Banka “noguļ” krāpniecību? Ko darīt, ja no konta bez jūsu ziņas aizplūst nauda 2
Ko darītu jūs, ja savā interneta bankas kontā pamanītu, ka no konta bez jūsu ziņas aizplūst nopelnītā nauda? Droši vien ziņotu savai bankai. Taču, izrādās, ka darījumus bankas bloķēt nemaz tik viegli nevar. Tā gadījies SEB bankas klientei Ievai Bērziņai (vārds mainīts), kura pamanījusi, ka no viņas SEB bankas konta teju 200 eiro rezervēti nezināmiem norēķiniem ASV pilsētā Maiami. Vēlāk noskaidrots, ka preču pasūtītājs nākot no Tunisijas. Tomēr SEB Ievas iesniegumu par nelikumībām “nogulējusi”, ļaujot transakcijai notikt un tikai pēc tam sākot noskaidrot lietas apstākļus. Vai loģiskāk nebūtu darījumu vispirms iesaldēt vai atcelt, ja ir saņemts klienta iesniegums?
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Kristīne Mennika sacīja, ka darījumos ar maksājumu karti banka ir starpnieks starp kartes lietotāju, tirgotāju un tirgotāju apkalpojošo banku. Ja darījums sākotnēji uzrādās kā rezervēts, banka nemaz neesot tiesīga vienpusēji atcelt rezervēto darījuma summu, jo ir saņemts autorizācijas pieprasījums par šo darījumu. “Banka šādos gadījumos rīkojas atbilstoši starptautisko maksājumu karšu organizācijas izdotajiem noteikumiem – pēc klienta pretenzijas saņemšanas un rezervētās summas norakstīšanas sāk karšu darījuma pretenzijas izskatīšanas procesu, kura ilgums var sasniegt 60 dienas,” norādīja K. Mennika. Komercbanku pārstāves teiktais nozīmē, ka Ieva savu naudu var atgūt tikai pat pēc diviem mēnešiem. Jāuzsver, ka nelikumības savā kontā Ieva pamanīja jau pirms pusotra mēneša – 9. maijā.
Jāgaida atbilde no tirgotāja
Prasīju arī pašai SEB bankai (neatklājot notikušo ar klienti), kā šādos gadījumos rīkojas banka. SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Kontusa atbildēja līdzīgi kā komercbanku asociācijas pārstāve. Viņa arī sacīja, ka 14 dienu laikā SEB gaida apstiprinājumu no tirgotāja par darījuma summas saņemšanu. Nākamā informēšana notiek, ja tiek saņemti darījuma dokumenti, vai var atgriezt summu. Standarta gadījumos izskatīšana notiek 60 dienu laikā, ko minēja arī LKA pārstāve.
“Vienpusēji atcelt rezervēto summu banka nav tiesīga. Taču, ja tirgotājs ir iesūtījis atcelšanas apstiprinājumu vai arī informējis, ka summu nepieprasīs, tad banka informē klientu, ka rezervācija tiks atcelta un summa kļūst klientam pieejama. Apstrīdēt darījumu, ko klients nav veicis, ir iespējams internetbankā. Saņemot šādu iesniegumu, banka piedāvā klientam drošības nolūkos no-bloķēt karti un pieteikt kartes aizvietošanu,” sacīja J. Kontusa.
Tiklīdz summa tiek norakstīta no konta, bankas darbinieks sāk apstrīdētā darījuma izmeklēšanu. Ja darījums ir apstiprināts ar klienta identifikācijas līdzekļiem, piemēram, pirkums ar karti veikalā apstiprināts ar PIN kodu vai pirkums internetā apstiprināts ar internetbankas autorizācijas līdzekļiem (kodu karte, Digipass, Smart–ID), tad pretenzija tiek atzīta par nepamatotu. Bet par pamatotu pretenziju atzīst gadījumos, kad izmeklēšanas rezultātā var secināt, ka klienta karšu dati izmantoti ļaunprātīgi.
SEB esot arī darījumu monitorings. “Ja rodas aizdomas par kādiem darījumiem, tad sazināmies ar klientu, lai precizētu, vai tiešām viņš tos ir veicis. Gadījumos, kad klients darījumus nav veicis, aicinām klientu bez maksas aizvietot karti, kā arī apstrīdēt darījumus internetbankā,” sacīja bankā.
