Alūksni ātri un ērti var apskatīt, izmantojot ekskursiju vilcieniņu “Severīns”, kas braucienu sāk stacijas laukumā, kur taurēm sasaucas ar Bānīti, kad tas ierodas no Gulbenes.
Alūksni ātri un ērti var apskatīt, izmantojot ekskursiju vilcieniņu “Severīns”, kas braucienu sāk stacijas laukumā, kur taurēm sasaucas ar Bānīti, kad tas ierodas no Gulbenes.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Alūksnes bānīša zeme pilna pārsteigumiem 3

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Par Bānīša zemi sauc teritoriju abpus dzelzceļa līnijai, pa kuru regulāri – divreiz dienā – kursē pasažieru vilcieni no Gulbenes uz Alūksni un atpakaļ, pa ceļam (33 km) piestājot vēl astoņās mazajās stacijās. Gulbenes stacijā iekārtots izglītojošs un inter­aktīvs centrs “Dzelzceļš un tvaiks”, kurā var apskatīt ne tikai vēsturiskos eksponātus, bet arī trīsdesmit dažādi darbināmās ierīcēs iepazīt dzelzceļa nozares attīstību un nākotnes tendences.

Taču šoreiz dodos ar vilcienu uz Alūksni. Nesteidzīgi, jo ceļā būs jāpavada teju pusotras stundas, izbaudīt ainavas aiz loga un noskaņoties tālākam ceļojumam laika būs atliku likām. Biļetes cena pieci eiro. Savukārt ekskluzīvais brauciens ar tvaika lokomotīvi “Ferdinands” šoruden būs iespējams vien 17. septembrī, 1., 15. un 29. oktobrī.

Septiņas vietas, kas noteikti jāredz

CITI ŠOBRĪD LASA

Alūksnes tūrisma informācijas centrs iesaka vairākus apskates objektus, bez kuru apmeklēšanas pilsētas iepazīšana nebūs gluži pilnīga. Jau izkāpjot Alūksnes stacijā, uzreiz jāpaviesojas šaursliežu dzelzceļa vēsturiskajā bagāžas šķūnī, kur iekārtota starptautiskus apbalvojumus saņēmusī multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”, kurā var uzzināt par dažādiem sliežu platumiem un, apsēžoties koka solā, pie katras Alūksnes–Gulbenes līnijā esošās stacijas noklausīties atmiņu stāstus.

Gleznainā Alūksnes ezera krastā atrodas mazajām arhitektūras formām bagātākais parks Latvijā. Muižas parka celiņu krustcelēs, kuras ved uz Eola templi, uzstādīta čukstoša laterna, kas vedina doties tālāk līdz Fītinghofu mauzolejam, lai iepazītu šīs dzimtas stāstu. Alūksnes viduslaiku pils atjaunotajā dienvidu tornī izveidota muzikāla gaismas ekspozīcija “Marienburgas astotais brālis” – teiksma par varenāko Livonijas ordeņa valsts austrumu daļas cietoksni –, kuru radījuši komponisti Sigvards Kļava, Mārtiņš Brauns un Artūrs Maskats, dramaturgs Lauris Gundars un dizaina birojs “H2E”, bet iedziedājis Latvijas radio koris.

Mūzikas tēmu turpina Muzikālais tilts, kas Alūksnes ezera lielāko salu Pilssalu savieno ar pilsētas augstāko vietu – Tempļa kalnu – un no pulksten 12 līdz pusnaktij ik stundu piecpadsmit minūtes spēlē romantiskas melodijas, bet diennakts tumšajā laikā tiek krāšņi izgaismots.

“Jādodas arī uz Alūksnes Jauno pili, kur Dabas muzejā “Vides labirints” apskatāmi žilbinošie akmeņi – viena no lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām Eiropā. Dienas gaismā šie akmeņi izskatās pelēcīgi, dzeltenīgi vai brūngani, taču, kad ieslēgta ultravioleto staru lampa, sāk mirdzēt visās varavīksnes krāsās. Noteikti kādā pilsētas kafejnīcā jāpagaršo Alūksnes puses goda ēdiens profitroļi – mīklas pilieni, kas vārīti taukos un tiek pasniegti ar karstu buljonu un zaļumiem,” mudina vietējie tūrisma speciālisti. Viņi atklāj, ka Alūksnē nakšņot var arī uz ūdens, jo dažas no pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados celtajām ezera laivu novietnēm (garāžām) tiek piedāvātas kā netradicionālas nakšņošanas vietas.

