Foto – LVC

Balvas par skaistiem ceļiem. Žūrija – prieks, ka izvēlēties bija tik grūti 0

Patīkams kontrasts un teicama rīkotāju izvēle – balvas pagājušā gada labākajiem ceļu būvētājiem tika pasniegtas tālu no riepu švīkstoņas un motoru rūcieniem. Pat ministrs uz svinību dižtelti Juglas ezera krastā (Brīvdabas muzeja teritorijā) nāca caur mežiņu, pār pļaviņu kājām…

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Kokteilis
Ir vērts “nošpikot”! 10 lietas, ko bērni zina, bet pieaugušie ir aizmirsuši
Lasīt citas ziņas

Anrijs Matīss, satiksmes ministrs: “Gribu šoreiz atturēties no tautā tradicionālajiem pārmetumiem par ceļu kvalitāti un uzslavēt to labo, kas pērn paveikts. Ceru, ka tādu ceļu, kādus šodien nominēsim, kļūs aizvien vairāk, un tad arī attieksme pret šo profesiju, pret tik nozīmīgo tautsaimniecības nozari mainīsies uz labo pusi. Kvalitātes prasības joprojām turēsim visaugstākajā līmenī. Tas jau dod rezultātus, un skaidrs, ka šogad pretendentu uz balvām būs vēl vairāk, izvēlēties uzvarētājus aizvien grūtāk. Bet tās jau ir patīkamas grūtības. Lai jums daudz darba un viss izdodas!”

Andris Bērziņš, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs: “Patiess prieks šodien runāt nevis par tiem atsevišķajiem gadījumiem, kad mums nav kaut kas izdevies, bet par labo, par objektiem, kas uzbūvēti visaugstākajā kvalitātes līmenī. Mēs vēlamies, lai tādu būtu aizvien vairāk. Tādēļ svarīgi, lai visa sabiedrība iestājas par pietiekamu finansējumu šo problēmu risināšanai – gan nākamā gada, gan visos turpmākajos budžetos.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Un nu – ziedi un aplausi. Gada balvu par mūža ieguldījumu saņēma kādreizējais VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs, ilggadējais AS “Ceļuprojekts” darbinieks Tālis Straume. Lūk, fragments no viņa teiktā:

“Ko nu daudz runāt par paveikto – visi kopā esam darījuši visu, ko attiecīgajā laika posmā spējām. Par nepaveikto gan joprojām sāp. Par to, ka deviņdesmito gadu vidū nespējām valsts finanšu politikā uz visiem laikiem “iestrādāt” stabilu vietu ceļu uzturēšanai. Ļoti tuvu pareizam lēmumam bijām, bet tas tomēr netika pieņemts. Tas tad arī ir šodienas smago problēmu cēlonis.”

Par labāko jauno būvdarbu vadītāju tika atzīts Māris Garklāvs no SIA “Limbažu ceļi”. Laureāts – 29 gadus vecs, ceremonijā nepiedalījās. Iemesls – kāzu ceļojums – ar klātesošo ilgām gavilēm tika atzīts par pietiekami nopietnu iemeslu. Un laureāta teikto atstāstīja Andris Bērziņš.

“Lielākais paldies pienākas manam tēvam, kurš brīdī, kad pēc vidusskolas īsti nesapratu, ko turpmāk darīt, teica – nāc būvēt ceļus. Tā esmu paspējis pastrādāt par projektētāju, par brigadieri, par mazāku objektu darbu vadītāju. Un pagājušajā vasarā biju atbildīgs par Mazsalacas ceļu.”

Tad nāk labāko objektu nominācijas. Un pašās to beigās – lieliska piedeva Māra saņemtajai balvai. Ceļš Rūjiena–Mazsalaca (posms no Virķēniem līdz Idum) tiek atzīts par labāko 2014. gadā izbūvēto valsta autoceļu posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi.

Otro vietu šajā grupā ieņem SIA “Saldus ceļinieks” par veikumu ceļa P 121 Tukums–Kuldīga posmā no 42. līdz 53. kilometram. Trešo – SIA “Binders” par veikumu maršruta E 22 (Tīnuži–Koknese) posmā no 5. līdz 40. kilometram.

Reklāma
Reklāma

Jauna pagājušā gada balvu grupa – objekti, kuros pamatne atstāta vecā, bet pastiprināta virskārta un atjaunots segums (ekonomiski izcili izdevīgs paņēmiens, kas tiek lietots arvien vairāk). Te trešā vieta SIA “Strabag” par ceļa A8 (Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža) posmu no 49. līdz 60. km. Otro ieņem SIA “Igate”, kas būvēja tā paša ceļa 31. – 43. km. Un uzvarētājs ir – piegādātāju apvienība SIA “Aizputes ceļinieks” un SIA “8 CBR”. Liepājas šoseja, posms no 148. līdz 163. km.

“Autoceļu Avīzes” Gada balvas ceļu būvniecībā tika pasniegtas jau piekto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kas tika pabeigti pērn, tie bija atlasīti saskaņā ar darbu izpildes kvalitātes aprēķiniem. Visus desmit objektus apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti – līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas. Vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā strādāja Igaunijas ceļu administrācijas pārstāvis Heiti Pops un Lietuvas ceļu administrācijas pārstāvis Jozs Ged­vils, pašmāju eksperti ceļu būvinženieri Juris Anitens un Uldis Birzleja, ceļu projektētājs Elmārs Daniševskis. Lūk, daļa no Daniševska komentāra: “No visiem pagājušā gada objektiem divu dienu laikā apbraucām tātad iepriekš atlasītus desmit. Jāsaka – nudien nebija viegli atrast “utis” labākajos no labajiem. Līdām patiltēs, bradājām pa grāvjiem, skatījāmies caurteku galus. Turklāt darījām to laikā, kad objekti “pārziemojuši” un nepilnības daba izcēlusi. Un jāteic, ka būtu vērts šādas pārbaudes veikt ne tikai reizi gadā, ne tikai laureātu izvēlei. Ir pamācoši un nākotnei noderīgi skatīt, kuri materiāli, kuri tehniskie risinājumi (pat specifikācijām atbilstoši) tomēr ir mūsu apstākļiem mazāk piemēroti. Lietuvieši to jau darot…

Pilnveidojamas detaļas atradām pat labākajos objektos. Tādēļ aicinām – nu saņemamies! Mēs varam vēl labāk! Strādājiet tā, lai nākamgad mēs neko uzlabojamu neatrastu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.