdarīt gan internetbankā, gan telefoniski. Un noteikti vēlos atvainoties bankas vārdā, ja ir notikusi kļūda,” teica K. Jakubovska.
Savukārt Valsts valodas centra pārstāvis Viesturs Razumovskis uzsver, ka saskaņā ar Valsts valodas likumu Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, kā arī uzņēmumos. No tā izriet, ka šo iestāžu pienākums ir sniegt informāciju klientiem latviski. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par šādiem valsts valodas lietošanas pārkāpumiem uzņēmumam var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 140 eiro. “Konkrētajā gadījumā gan grūti pateikt, vai noticis apzināts pārkāpums. Tādēļ es aicinātu gan šo kundzi, gan citus cilvēkus līdzīgās situācijās vērsties ar iesniegumu VVC, lai varam uzsākt pārbaudes lietu,” teica V. Razumovskis.
“Swedbank” līdz šim valodas inspektoru redzeslokā nav nonākusi. VVC pārstāvja vērtējumā lieli uzņēmumi Latvijā kopumā pret valodas prasībām izturas atbildīgi, jo apzinoties, ka šādi pārkāpumi var smagi ietekmēt reputāciju. Tomēr pieaugot informācijas tehnoloģiju izmantošanai komunikācijā ar klientiem, arvien biežāk rodoties situācijas, kad tehnikas kļūdu vai “cilvēciskā faktora” dēļ gadās šādi pārpratumi. Tā nesen VVC bija saņēmis sūdzības par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” klientiem, kas runā latviešu valodā, sūta informāciju krieviski. Vēlāk gan izrādījies, ka uzņēmuma interneta vietnē mulsinoši izvietotas saziņas valodas izvēlnes “pogas”, tādēļ daudzi cilvēki nejauši uzspieduši uz interneta lapas krievu versijas izvēlni un automātiski pēc tam visu informāciju saņēmuši krieviski. Šādos gadījumos VVC sodu neuzliek, bet rekomendē, kā rīkoties, lai novērstu līdzīgus pārpratumus.
