Balvi – Ziemeļlatgales attīstības centrs 0
Balvi pēdējā laikā ir kļuvuši par intensīvas attīstības centru. Tas ir pirmais, ko uzsver novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis. Pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām viņam atkārtoti uzticēta desmit pagastu un Balvu apvienotā vadība.
– Sakām – Balvi, domājam – Latgale?
A. Kazinovskis: – Jā, mēs, jau pirms vairākiem gadiem veidojot nākotnes vīziju un plānu, pozicionējām, ka Balvi un novads ir Ziemeļlatgales centrs, un tādā virzienā turpinām strādāt. Tas ir svarīgs lēmums, jo arī visa valsts politika virzīta uz to, ka šādiem centriem jau ir un nākotnē būs vēl lielākas priekšrocības. Mūsu novads ir liels, taču plānojam, lai netiktu apdalīts neviens pagasts, lai vienmērīgi attīstītos katrs. Daudz projektu, arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu, jau īstenoti iepriekšējā sasaukuma laikā, un šis darbs turpināsies. Ir sakārtotas ielas, ūdenssaimniecība, skolas, pirmsskolas iestādes, kultūras nami un daudz kas cits. Notiek kopumā visa novada vienmērīga attīstība, galveno akcentu necenšoties likt tikai uz pilsētas sakārtošanu, kā diemžēl redzu to kaimiņu novados.
Protams, arī Balvi attīstās: te joprojām ir un būs lielākās valsts iestādes, visplašāk pieejamā izglītība, kultūra, pasākumi, taču tas nenozīmē, ka drīkst aizmirst par kādu pagastu. Ja tāda pati politika būtu visai valstij, noteikti ekonomiskās dzīves līmenis celtos straujāk un pieaugtu arī iedzīvotāju labklājība.
Diemžēl vēl nav īpaši manāms, ka ministrijām, valdībai, deputātiem interesētu, kas notiek mazajos novados, kādas tur ir problēmas, kāda vajadzīga palīdzība.
– Igaunijas valdība jau drīz pēc neatkarības atgūšanas pasludināja, ka stipra valsts būs tikai tad, ja būs stipri reģioni, un diezgan aktīvi pie tā strādāja.
– Mēs sadarbojamies ar Pilvas apriņķi un redzam gan šo attīstību, gan Igaunijas politisko nostādni. Būtu ļoti patīkami, ja arī Latvijā tāpat domātu par katru no galvaspilsētas visattālāko vietu un reizē par katru cilvēku. Taču, lai tā notiktu, varbūt kādam ir jārāda piemērs? Kāpēc tie nevarētu būt Balvi? Zinu, ka mūsu ieviesto sistēmu daži apskauž, daži priecājas, bet dzīvē mūsu pieredze kaut kā negrib ieviesties, jo valsts vara jau diemžēl neregulē arī līdzekļu sadali. Lielās pilsētas, lielie attīstības centri dabū. Mazajiem jāiztiek, kā prot un var. Ja attieksme nemainīsies, lauki kļūs vēl tukšāki.
– Jūs jau sen runājat arī par to, ka valstij jāveicina un jāattīsta pārrobežu sadarbība ar Krievijas Federāciju, sevišķi uzņēmēju vidū. Ir virzība?
– Nav, jo arī valstī nav atbilstošas likumdošanas šajā jautājumā. Diemžēl pierobežas lauku ekonomikas attīstībai kopumā tas ir bremzējošs faktors. Mūsu uzņēmēji, kuri atrod partnerus, cenšas izveidot kopuzņēmumus, bet tas jau attīstību īpaši neveicina. Protams, sadarbojamies ar vairākiem apgabaliem, taču galvenokārt kultūras jomā. Kaut cik virzība ir eiroreģiona Latvija–Igaunija–Krievija un Baltkrievija–Lietuva–Latvija ietvaros, apgūstot dažādus projektus. Ir kontakti arī ar Poliju.
– Cik vispār aktīva ir uzņēmējdarbība novadā?
– Mums ir spēcīgs biznesa inkubators “Ideju viesnīca Balvi” un Ziemeļlatgales Biznesa centrs, kam darboties palīdz arī pašvaldība, un jauni uzņēmēji rodas. Taču man atkal jāpiesauc valsts politika, kas nedarbojas tālos novados esoša uzņēmēja labā. Gadu gadiem runājam, ka jāmaina nodokļu sistēma, – nedzird.
