Publicitātes foto

Siguldas pilsdrupas pārtop 13. gs. Rīgā – “Baltu ciltis” pēdējais filmēšanas posms 0

Šajās dienās Siguldas pilsdrupās norit pēdējais filmēšanas posms vēl vienai Latvijas simtgades filmai – brāļu Laura un Raita Ābeļu dokumentālajai kinolentei “Baltu ciltis”, kura piedzīvos pirmizrādi jau 16. maijā, vēsta portāls LSM.lv.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
8 latviešiem pilnīgi normāli ieradumi, kas ārzemniekiem šķiet dīvaini. Tēja un medus ārstē visas kaites! 29
Satraucošs signāls no karaļnama? Pāvests apglabāts, bet visi runā tikai par vienu…
“Viņam nebija nekādu iemeslu!” Tramps šokēts par Putina jauno asiņaino soli
Lasīt citas ziņas

“Baltu ciltis” iecerēta kā populārzinātniska dokumentālā filma par 13.gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu un lietuviešu nācijas. Lai vēsturiskos notikumus un baltu ciltis atspoguļotu pēc iespējas precīzāk, filmas tapšanas laikā ir piesaistīti gan vēsturnieki, gan eksperimentālie arheologi.

Siguldas pilsdrupas filmā pārtop par seno Rīgu ap 1210. gadu, kad tā ir strauji augoša. Viena no ainām ir atsauce par teātra izrādi, kas māca, kā likvidēt pagānu dievības un pieņemt jauno Dievu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dažādus vēstures faktus par 13. gadsimta dzīvi atklāj galvenā varoņa Gotlandes tirgotāja Larsa tirdzniecības ceļojums pa dažādām zemēm, ko apdzīvo Eiropas pēdējie pagāni – baltu ciltis. Nu jau, kad tiek uzņemtas pēdējās ainas, aktieriem par to laiku atziņu netrūkst.

Filmas režisori ir brāļi Raitis un Lauris Ābeles. Filmēšanas process sākās pirms diviem gadiem, piemeklējot dažādas vietas gan tepat Latvijā, gan Lietuvā, arī Igaunijā un Polijā. Ņemot vērā, ka “Baltu ciltis” ir dokumentālā filma un tiek veidota pēc iespējas autentiskāka arī ar tērpiem un vides pielāgošanu, neizbēgami talkā nāk arī 3D datorgrafika un animācija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.