Vai tiesa, ka banānus nogatavina, izmantojot ķīmiju? Vai tas nav kaitīgi veselībai? 1
“Vai tiesa, ka banānus nogatavina, izmantojot ķīmiju? Vai tas nav kaitīgi veselībai?” LINDA N. RĪGĀ
Gatavus banānus no to audzēšanas vietām atvest ir sarežģīti un dārgi. Tas nav neiespējami, bet reti kurš būs gatavs maksāt par tik dārgiem augļiem. Tāpēc banānus novāc no koka negatavus.
Par nogatavināšanu rūpējas nevis agronomi, kā tas ir citiem augļiem un dārzeņiem, bet gan ķīmiķi, jo process notiek gāzes kamerās. Ķekarus sadala, atstājot katrā pa 5–8 banāniem, un apstrādā ar fungicīda šķīdumu, lai novērstu augļu bojāšanos. Pēc apstrādes kastē iepako aptuveni 18 kilogramu banānu, transportē uz Eiropu un uzglabā nogatavināšanas iekārtās. Kastes ievieto lielā kamerā, mazliet atver vai atgriež iepakojumu, lai to saturam piekļūtu gaiss. Gaisu kamerā uzsilda līdz +15…+18 °C (banāni slikti pacieš zemu temperatūru, jau +13 °C tie kļūst pelēcīgi un nepievilcīgi) un no balona palaiž tā saukto banānu gāzi (etilēnu). Pāris stundu saskarsme ar to aizstāj divu nedēļu ilgu gatavošanos saules gaismā. Jau pēc 3–5 dienām iegūst skaistus, dzeltenus banānus.
Eksperti uzskata, ka atrašanās gāzes kamerā augļiem nenodara kaitējumu un cilvēki var droši tos lietot uzturā. Tikai diemžēl arī labums no tādiem augļiem noteikti ir mazāks, nekā ēdot dabiski nogatavojušos. Tieši saules gaismas ietekmē banānos veidojas vitamīni un citas vērtīgas vielas, bet tumsā gāzes kamerā šie procesi nenotiek vai norisinās ļoti gausi. Jo vairāk saules gaismas augs uzņem, jo vairāk augļos vitamīnu un minerālvielu.
Fungicīdu izsmidzināšana augļu noliktavās ir normāla parādība. Tādējādi apstrādā gan vīnogas, gan mandarīnus, kivi un citus augļus. Efekts ir apbrīnojams – lielajās vairumtirdzniecības noliktavās augļi nebojājas vairākus mēnešus. Gāzes kārtiņa diezgan viegli nomazgājas un tiek uzskatīta par cilvēka veselībai nekaitīgu. Vismaz nav pieejami pētījumi, kas pierādītu pretējo. Vienīgi jāatceras, ka augļi pirms ēšanas obligāti jānomazgā. Mizojot nenomazgātu banānu, uz rokām un mutē var nonākt gan fungicīda šķīduma, gan turpmākās apstrādes vielu paliekas.
UZZIŅA
• Ir vairāk nekā 40 dažādas banānu šķirnes. Augļi mēdz būt taisni, apaļi, pavisam maziņi, ar sarkanu un pat violetu mizu.
• Banāni aug ļoti lielos ķekaros, novāc 30–50 kg saišķus, bet pie mums nonāk jau sadalīti ķekari.
• Veikalā lielākoties pērkam noteiktas deserta šķirnes banānus, tā ir speciāli kultivēta audzēšanai plantācijā un tālai transportēšanai. Savvaļas banāni no tiem stipri atšķiras, piemēram, tajos ir cietas sēklas.
• No kaltētām banānu šķēlītēm var pagatavot miltus, sajaukt tos ar tādu pašu daudzumu kviešu miltu un cept maizīti.
INTERESANTI
Bieži tautā saka, ka banāni aug kokos, bet patiesībā banāns ir milzīgs lakstaugs. Tā pseidostumbru veido cieši kopā sakļāvušās lapu makstis. Zem zemes atrodas saknenis, kas dzen atvases. No sakneņa uz augšu auga viducī spraucas liels, violets zieds, kas nokarājas uz leju un pēc noziedēšanas veido banāna aizmetņus. No katra stumbra tikai vienreiz nogatavojas augļi, pēc tam to nocērt, un saknenis dzen jaunas atvases. Nezinātājam var šķist, ka banāni aug nepareizā virzienā, proti, ar kājām gaisā, jo no aizmetņiem augļi aug uz augšu, nevis nokarājas lejup.