Runājam, ka ir jābūt vienai attieksmei pret Rīgas tuvumā darbojošos uzņēmēju un citai ar atvieglotiem noteikumiem pret otrā Latvijas malā strādājošu, – nav. Lūdzam, lai lauciniekiem ļauj vienkāršāk piekļūt Eiropas fondu līdzekļiem, – nekas nemainās. Jā, jaunajam uzņēmējam tiek piedāvāts kredīts, bet daudziem ir psiholoģiski grūti tūlīt pēc skolas beigšanas sākt ar parādiem, meklēt ķīlas, un pie tam ne jau valsts bankā – ārvalstu finanšu aizdevējos, kuri šeit, Latvijā, diktē savus noteikumus. Tādēļ es varu vien pateikties tiem, kuri, neraugoties uz grūtībām, savu biznesu tomēr attīsta. Nesen izveidota liela kūdras ražotne Tilžas pagasta Lutinānu purvā, kur darbu ar laiku nodrošinās vismaz pusotram simtam cilvēku. Daudz mums ir arī zemnieku, pat ļoti spēcīgu, ir mežizstrāde, pakalpojumi, mūsu lieliskais maizes kombināts. Ļoti populārs un jau tradicionāls ir Zaļais tirdziņš, kur sabrauc mājražotāji, amatnieki, pārtikas ražotāji un netrūkst ne pārdevēju, ne pircēju.
– Jūs iepriekšējā sasaukumā lielu uzsvaru likāt uz projektu atbalstiem. Pēc pusgada sāksies jaunais plānošanas periods. Atkal iesaistīsieties?
– Noteikti, jo tā ir neaizstājama iespēja attīstīties.
Vēl ir jāsakārto ūdenssaimniecība vairākos pagastos, renovēsim Balvu Kultūras un atpūtas centru, ir gatavs stadiona rekonstrukcijas projekts. Remontu gaida daudzas novada ēkas, vajadzības ir apzinātas, un noteikti daudz tiks arī padarīts. Mana prioritāte noteikti būs arī ceļu salabošana, asfalta seguma uzklāšana pagastus savienojošiem ceļiem, turpināsies pilsētas ielu asfaltēšana.
Patlaban notiek ļoti apjomīga Brīvības ielas rekonstrukcija.
– Vai eiro arī gaidāt?
– Lata man ir žēl kā nacionālās valūtas. Droši vien tāpat jutās mana vecmāmiņa, kad kā ģimenes relikviju noglabāja Latvijas pirmās brīvvalsts sudraba pieclatnieku un sāka skaitīt rubļus. Taču Latvijai, esot Eiropā, eiro ir neizbēgams. Esmu runājies ar igauņu kolēģiem – viņi ir apmierināti, un gan jau latvieši arī pie jaunās naudas pieradīs.
– Balvu novads ir viena no 19 Latvijas pašvaldībām, kas pievienojusies Pilsētu mēru paktam – kustībai, kas apvieno 4628 pašvaldības 11 Eiropas valstīs energoefektivitātes paaugstināšanas jomā. Ko darāt?
– Mums ir jābūt zaļajam novadam. Tas nozīmē dzīvot ekonomiski, saskaņā ar dabas likumiem, saudzēt enerģētiskos resursus. Saistībā ar pakta parakstīšanu Balvos notika Enerģijas diena ar devīzi “Dzīvo zaļi Balvu novadā”, kur semināros varēja iegūt vērtīgu informāciju gan par dabas resursu taupīšanu, gan saudzēšanu. Daudz ko esam jau paveikuši praktiski: ir nosiltinātas vairākas ēkas, skolas, bērnudārzi, un jau varam pierādīt ekonomisko ieguvumu. Tajās mājās pagājušajā apkures sezonā izdevumi, salīdzinot ar laiku pirms siltināšanas, samazinājās divkārt. Patlaban siltināta tiek Balvu ģimnāzija un bērnudārzs “Pīlādzītis”. Tāpat ietaupījumu dod pilsētas un vairāku pagastu ielu apgaismojuma nomaiņa uz LED lampām, tādēļ esam jau iesnieguši projektus finansējuma saņemšanai, lai LED lampas būtu visā novadā.
– Jūs savulaik bijāt Balvu rajona vadībā. Kā tagad šķiet, ja Balvu novads attīstās veiksmīgi, vai tādi paši veiksmes stāsti ir arī tiem nelielajiem kaimiņu novadiem, kas savulaik kā pagasti un pilsētas bija rajona sastāvā?
