Bankai atprasa komisijas naudu 14
Jurists Ģirts Strazdiņš uzsācis tiesvedību pret “Swedbank”, prasot atmaksāt 60 eiro, ko samaksājis kā komisijas maksu, slēdzot aizdevuma līgumu. Ja Ģ. Strazdiņam izdosies šajā prāvā uzvarēt, būs radīts precedents un daudzi tūkstoši banku klientu varēs prasīt, lai bankas atmaksā komisijas maksas, kas tiek dēvētas arī par “līguma formēšanas komisiju”, “kredīta izsniegšanas komisiju” un “menedžmenta komisiju” un kas jāmaksā, neraugoties uz to, ka par aizdevumu tiek maksāti arī gana trekni procenti.
Kā skaidro “Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska, bankas ieskatā, aizdevuma procenti ir atlīdzība par kapitāla lietošanu jeb “naudas cena”, un tajā netiek ietvertas izmaksas, kuras saistītas ar līgumu slēgšanu. Tāpēc “Swedbank” prasījumu neatzīst.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Kristīne Mennika norāda, ka “komisijas maksas ir katras bankas kompetencē, un tās lielums ir atkarīgs no kredītpolitikas un tirgus stratēģijas”. “Ievērojot Konkurences likumu, LKA par aizdevumu komisijas maksām nerunā,” piebilst K. Mennika.
Klients maksā divreiz
“Man tas šķiet ārkārtīgi netaisnīgi, ka klientam, nabaga patērētājam jāsedz arī bankas izdevumi,” savukārt teic Ģ. Strazdiņš. “Turklāt lielākajā daļā gadījumu bankas piedāvā parakstīt tipveida līgumus. Izmaksas to sastādīšanai ir niecīgas. Normatīvie akti, regulējot attiecības starp aizdevēju un parādnieku, nosaka, ka atlīdzība par aizdevuma izsniegšanu ir procenti. Taču Latvijas patērētājiem jāmaksā dubultā: procenti un vēl komisijas maksa. Tas ir absurdi.”
Ģ. Strazdiņš atcer gadījumu, kad bankas nepareizi sastādītā līguma dēļ klientam gandrīz izjuka nekustamā īpašuma iegādes darījums. Lai glābtu situāciju, klients tērēja ievērojamu summu juristu algošanai un ar komisijas maksu vēl apmaksāja bankas juristu darbu.
Tiesas sēde, kurā Ģ. Strazdiņš klāstījis savus argumentus un bankas pārstāvji – savus, Rīgā Pārdaugavas tiesā notikusi jau šīs nedēļas sākumā. Spriedums solīts 3. maijā. “Tas būs tikai pirmās instances tiesas spriedums. Paredzu, ka šī tiesvedība vēl ilgi nebeigsies,” piebilst jurists.
Kaut prasītājs ironiski teic, ka Latvija ir brīnumu zeme, juristam ir diezgan liela pārliecība, ka viņa prasība tiesā tiks atzīta par pamatotu.
Vācijas tiesa – parādnieku pusē
Viens no galvenajiem iemesliem šim optimismam: Vācijas augstākā tiesa ir atzinusi, ka šādas komisijas maksas nedrīkst iekasēt un vācu bankas nu spiestas klientiem kopumā atmaksāt pat miljardus eiro.
“Nav noslēpums, ka Latvijas patērētāju tiesību normas lielā mērā pārņemtas no Eiropas Savienības, kura savukārt tās pārņēmusi no Vācijas,” skaidro jurists. Ģ. Strazdiņš labi pārzina Latvijas un Vācijas tiesību sistēmu, jo absolvējis Latvijas Universitāti un arī Ludviga Maksimiliāna universitāti Minhenē. Studiju laikā strādājis advokātu birojā Minhenē.
“Esmu izpētījis visus Vācijas tiesu spriedumus līdzīgās prāvās. Vācu tiesu argumenti ir, ka katrai pusei pašai jāsedz izdevumi, kas saistīti ar darījuma slēgšanu. Banka nedrīkst savas izmaksas pārlikt uz klienta pleciem, jo aizdevuma gadījumā tās pelna ar procentiem,” stāsta jurists.