Ekskursija kodolraķešu bāzē

Militārā mantojuma cienītājiem 17. septembrī plkst. 12 būs iespēja gida pavadībā apmeklēt bijušo padomju kodolraķešu bāzi Zeltiņos – īpaši slepeno militāro objektu no Aukstā kara laikiem. Ekskursijas laikā varēs noskaidrot, kur tika montētas un kā transportētas kodolgalviņas, kādi komponenti bija nepieciešami pilnīgai raķešu samontēšanai un vai no šīs bāzes raķetes kādreiz tika arī palaistas. Ekskursijas dalībnieki sakarnieku angārā mēģinās atšifrēt slepenu ziņojumu, apraudzīs vairākas bumbu patvertnes un noskaidros, kur atradusies raķešu palaišanas poga. Nostāsti nelīdzēs – šī vieta jāredz katram pašam.

Reklāma
Reklāma

Vēlams ekskursijai iepriekš pieteikties un ierasties dienu agrāk. Riteņbraucēji var izmantot Bānīša velopiektdienu, kad tiek nodrošināta ērta velosipēdu pārvadāšana. Nedēļas nogalēs iespējams pavizināties pa Alūksnes ezeru ar plostu “Kaija” vai kuģīti “Marienburg” un katru dienu izjust adrenalīnu gaisa trošu nobraucienā “ZZZIPPP” – ātrākajā un garākajā nobraucienā virs ūdeņiem Latvijā. Elpu aizraujošs skats uz Alūksnes ezeru, pilsdrupām un pilsētu pavērsies no 37,8 metrus augstā skatu torņa Tempļakalna parkā (atvērts O. – Sv. plkst. 11–19).

Septembrī – īpaši pasākumi

Atzīmējot Starptautisko tūrisma dienu, 24. septembrī plkst. 10 Alūksnes TIC aicina doties otrajā Pilsētpārgājienā, lai apmeklētu tādas vietas Alūksnē, kādas tūristiem parasti nerāda. Pirms pārgājiena no plkst. 8 vēl varēs paspēt izbaudīt Marienburgas rudens gadatirgus noskaņas. Dalība pārgājienā būs bez maksas, taču vietu skaits ierobežots, tādēļ nepieciešams pieteikties pa tālruni 25442335. Aptuveni astoņus kilometrus garajam ceļam jārēķinās ar četrām piecām stundām.

Bet jau šosestdien, 10. septembrī, Alūksnes novadā Viktora Ķirpa Ates muzejā “Vidzemes lauku sēta” notiks rudens pasākums “Pļaujas svētki Ottesmuižā”, kura apmeklētāji aicināti ne tikai vērot dažādus rudens darbus, bet arī pašiem tajos iesaistīties. Pļaujas svētki šeit tiek rīkoti kopš 1986. gada, un muzeja kolekcijā savākta Latvijas brīvvalsts laikā darbinātā lauku tehnika, zirgu inventārs, dažādi iekšdedzes motori, amatnieku un lauku darbarīki, sadzīves priekšmeti no 19./20. gs. mijas, kas stāsta par latviešu zemnieka dzīvi, darbu, sadzīvi un tradīcijām.

Pudeļu dārzs

Iespaidīgākais Pudeļu dārzā ir labirints ar vairākiem tūkstošiem tur iemūrēto pudeļu.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Braucot no Gulbenes pa Balvu ceļu un nogriežoties uz Alūksni, jau pēc pārsimt metriem uzmanību pievērš uzraksts “Pudeļu dārzs”. To, aizejot pensijā, veidojusi Ainažu māju saimniece Anna Zīle, kura, pārvācoties šurp, mantojumā saņēmusi arī ļoti daudz stikla pudeļu. Pirms septiņpadsmit gadiem no pudelēm un cementa uzmūrējusi nelielu vēja aizsargsienu, kas atzinīgi novērtēta un devusi stimulu darboties tālāk. Laika gaitā darbs vainagojies ar vairāk nekā četrdesmit no pudelēm gatavotiem objektiem, starp kuriem pats iespaidīgākais ir labirints, kura pirmajā rindā vien iemūrēts ap trīspadsmit tūkstoši pudeļu. Precīzu skaitu saimniece pati nezina, vien lēš, ka Pudeļu dārza izveidei līdz šim varētu būt izmantotas apmēram 17 tonnas cementa un pussimts tonnu izsijātas grants.

Pudeļu dārza veidotājai pensionārei Annai Zīlei izdomas netrūkst. Ezītis ir tikai viens no pudeļu dzīvnieku kolekcijas.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Pastāstīt, kas vēl apskatāms Pudeļu dārzā, nav iespējams – jābrauc pašiem skatīties. Annas kundze būs pateicīga, ja, apmeklējot dārzu, mājās iekrātās tukšās un tīrās stikla pudeles paņemsiet līdzi – tas būs ieguldījums nākamo objektu tapšanā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.