– Kad plānojām novadu veidošanu, es faktiski saskatīju labumu nākotnē un piedāvāju nedalītu veselumu. Kolēģi lēma citādi, un šobrīd bijušā rajona vietā ir četri novadi. Protams, patstāvība nav peļama lieta, tomēr es joprojām uzskatu, ka attīstības iespējas labākas ir lielā, nevis mazā novadā.
– Jūs bieži sakāt, ka Dievs katru ir nolicis savā vietā. Kādas vispār ir pašvaldības attiecības ar reliģiskajām konfesijām? Pilsētā patlaban tiek celta arī jauna pareizticīgā baznīca.
– Mums ir ļoti laba, draudzīga un lietišķa sadarbība. Pats esmu ticīgs cilvēks un uzskatu, ka tas ir pozitīvs aspekts un dod svētību visiem. Pašvaldība iespēju robežās atbalsta visas draudzes. Gada sākumā parasti rīkojam tā saucamās pateicības pusdienas, kad domē tiekas deputāti un konfesiju vadītāji un saplānojam gan darbus, gan palīdzības iespējas.
– Jūs droši vien nākotnes plānus varēsiet pārrunāt un reizē arī priecāties svētkos kopā ar esošajiem un ciemos sabraukušajiem balveniešiem salidojumā “Muižas lācis kopā sauc”.
– Es ceru, ka no Latvijas un ārpus Latvijas atbrauks visi, kuri Balvus sauc par savu pilsētu, kuri gribēs redzēt, cik skaisti Balvi attīstās, plaukst un zied. Šis salidojums un svētki, koncerti, nominācijas, maratons, ūdens karnevāls un daudz kas cits notiks 19. un 20. jūlijā.
Projektu aktivitātes 2013. gadā ar ERAF, ELFLA, KPFI, ESF atbalstu un LAD vai pašvaldības līdzfinansējumu Janvārī: * Sākta projekta “Skatuves tērpu aksesuāru iegāde Kubulu pagasta deju kolektīviem” īstenošana * Balvu novada pašvaldība saņēmusi atbalstu projekta “Atbalsts sporta aktivitātei Tilžā” īstenošanai * Saņemts lēmums par Balvu novada pašvaldības iesniegtā projekta “Tautiskais krekls kā materiālās kultūras sastāvdaļa Tilžas etnogrāfiskā ansambļa un jauktā kora darbībā” apstiprināšanu * Balvu novada pašvaldība saņēmusi lēmumu par projekta “Skatuves tērpu iegāde Balvu Kultūras un atpūtas centra jauktajam korim “Ezerkrasts”” apstiprināšanu * Noslēdzies projekts “Saieta namu rekonstrukcija Balvu novada pagastos” * Sākta projekta “Tautas tērpu iegāde Vīksnas pagasta deju kopai “Piesitiens”” īstenošana * Projekts “Mūzikas instrumentu iegāde Tautas pūtēju orķestrim “Balvi”” Februārī: * Projekta “Kompleksi risinājumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai Balvu pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis”” īstenošana Martā: * Balvu novada pašvaldība saņēmusi atbalstu projekta “Bēržu kapu kapličas renovācija” īstenošanai * Noslēdzies projekts “Ziemeļlatgalei raksturīgu tautas tērpu sastāvdaļu iegāde Briežuciema pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva “Pāris” tautas tērpu nokomplektēšanai” * Uzsākta projekta “Grupu mājas pakalpojumu sniegšana personām ar garīga rakstura traucējumiem Balvu novadā” īstenošana Aprīlī: * Tautas tērpu iegāde Vectilžas jauniešu deju kolektīvam * Noslēdzies projekts “Kora tērpu izgatavošana Balvu Kultūras un atpūtas centra senioru jauktajam korim “Pīlādzis”” Maijā: * Sākas rekonstrukcijas darbi Brīvības ielā * Notiek Raiņa ielas un Pilsoņu ielas rekonstrukcija * Sākts projekts “Saglabāt, lai nepazaudētu” Jūnijs: * Nīderlandes projektu konkursā atbalstīti 20 projekti * Balvu Bērnu un jauniešu centrā iegādāta jauna aparatūra Publikācija tapusi sadarbībā ar Balvu novada domi. |