SEB pat divreiz licis Ievai rakstīt iesniegumu par naudas atgūšanu, taču tas acīmredzot noticis tādēļ, ka tirgotājs naudu atgriezt nepiekrīt un saskaņā ar noteikumiem banka pēc iepazīšanās ar tirgotāja dokumentiem pieprasa no klienta jaunu iesniegumu, kurā klients sniedz paskaidrojumu, kāpēc turpina apstrīdēt darījumu, minot, kas tirgotāja dokumentos ir norādīts nekorekti.
Vai Ieva atgūs zaudēto naudu? Sešdesmit dienu termiņš tuvojas beigām. Pēc visa spriežot, nauda Ievai būtu jāatgūst, taču precīzu atbildi no SEB bankas tā arī nesaņēmu. Iespējams, izmeklēšana un sarunas ar tirgotāju ASV vēl notiek.
Bankas izkrāpto sola atgūt
Kā rīkojas citas lielākās Latvijas bankas? Visas aptaujātās bankas atzina, ka tiešām rezervēto naudas summu bankas vienpusēji atcelt nevar, taču visas arī sola, ka naudas summu krāpniecības gadījumos atgūt var. Arī karšu darījumu uzraudzība notiekot nemitīgi katru dienu.
“Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska “LA” informēja, ka bankai ir karšu darījumu nepārtraukta uzraudzība 24 stundas diennaktī, tostarp banka reģistrē aizdomīgus darījumus, par tiem sazinoties ar klientu un vajadzības gadījumā bankas kartes darbību apturot. Taču var gadīties, ka banka visu nepamana un klientiem jebkurā gadījumā jāziņo par notikušo. “Ja darījumi nav klienta veikti un autorizēti, proti, tos veikušas citas personas bez klienta iesaistes, tad klientam nauda tiek atgriezta. Bankas konstatētu aizdomīgos karšu darījumos lūdzam klientus tos pārbaudīt un atkarībā no situācijas apstiprināt vai noraidīt, bet pēc konstatētiem krāpnieciskiem darījumiem lūdzam klientam nomainīt karti un pieteikt pretenziju, ja šāds darījums ir veikts. Katra pretenzija tiek apstrādāta un virzīta atbilstoši starptautiskiem karšu darījumu apstrīdēšanas noteikumiem, un klients tiek informēts par nepieciešamajām darbībām no viņa puses,” teica K. Jakubovska.
“Luminor” privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis sacīja, ka, ja klients banku informē par iespējamu krāpniecisku darījumu, tad banka karti nekavējoties bloķē. “Darījuma statuss – rezervēta vai jau pārskaitīta naudas summa – neietekmē šo pirmo soli, jo bankas nevar apturēt rezervētus maksājumus. Taču mēs nekavējoties sākam situācijas skaidrošanu un naudas atgūšanas procesu, ja darījums bijis krāpniecisks,” norādīja N. Rudzītis. Banka arī rūpīgi iztaujā klientu, vai tiešām darījumi ir krāpnieciski. Bieži gadoties, ka nauda automātiski tiek “novilkta” no bankas konta, piemēram, saistībā ar auto nomu, kad trīs mēnešu laikā ietur soda naudas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, vai gadījumos, kad klients karti piereģistrējis dažādos servisos, par kuru lietošanu notiek automātiskie maksājumi.
“Citadeles” pārstāve Ieva Prauliņa sacīja, ka banka klientiem ir kā finanšu drošības sargs un pasargā tos no zaudējumiem, ko var radīt krāpnieki. “Ja ir noticis krāpniecisks darījums, tad mēs kompensējam klientam zaudēto naudas summu neatkarīgi no tā, vai naudas summa jau ir aizceļojusi vai vēl tikai rezervēta.” Ja “Citadele” saņem informāciju no klienta, ka maksājumu karte ir izmantota nesankcionētiem darījumiem, banka bloķē karti, lai krāpnieki to vairs nevarētu izmantot, un izmeklē situāciju.
