Baltkrievu sumbrs ciemos pie Latgales govīm 3
Nelūgtais viesis sumbrs, kas labprāt ganās kopā ar govīm un apciemo saimnieku dārzus, pacienājoties ar tajos augošajiem dārzeņiem un augļiem, Dagdas novadā pastāvīgi ciemojas jau kopš 8. septembra. Iedzīvotāji vairāk uzjautrinās, nekā baidās, norādot, ka dzīvnieks nav agresīvi noskaņots un draudus nerada. Pārsteidzoši tikai šķiet tas, ka bizonu ģints pārstāvis nemaz nav kautrīgs. “Ar automašīnu braucu pa ceļu un skatos – priekšā stāv sumbrs. Domāju, ka šis nobīsies un paies malā, bet nekā. Stāv un nereaģē,” mums stāsta Jurijs Ļevkovs, Dagdas novada Andrupenes pagasta bioloģiskās liellopu gaļas saimniecības “Bronki” īpašnieks.
Garšo bietes, burkāni, kāposti un āboli
Par Latgalē ieklīdušā sumbra popularitāti parūpējās zemnieku saimniecības “Jaunkalni” īpašnieks, Šarolē govju audzētājs Andris Mizāns. Saimnieks sociālajos tīklos publicēja video, kurā redzams, kā nelūgtais viesis labprāt pastaigājas pa Dagdas novadā esošajām saimniecībām un ir sadraudzējies ar govju ganāmpulkiem. “Sumbrs droši vien nācis no Baltkrievijas, ne jau no Papes ciemata, kas atrodas Kurzemē. Sazinājos ar paziņu no kaimiņvalsts, viņš lēš, ka kopumā Baltkrievijā savvaļā izlaisti 1400 sumbri. Lai gan cilvēki mūsu pusē runā, ka redzējuši divus sumbrus, galvot varu tikai par vienu. Pirmo reizi ieraugot, protams, biju pārsteigts. Ar mašīnu mēģināju dzīt viņu atpakaļ uz Baltkrieviju, sākotnēji likās, ka prom nu būs. Tomēr nepagāja ne desmit minūtes, un dzīvnieks bija atpakaļ. Sumbrs man personīgi netraucē, viņš labprāt ganās kopā ar manis audzētajiem gaļas lopiem, pacienājas ar āboliem, kas sakrituši zemē. No elektrības gana gan viņš baidās, tādēļ pavisam tuvu klāt tam neiet un nav pārrāvis to pušu. Blakus mājā, 200 m attālumā, dzīvo mans brālis. Viņa dārziņā sumbrs arī labprātīgi paviesojas. Ēd ne tikai ābolus, bet mielojas arī ar sarkanajām bietēm, kāpostiem un burkāniem,” amizanto notikumu apraksta A. Mizāns.
“Jaunkalnu” īpašnieka interese par sumbriem šī mēneša laikā ir manāmi pieaugusi. Lai gan pēdējās trīs četras dienas dzīvnieks nav manīts, viņš jau ir noskaidrojis, ka šis konkrētais sumbrs varētu būt apmēram sešus, astoņus gadus vecs. Baltkrievijas ziemeļu daļā atrodas Asvejas ezers, kas pēc platības ir otrais lielākais šajā valstī. “Tas ir pavisam netālu no Latvijas robežas, tur esot rezervāts, kur apmēram 40 sumbri palaisti savvaļā. Acīmredzot viens ir atklīdis arī līdz Latgalei,” prāto saimnieks.
Sit kanti latgalietēm
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inta Lange šaubās, vai pēc šī gadījuma Latgalē būs vērojams liels sumbru pieplūdums. “Visdrīzāk šis konkrētais sumbrs ir izlauzies no kāda iežogojuma. Baltkrievijā ļoti populāri ir turēt sumbrus dārzos, tāpat kā pie mums, piemēram, tiek uzturēti briežu dārzi. Iespējams, šis konkrētais dzīvnieks ir izlauzies no šāda tipa ierobežojuma. Sumbriem patīk klejot, īpaši šobrīd (augustā un septembrī), kad ir auru laiks. Šajos mēnešos sumbri meklē jaunas “sievas”, vēlas veidot harēmu. Zināms, ka viņiem patīk uzturēties arī govju kompānijā, bet domāju, ka riesta laikā Latgales viesis dosies atpakaļ pie saviem sugas brāļiem,” komentē I. Lange. Lai gan Dagdas novada iedzīvotājus lielais sumbrs nemulsina, DAP pārstāve aicina neaizrauties ar dzīvnieka pieradināšanu un pārbarošanu. “Lai gan sumbrs bīstamību nerada, protams, nevajag viņu speciāli aiztikt un kacināt. Tāpat arī ar barošanu nebūtu vēlams aizrauties. Protams, pastāv variants, ka sumbrs pārāk pieķeras savām pašreizējām draudzenēm un aplec viņas. Bet, ja jau tie ir gaļas lopi, lielu skādi nenodarīs,” humoristiski nosaka I. Lange. DAP informē, ka no juridiskā viedokļa sumbrs ir uzskatāms par nemedījamo dzīvnieku, kura apzinātai ieguvei ir nepieciešama iepriekšēja DAP atļauja. Jebkura dzīvnieka nogalināšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud tā veselību vai dzīvību, taču par šo notikumu nekavējoties ir jāziņo pārvaldei.
