Publicitātes foto

Banka “Citadele” iegulda vērienīgā ražošanā
 0

Izmantojot valsts bankas “Citadele” piešķirto aizdevumu 2,86 miljonu eiro apmērā, elastīgo iesaiņojumu ražošanas uzņēmums “Baltic Polymers” iekārtojis jaunu ražotni Ādažos. 


Reklāma
Reklāma

 

RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Jaunās ražotnes izveidē uzņēmums pavisam ieguldījis 3,56 miljonus eiro. Gandrīz trešdaļu no bankas piešķirtā aizdevuma – 1,1 miljonu eiro – uzņēmumam šopavasar atlīdzinājusi Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF).

Bankas aizdevumu “Baltic Polymers” ieguldījis modernās ražošanas iekārtās un aprīkojumā. Ādažos uzstādītas Vācijas uzņēmumā “Reifenhäuser Kiefel Extrusion” ražotās “Evolution” iekārtas plēves ražošanai, savukārt Itālijas uzņēmums “Uteco” piegādājis iekārtu krāsainiem iespieddarbiem uz saražotajiem iesaiņojuma materiāliem.

 

Bija tirgotāji, kļuva ražotāji

CITI ŠOBRĪD LASA

“Baltic Polymers” valdes priekšsēdētājs Ēriks Kiops stāsta, ka plēves ražošanai pievērsušies pirms aptuveni desmit gadiem sākumā Rīgā, vēlāk Jelgavā. Pirms tam uzņēmumā nodarbojās galvenokārt ar dažādu importa mājsaimniecības piederumu un iesaiņojuma materiālu tirdzniecību. Kā atzīst uzņēmuma vadītājs, tirdzniecībā uzkrātā pieredze lieti noderējusi vēlāk, kad bijis pašiem jādomā, kur pārdot pašu saražoto.

“Sākumā no otrreiz pārstrādātām izejvielām ražojām galvenokārt polietilēna maisus sadzīves atkritumiem, mazliet arī iesaiņojumu kokskaidu granulām. Pēc sadzīves atkritumu maisiem bija pieprasījums arī ārzemēs, tāpēc jau pēc dažiem gadiem apmēram pusi no saražotā apjoma ražojām eksportam.

Šo maisu ražošana uzņēmumā nav pārtraukta arī pašlaik, kaut gan jāatzīst, ka ar šo samērā vienkāršo un lēto izstrādājumu pārāk daudz nopelnīt nevar,” skaidro uzņēmuma vadītājs, “pirms diviem gadiem sākām arī pārtikas produktiem nepieciešamo elastīgā iesaiņojuma materiālu ražošanu. Bet tad kādā brīdī sapratām, ka mūsu vērienīgajām iecerēm Jelgavā īrētie aptuveni 1000 kvadrātmetri ir par mazu. Tāpēc atradām jaunas telpas Ādažos, kurp pārcēlāmies pagājušā gada pavasarī. Pašlaik Ādažos ražošana izvērsta ap 3000 kvadrātmetru lielā platībā.”

 

Spējam ražot paši


Ēriks Kiops atzīst, ka tirdzniecībā uzņēmējdarbības risks ir krietni mazāks nekā ražošanā, kas neizbēgami saistīta ar aizdevumiem ražošanas iekārtu iegādē, darba nodrošinājumu darbiniekiem. “Mēs gribējām pierādīt, ka spējam ražot paši un tādu produktu, kas ne ar ko nav sliktāks par ārzemēs ražoto,” skaidro uzņēmuma vadītājs.

Ādažos tagad ražo dažādas izturības plēvi, kas vajadzīga pārtikas produktu, pudeļu un citu ražojumu iesaiņošanai, kā arī palešu pārsegšanai. Cita starpā “Baltic Polymers” sācis ražot arī īpašu plēvi, kas paredzēta pārtikas produktu termiskai iesaiņošanai. Līdz šim šo iesaiņojumu vietējie pārtikas ražotāji bija spiesti iepirkt ārzemēs.

Reklāma
Reklāma

Paplašinoties ražošanai, pieaudzis arī uzņēmumā strādājošo skaits. Līdz pagājušā gada maijam “Baltic Polymers” nodarbināja 45, bet pašlaik uzņēmumā jau ir 68 darbinieki. Uzņēmumā plāno, ka līdz šā gada beigām tiks radītas vēl 10 līdz 20 jaunas darba vietas.

 

Uzsvars uz eksportu

Ēriks Kiops atzīst, ka Latvijas tirgus tik vērienīgai ražošanai, kāda izvērsta Ādažos, noteikti ir par mazu. “Tāpēc jau pašā sākumā zinājām, ka meklēsim noietu mūsu saražotajam ārzemēs. Pašlaik piegādājam iesaiņojuma materiālu Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas un Islandes tirgum. Par mūsu produktu interesējas arī Krievijā un Baltkrievijā,” viņš piebilst.

