Banka: Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā 16
Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā aģentūrai LETA sacīja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.
Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.
“Es teiktu, ka tagad ar īstermiņa risinājumu, skatoties uz vienu īsu laika nogriezni, izdarām milzīgu ļaunumu Latvijai ilgākā termiņā. Mēs vēl vairāk palielinām Latvijas valsts risku, un kredītreitingu aģentūras uz to reaģēs, Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas rada sajūtu, ka šī ir valsts, uz kuru nevar paļauties, nevar zināt, kurā brīdī nāks kāds jauns likums,” teica Tetere.
Viņa norādīja, ka visu laiku tiek runāts, ka bankas kreditē par maz, bet šis ir signāls, ka kreditēt būs vēl grūtāk, jo būs jāparedz, ka jebkurā brīdī banku kredītattiecības ar klientu kāds no malas var ietekmēt. Arī šāds risks būs jāieceno, un to ir ļoti grūti izdarīt. Tas veselīgu kreditēšanu nobremzēs ļoti strauji.
Uz iebildi, ka kredītprocentu samazinājums būs īstermiņa risinājums uz gadu ar iespēju vēl uz gadu pagarināt, Tetere norādīja, ka arī 2009.gadā bankām ieviesa stabilitātes nodevu kā īstermiņa risinājumu, taču tā tiek maksāta joprojām, jo īstermiņa risinājumi ļoti bieži pārvēršas par pastāvīgiem risinājumiem.
Jautāta, kā vērtē Saeimas Budžeta komisijas ierosināto valsts nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, Tetere sacīja, ka šī nodeva pēc būtības nav nodoklis vai nodeva, tas ir tieši tas pats likumprojekts, kas paredz cenu regulēšanu, tikai citiem vārdiem, mēģinot apslēpti pamatot, ka šis variants nav cenu regulēšana līguma darbības laikā, bet gan nodoklim līdzīgs pasākums. Šī ideja rada maldīgu priekšstatu par problēmas risinājumu.
Vienlaikus tā ietver nopietnus administrēšanas riskus, uzsvēra Tetere. Priekšlikums paredz bankām valsts nodevu arī administrēt, kas ir tiešs valsts (pašvaldības) iestāžu pienākums un kam valstī ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas neatrodas bankās. Uzliekot par pienākumu to darīt bankām, vēl vairāk tiks audzētas banku fiksētās darbības izmaksas, kas atstās iespaidu gan uz banku konkurences tālāku attīstību, gan jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, gan finanšu pakalpojumu, tostarp kredītu izmaksām un pieejamību.
Tetere skaidroja, ka šāda risinājuma izpilde bez pietiekama pārejas perioda nav iespējama. Tam būtu vajadzīgas informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādes bankās, tāpat katra iesnieguma izskatīšana un individuāla izvērtēšana prasītu laiku. Šajā laikā jaunu kredītu izsniegšana ir grūti iedomājama.
Tetere piebilda, ka ir paredzētas divas iespējas – administrēt bankā un samazināt likmi par 100 bāzes punktiem vai arī samaksāt 200 bāzes punktu nodevu valsts nodokļu kontā. Tas ietver būtisku nevienlīdzību, lai arī netiek pateikts, ka no banku samaksātajiem 200 bāzes punktiem tiks atbalstīti kredītņēmēji, tomēr tā varētu saprast, ka kredītņēmējs saņems dažādu “atlaidi” atkarībā no bankas izvēlētās pieejas.
Jautāta, vai ar plānoto procentmaksājumu ierobežošanu par 30% uz gadu banka samierināsies vai apstrīdēs to Satversme tiesā, Tetere norādīja, ka “SEB banka” ir likumpaklausīgs uzņēmums un vienmēr visus likumus pēc būtības ir ievērojusi, arī šo noteikti ievēros, bet brīdināja, ka to nevarēs ieviest nekavējoties.
Tetere informēja, ka Latvijā kopumā ir 124 000 hipotekāro kredītu ņēmēju, “SEB bankā” – 24 00 aizņēmēju, vidējie ienākumi aizņēmēja mājsaimniecībā ir ap 3500 eiro bruto, bet vidējais kredīta lielums 70 000 eiro. “Es nedomāju, ka šī ir sabiedrības daļa, kurai visiem vajadzētu vislielāko atbalstu,” pauda Tetere.
Viņa arī pauda viedokli, ka atbalstu vajadzētu sniegt tām mājsaimniecībām, kurām ir finanšu problēmas un ir grūtības samaksāt, un bankas to šobrīd jau dara. Šā gada laikā dažādos veidos “SEB banka” pārskatījuši kredītu maksājumus 10% kredītņēmēju, pagarinot termiņus, iedodot brīvdienas, samazinot likmi.
Ir dažādi risinājumi, kurus banka ikdienā piemēro, katram no aizņēmējiem risinājums ir atšķirīgs, tā, lai būtu izdevīgs tieši konkrētajai mājsaimniecībai. Piemēram, ja pamatsummas maksājums ir lielāks, tad kredītbrīvdienas no pamatsummas maksājuma ir labākais risinājums, ko tajā brīdī ģimenei vajag, savukārt, ja kredītu procentu maksājums ir lielāks, tad banka vērtē iespējas to samazināt vai pagarināt termiņu uz vēl 10-15 gadiem.
“Pašreizējam likumprojektam es neredzu skaidru mērķi, jo nav pateikts, kam tad mēs palīdzam – tiem, kuriem ir finanšu problēmas, vai tiem, kuriem ir bērni, vai plaši visiem, katrs no politiķiem saka, ko citu. Nav bijusi saruna ar banku sektoru, kas ir mērķa grupa, kam gribam palīdzēt un kā to vislabāk panākt,” sacīja Tetere.
