Darina, lai palīdzētu 0
Harija Jaunzema darbnīcā rotas ir iespējams nopirkt, taču nevar pasūtīt. “Pasūtījumu pieņemšana ir atdošanās verdzībā. Ja es šodien negribu strādāt, tad daru ko citu, bet, ja esmu kādam kaut ko apsolījis, tad tā nevarētu rīkoties. Sasteidzot rota var neiznākt pietiekami laba. Turklāt klients tai var neatbraukt pakaļ,” prāto meistars.
Viņš rotās izmanto tikai autentiskus rakstus, jo neuzdrošinās iekalt kādu neatbilstošu motīvu. Viņaprāt, senais latvietis, dzīvodams dabā un cīnīdamies ar tās stihijām, labāk zināja, kas cilvēkam nepieciešams.
“Baltu rotu galvenais mērķis ir nevis valkātāju izdaiļot, bet aizsargāt no ļaunuma. Ja es nēsāju rotu ar Jumīti, tas nozīmē, ka godinu, mēs labi satiekam un viņš man palīdz,” Harijs uzsver.
Meistars neslēpj, ka reizēm darbs sagādājis arī kreņķus. Ne vienmēr izdodas dabūt piemērotu materiālu. Gadās, ka, taisot kaklariņķus vai aproces, tās salūst vai sasprēgā.
Reiz Harijs darinājis aproci ar zvēru galviņām. Kad tā jau bijusi gatava un lokot pārlūzusi, kļuvis pikts un nolamājies. Kad uztaisījis otru, nokritusi viena no galviņām, tāpēc darbu atkal pabeidzis dusmīgs. Vēlāk kāda vieda kundzīte, uzliekot roku uz aproces, vaicājusi, kas ar meistaru, to darinot, ir noticis.
Pēc šā gadījuma viņš izdarījis secinājumus un, būdams slims vai sliktā garastāvoklī, rotas vairs negatavo, lai to valkātāji nesaņemtu negatīvu enerģiju.
