Pirmo reizi Latvijas medniecības vēsturē pasniegs apbalvojumu medniekiem 5
Mežraga taures Jaunmoku pilī šosestdien ieskandēs sarīkojumu, kas mūsu valsts medniecības vēsturē notiek pirmo reizi. 14 mednieki saņems Gada balvu medniecībā par ieguldījumu medību saimniecības attīstībā un medību popularizēšanu Latvijā. Trīs laureāti jau zināmi – par mūža ieguldījumu apbalvos mežzinātņu doktoru, staltbriežu populācijas atjaunotāju Gunāru Skribu, medību tradīciju nenogurstošu uzturētāju, vairāku grāmatu autoru Jāni Vanagu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes ilggadējo dekānu Alfonu Grīnfeldu. Balva iedibināta pērn pēc Latvijas Mednieku savienības (LMS) un žurnāla “MMD” ierosmes, ar 7900 eiro to šogad finansiāli atbalstījis Medību saimniecības attīstības fonds.
Viens no pasākuma galvenajiem organizatoriem LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis atzīst, ka žūrijai visgrūtāk bijis izvēlēties mūža ieguldījuma balvas laureātus, jo aiz strīpas palikuši vairāki ne mazāk nozīmīgi pretendenti. “Patiesi žēl, ka nepaguvām apbalvot nesen mūžībā aizgājušo ornitologu un mednieku Jāni Vīksni, taču ceram, ka daļa no pieteiktajiem kungiem atzinību saņems nākamajā gadā,” viņš piebilda.
Viens no pasākuma mērķiem ir parādīt nemednieku sabiedrībai, ka balvas tiek piešķirtas cilvēkiem, kuri ieguldījuši nozīmīgu darbu, lai Latvijas daba kļūtu bagātāka, jo medniecība nozīmē daudz plašāku pasākumu kopumu nekā tikai medīšanu.
Gunārs Skriba pirms nozīmīgā pasākuma jūtas nedaudz uztraucies, taču gandarīts, ka novērtēts viņa un kolēģu veikums 40 gadu garumā staltbriežu izplatības areāla paplašināšanā. Pateicoties G. Skribas iecerei, briežu ieaudzēšana, pārvietojot ap 400 dzīvnieku no Latvijas rietumiem uz jauniem dzīves rajoniem, vainagojusies ar panākumiem. “Tagad varam teikt, ka staltbriedis mīt gandrīz vai visā Latvijas teritorijā, un katrā ziņā mans nopelns tur zināmā veidā ir,” pieticīgi savu ieguldījumu novērtē pats idejas autors. Viņu priecē, ka pēdējos gados pieaugusi mednieku izpratne par pareizām medībām un vairs netiek šauts, “ka tikai skaisti ragi”. Lai izaudzētu labu briedi, vajag deviņus līdz desmit gadus – tas ir laiks, kad medniekam jānogaida, nosaka G. Skriba. “Daudzu kolektīvu mednieki spēj vienoties, ka nemedīs perspektīvos buļļus, un tās var saukt par medībām ar skatu nākotnē,” viņš uzslavē selektīvo medību piekritējus. Pats gan uz medībām dodas reti, taču var palepoties ar mazdēlu Kārli, kuram mantojumā tikuši gan vecātēva mednieka gēni, gan viņa glauno ieroču arsenāls.
“Būs jāiet atskaitīties par padarīto,” pirms balvas pasniegšanas sarīkojuma pajoko Jānis Vanags, kurš par savu būtiskāko ieguldījumu medniecībā uzskata veikumu mežsaimniecības un mežrūpniecības ministra vietnieka amatā, kad gandrīz divdesmit gadus pārraudzījis Latvijas medību lietas. Būdams arī ministrijas redkolēģijas atbildīgais redaktors, organizējis vairāku meža gadagrāmatu izdošanu, kurās allaž kāda sadaļa tikusi veltīta medībām, vēlāk ar viņa gādību izdota grāmata par Latvijas mežiem un pavisam nesen – izdevums “Medības. Atziņas un patiesības”. Par vienu no labajiem darbiem viņš nosauc arī savulaik par paraugu visām pārējām veidotās valsts medību saimniecības, kurās rīkoti semināri un paraugmedības medību vadītājiem un citiem ar medniecību saistītiem ļaudīm. Tomēr Vanags atzīst, ka ierindas mednieku sabiedrībai šīs saimniecības bijušas arī kā dadzis acī, jo lielākoties kalpojušas padomju varas elites medību pasākumiem. Šodien aktīva medīšana joprojām ir viņa dienaskārtībā – vairāk gan sanākot uz gaidi, jo dzimtajā Ļaudonas pagastā medību platībai noteikta ar Āfrikas cūku mēri saistītā karantīna, taču dzinējmedību priekus izbaudījis pie draugiem Liepājas pusē. Šosezon izdevies noguldīt brangu alni un skaistu stirnāzi.
“Šo apbalvojumu saņemšu par savu vaļasprieku, kas reizē mums, mežiniekiem, ir saistīts ar profesiju,” saka LLU Meža fakultātes bijušais dekāns Alfons Grīnfelds, uzsverot, ka katram kārtīgam mežiniekam jābūt arī medniekam, jo mežu vislabāk var iepazīt tieši medību gaitās. 25 gados, kopš fakultātes vadība atradusies viņa rokās, Grīnfelds gādājis, lai studentiem veidotos pilnīgs priekšstats par medniecību, sākot ar teorētiskajām zināšanām līdz pat īstām medībām un ar tām saistītajām tradīcijām. Tikai retais fakultātes students, beidzot augstskolu, nav kļuvis par mednieku.
A. Grīnfelda iecienītākais teiciens – medībām jābūt skaistām, kam seko obligātā tradīciju komplekta uzskaitījums: “Tās sākas ar karoga pacelšanu, tauru skaņām, brašo mednieku līniju, bet noslēgumā noteikti jābūt mednieku sumināšanai un medījuma godināšanai!” Medniecības gada balvas izveidi viņš vērtē kā nozīmīgu notikumu, kas palīdzēs celt mednieku prestižu.
Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
