Balzams no Kellija kausa – Kristiāns Rubīns stāsta par sezonu Ziemeļamerikā 0
Hokejists Kristiāns Rubīns aizvadītajā sezonā piedalījās vairāk nekā 90 spēlēs un pēc pēdējās dzēra balzamu no Kellija kausa, jo Ņūfaundlendas komandas “Growlers” debijas gadā Ziemeļamerikas Austrumkrasta līgā (ECHL) bija kļuvis par šīs līgas čempionu.
Trešdien tika paziņots, ka Rubīns paliks Ziemeļamerikā arī uz nākamo sezonu, noslēdzot līgumu ar Amerikas Hokeja līgas (AHL) klubu Toronto “Marlies”.
Hokejs uz salas
Komandā “Growlers” viņš turnīra 56 mačos guva 18 punktus (2+16), 17 izslēgšanas spēlēs – trīs (1+2), AHL komandas Toronto “Marlies” 16 spēlēs – arī trīs (0+3). Pirms tam Kristiāns trīs sezonas aizvadīja Vesterosas hokeja kluba sistēmā Zviedrijā, divas – Kanādas junioru Rietumu līgā. Latvijas izlasē cīnījies pērnajā pasaules čempionātā. Studē uzņemējdarbības vadību Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā.
“Šis man ir pirmais tituls. Emocijas jau norimušas, tomēr ļoti forši. Kad devos prom, pat pietrūka tās sajūtas – gribas patīt laiku atpakaļ un izbaudīt vēlreiz. Bija parāde pilsētā, braucām mašīnās, mūs sveica ļoti daudz cilvēku. Autogrāfi, mūzika. Es jau biju aizlidojis uz Latviju, bet pārējie devās vizītē uz pilsētas domi,” stāsta Kristiāns Rubīns.
Ņūfaundlendas “Growlers” šī bija pirmā sezona ECHL, bet jau regulārajā turnīrā komanda bija viena no labākajām un iekļuva finālā, kur sērijā ar 4:2 pārspēja Toledo “Walleye”. “Bija labs mārketings, pilsētā visi zināja, ka ir jauna komanda. Sezonas sākumā nāca ap trim tūkstošiem skatītāju, bet beigās jau biļetes nevarēja viegli dabūt, un halle ar 6500 vietām bija pilna,” teic Rubīns, slavējot komandas organizatorisko līmeni. Piemēram, hokejistiem hallē nodrošinātas brokastis un pusdienas, kas nav pat visām līmeni augstākās Amerikas hokeja līgas (AHL) komandām.
“Jau pirmajā dienā vadītāji paziņoja, ka no mums sagaida daudz, bet viņi parūpēsies par visu nepieciešamo. Hokejisti mita pa diviem, dzīvokļi četru minūšu gājienā no halles. Ja vajadzēja kur aizbraukt, komanda sarunāja taksometrus.”
Kristiāns atzīst, ka pārliecība gaisā virmojusi jau no sezonas sākuma, bet pirms gadu mijas radusies drošība, ka izdosies kļūt par čempioniem, jo komanda bijusi ļoti vienota. Iespējams, arī tādēļ, ka Ņūfaundlenda un pilsēta Sentdžonsa, kurā bāzējas “Growlers”, atrodas uz salas Ziemeļamerikas galējā austrumu punktā.
“Kopā pavadījām daudz laika, līderi darīja visu, lai mūs saliedētu. Vienmēr gribējās iet uz halli un redzēt čaļus. Varbūt visi kopā vairs nesatiksimies nekad, tomēr ceru, ka tas notiks Ņūfaundlendā, kad mums dos čempionu gredzenus,” spriež 21 gadu vecais aizsargs.
Sezonas mērķis realizēts
“Growlers” ir kopējā organizācijā ar NHL komandu Toronto “Maple Leafs” un tās fārmklubu Toronto “Marlies”, abiem “lielākajiem brāļiem” aktīvi iesaistoties rezervju attīstības veicināšanā. “Kad aizlidojām uz Toronto un čempionātā bija pāris dienu pauze, mūsu treniņus vadīja NHL komandas treneri, viņi devās līdzi arī uz vairākām spēlēm, mācīja, stāstīja,” atceras Rubīns.
Martā viņu izsauca uz “Marlies”, kurā Kristiāns aizvadīja 16 spēles. “Tas bija šīs sezonas mērķis, spēlēju labi, treneri priecājās par to, kā izmantoju šo iespēju. Toronto ir fantastiska organizācija, “Marlies” fanu bāze – unikāla. Bet konkurence ļoti liela, tāpēc katru dienu hallē jāparāda maksimālais. Tas tevi nemitīgi bīda uz priekšu, vasarā būs kārtīgi jāpastrādā, lai tur noturētos,” atzīst Kristiāns Rubīns. Sezonas izskaņā viņš atkal pievienojās “Growlers”.
Slaidais aizsargs līdz šim bija spēlējis tikai junioru hokeju un profesionālā līmenī aizvadīja pirmo sezonu, iekrājot vienu no labākajiem lietderības koeficientiem “Growlers” gan turnīrā, gan izslēgšanas spēlēs.
“Esmu apmierināts ar to, kā viss noticis. Kad mani pasauca uz AHL, sapratu, ka darbs sāk atmaksāties, bet pēc uzvaras Kellija kausa izcīņā varu teikt, ka sezona bija ļoti laba.
Izbaudīju to vairāk nekā iepriekšējās, lai gan sezona bija smagāka un garāka – 89 oficiālās spēles, vēl sešas neoficiālās. Emocionāli grūti, bet palīdzēja tas, ka komandā bijām tik tuvi.”
Iepriekšējā vasarā Rubīnu lenca Rīgas “Dinamo”, tomēr viņš izvēlējās atgriezties Ziemeļamerikā, lai reiz nokļūtu NHL, un turpinās cīnīties par vietu zem saules. Mērķis nākamajai sezonai ir nostabilizēties AHL. Treneri norādījuši, pie kā visvairāk jāpiestrādā. Uz attīstības nometni Latvijas hokejistam nav jādodas, jo sezona beidzās tikai jūnijā, tāpēc iedots laiks atpūtai.
Sergejs Naumovs, kurš kā Maskavas “CSKA” vārtsargu treneris šopavasar izcīnīja Gagarina kausu, izteicās, ka trofejā saiet 17 litri šampanieša. Kā ar Kellija kausu?
“Īsti nezinu, septiņi, varbūt vairāk. Visu pilnu nepielējām, lai gan kausu iesvētījām ar daudz ko, arī ar Rīgas melno balzamu. Vecāki martā atveda, jo vairāki Ņūfaundlendā to bija dzēruši un palūdza sagādāt. Vienu krūciņu atstāju sev, tobrīd īsti nezināju iemeslu, bet pirms sestās spēles sapratu – jāņem līdzi uz halli,” smejas Rubīns, piebilstot, ka ar prieku uz Kellija kausa izlasījis Ņikitas Jevpalova vārdu – Latvijas izlases uzbrucējs par ECHL čempionu kļuva pirms trim gadiem Alenas komandā “Americans”.
