Banka tomēr atsakās no hipotēkas mājai, ko īpašniecei izkrāpa banda 6
Pēc “Nekā personīga” sižeta “Swedbank” tomēr atteikusies no hipotēkas mājai, ko īpašniekam izkrāpa organizēta grupa, ziņo TV3 analītiskais raidījums. Pēc raidījuma vēstītā, tiks lūgts arī pārbaudīt, vai Augstākā tiesa ir ievērojusi Satversmes tiesas spriedumu par labticīgo ieguvēju.
Raidījums iepriekš stāstīja par gadījumu, kad īpašniecei tiesa atdeva atpakaļ izkrāptu īpašumu, bet vienlaikus atstāja spēkā krāpnieka ņemtu kredītu uz šo māju. Tagad banka no savām tiesībām uz hipotēku ir atteikusies. Tas nozīmē, ka īpašniecei, kurai māju nozaga, vairs nav jāuztraucas, ka to atņems vēlreiz bankas izsolē.
Šoreiz taisnīguma atjaunošana notika bankai piekāpjoties, uzsver raidījums. Bet Satversmes tiesa jau pirms gada lēma, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā atņemts īpašums jāatdod cietušajam, nevis bankai kā labticīgajam ieguvējam. Un kontitucionālās tiesas spriedumam ir likuma spēks. Ivara Bičkoviča vadītā Augstākā tiesa to nebija ņēmusi vērā, secināja TV3.
Notikuma secība ir šāda. Lai ar viltu iegūtu īpašumu Carnikavā pie jūras krāpnieki gatavojās pusgadu. 2006.gada vasarā zemesgrāmatas nodaļā ieradās viltvārdis ar viltotu mājas īpašnieka Rolanda Klepera pasi, sūrojās, ka nozaudējis dokumentus un lūdza, lai zemesgrāmatas darbinieki viņam no jauna tos izsniedz. Krāpniekam tos iedeva, jo noteikt, ka pasē ir cita cilvēka fotogrāfija, zemesgrāmatā neviens nevarēja. Viltvārdis zemesgrāmatā reģistrēja īpašuma pārdošanu Vitālijam Bordovskim, kurš jau bija iecerējis nākamo darījumu. Otro noziegumu izdevās novērst tikai tāpēc, ka īstais īpašnieks zemesgrāmatai ziņoja par krāpšanu. Bordovskis mājas pirkumam ņēma “Swedbank” 114 tūkstoš eiro lielu kredītu, ķīlā dodot īpašumu. Divus mēnešus vēlāk Bordovskis to gribēja pārdot tālāk par 82 tūkstošiem dārgāk.
Krāpnieki darījumu kārtoja pie notāra. Visus dokuementus Anita Elksne bija parakstījusi pati, noticot Klepera viltotās pases īstumam. Tomēr viltots bija zemesgrāmatā iesniegtais notāres paraksts un zīmogs uz Klepera dzīvesbiedres apliecinājuma, ka viņa piekrīt mājas pārdošanai.
Notāres Anitas Elksnes vārds uz krāpnieku izgatavotā dokumenta bija uzrakstīts kļūdaini. Uzmanība tam netika pievērsta un darījums stājās spēkā.
Pēc “Nekā personīga” vēstītā, pirms 11 gadiem sāktajā policijas izmeklēšanā Bordovskis nav starp aizdomās turētajiem. Policija par tādiem uzskata uzņēmuma “Aganija” īpašnieku Jānis Gulbi un Bauskā Gailīšu pagastā pierakstīto Aigaru Šlosbergu. Raidījumam zināms, ka Bordovskis Šlosbergu norādījis kā galveno dokumentu kārtotāju gan pie notāra, gan Swedbank filiālē Bauskā.
Kurš ir pasē redzamais viltus Kleperis, policija ilgajā izmeklēšanā nav noskaidrojusi. Tāpat tiesībsargiem nav veicies iegūt viltus pasi, vien tās kopiju, tāpēc būs grūti pārbaudīt, vai notāres Anitas Elksnes teiktais, ka tā iespējams izgatavota Iekšlietu ministrijā, atbilst patiesībai, pieļauj TV3 raidījums.
Raidījums secina – garajā tiesvedībā pret banku, Augstākā tiesa pagājušā gada 28.decembrī pieņēma savādu spriedumu. Tā atdeva īpašumu Kristīnei, bet bankai atstāja ķīlas tiesības uz māju, jo tā paļāvusies uz zemesgrāmatas ierakstu. Spriedums nav pārsūdzams.
“Nekā personīga” sazinājās ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, jautājot, vai viņam nav kauns būt tieslietu ministram valstī, kur bankas intereses tiek vērtētas augstāk par cietuša īpašnieka interesēm?
“Es domāju, ka te runa nav par banka interesēm, bet te runa ir par labticīgo ieguvēju, kā jau to teica Augstākās tiesas pārstāvis. Un man tiešām ir ļoti žēl, ka ir šāda interpretācija ir bijusi jau tiesas praksē, tieši vajadzēja virzīties citā virzienā,” viņš atbildēja.
Kristīne pēc palīdzības vērsās pie Valsts prezidenta, Tieslietu ministrijas, tiesībsarga. Atbildes bija vai nu formālas vai izskanēja aicinājumi viņai par saviem līdzekļiem vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā.
“Nekā personīga” dažas dienas pēc intervijas ar Rasnaču saņēma informāciju, ka Tieslietu ministrijā sākta pārbaude par šo gadījumu, un secināts, ka Augstākā tiesa nav ievērojusi likumu, kas nosaka, ka Satversmes tiesas spriedums ir saistošs visiem, tajā skaitā tiesām. Respektējot tiesu varas neatkarības principu, tieslietu ministrs vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ar lūgumu vērtēt, vai pret Augstākās tiesas tiesnešiem nav rosināmas disciplinārlietas.