Pērn Maskavā rīkotajā tautsaimniecības izstādē “Agroprodmaš-2012” uzņēmumam bijis iekārtots savs stends. Kā stāsta “Baltic Polymers” vadītājs, par viņu ražojumiem bijusi tik liela interese, ka trīs izstādes dienas pagājušas, bez pārtraukuma vienā laidā stāstot par uzņēmuma darbību un rādot produktu paraugus. “Baltijas valstīs ražoto produkciju Krievijā uzskata par ļoti kvalitatīvu, mums tik jāprot izmantot iespējas, kādas paveras šajā kaimiņvalstī,” spriež uzņēmuma pārstāvis.

 

Mazliet dārgāk, toties labāk

Ka kvalitātei ir izšķiroša nozīme, par to uzņēmumā pārliecinājušies jau vairākkārt. “Tāpēc ražojumu pašizmaksas samazinājumu nekad neplānojam uz kvalitātes rēķina,” teic Ēriks Kiops, “savulaik piedāvājām saražotos atkritumu maisus Lietuvas tirgū, lielveikaliem “Maxima”. Bet sākumā mūs tur nepieņēma, jo mūsu maisi lietuviešiem šķita dārgāki nekā citur ražotie. Taču vēlāk lietuvieši atzina, ka mūsu maisi ir izturīgāki par citu ražotajiem. Kaut arī mūsu maisi ir dārgāki, pašlaik Lietuvas tirgū tiem ir ļoti plašs noiets.”

 

Lieliskais piemērs – “Baltic Polymers”

Bankas “Citadele” Lielo uzņēmumu un institucionālo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Māris Macijevskis uzskata, ka “Baltic Polymers” ir lielisks piemērs, kā ar Latvijā ražotu kvalitatīvu produktu var sekmīgi konkurēt ar importētajiem ražojumiem gan vietējā tirgū, gan aiz Latvijas robežām. Viņaprāt, ražošanas un eksporta attīstība ir galvenais Latvijas labklājības stūrakmens. Jau pašlaik eksports veido vairāk nekā pusi jeb aptuveni 60 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

“Ražošana, tirdzniecība un transports ir prioritārās nozares, kam finansējumu piešķir “Citadele”. Šogad esam gatavi atbalstīt mūsu uzņēmumus vēl vairāk nekā pērn,” stāsta bankas pārstāvis, “aizdevumus piešķiram gan uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, gan ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā, iekārtu un tehnikas iegādei. Pašlaik Latvijā lielie ražošanas uzņēmumi arvien vairāk iegulda naudu tādos produktos, kas spēj konkurēt ārzemēs. Tās ir, piemēram, dažādas tehnoloģijas, tekstilizstrādājumi, siltummaiņu iekārtas, tiek ražoti pat kristāli. Ņemot vērā resursus, Latvijā salīdzinoši attīstīta un konkurētspējīga ir zivrūpniecība.”

 

 

Aizdevumus varam izsniegt vienmēr

“Rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana – tās ir jomas, kuras atbalstām visvairāk un visbiežāk,” atzīst arī bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, “kopš pagājušā gada sākuma dažādu ražošanas nozaru attīstībā esam ieguldījuši aptuveni 150 miljonus latu.”

Guntis Beļavskis saka, ka no šāda skatpunkta vērtējot, uzņēmumam “Baltic Polymers” izsniegtais aizdevums nav nekas pārsteidzošs. “Tas ir vēl viens no svarīgākajiem projektiem, kurā mēs skaidri redzam ieguldījumu ražošanā. “Baltic Polymers” ir kārtīgs klients, un man gribētos, lai tādu mums būtu arvien vairāk. Tāpat gribētos, lai arī sabiedrība zina, ko mēs atbal-stām,” piebilst bankas valdes priekšsēdētājs.

 

Uzziņa

* Banka “Citadele” piedāvā banku, finanšu un kapitāla pārvaldības pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Uzņēmumiem tā izsniedz kredītus, kredītlīnijas, līzingu, garantijas un akreditīvus.

* Bankai ir 39 filiāles Latvijā, tā ir pārstāvēta deviņās ārvalstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā.

* “Citadele” ir vienīgais American Express® sadarbības partneris Latvijā un Lietuvā, kam ir tiesības emitēt American Express kredītkartes.

* Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pētījumā “Valsts uzņēmumu pārvaldība Baltijas valstīs” banka “Citadele” saņēmusi visaugstāko novērtējumu un ir atzīta par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijā.

* “Citadeles” vīzija ir kļūt par vērtīgāko vietējo finanšu grupu Baltijas valstīs. Bankas akcionāri ir valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

* Klientu atbalsta centra diennakts tālrunis 6701 0000.

* Bankas “Citadele” Lielo uzņēmumu un institucionālo klientu apkalpošanas daļas vadītāja Māra Macijevska kontakti: [email protected]

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.