Baltkrieviju uzskatām par agresoru, taču turpinām ar to tirgoties: Latvijā ievestas preces un izejvielas pusmiljarda eiro vērtībā 37
Latvijā Baltkrieviju uzskatām par agresoru, kas kopā ar Krieviju šobrīd rada kara draudus Ukrainā. Tomēr kā liecina “Nekā personīga” pētījums, ar Baltkrieviju, kur lielākā daļa rūpnīcu pieder valstij un pelna naudu, lai būtu iespējams iegādāties ieročus Lukašenko režīma nostiprināšanai, Latvija turpina aktīvi tirgoties. Šogad no Baltkrievijas Latvijā ievestas preces un izejvielas pusmiljarda eiro vērtībā.
Pirms Lukašenko nozaga prezidenta vēlēšanas, Eiropa un ASV cerēja, ka režīms šajā valstī atteiksies no ciešas saplūšanas ar Krieviju. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pagājušā gada maijā paziņoja, ka Amerika veikusi pirmo jēlnaftas kravas piegādi uz Baltkrieviju. Lai stiprinātu neatkarību no Krievijas. Tomēr augusts ieviesa savas korekcijas.
Belnaftahim (Белнефтехим) jeb “Baltkrievijas naftas un ķīmijas valsts koncerns” ir baltkrievu lielākais valstij piederošais uzņēmums. Tajā apvienotas naftas ieguves, transportēšanas, pārstrādes un tirdzniecības kompānijas. Belnaftahim sastāvā ietilpst arī naftas cauruļvads “Družba”, Moziras un Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas. Kopā aptuveni 60 lieli uzņēmumi.
24.jūnijā, kad Latvija šogad atzīmēja Jāņus, Eiropa pieņēma sankcijas pret Baltkrieviju. Starp vairākiem aizliegtajiem produktiem un vielām ir arī naftas produkti, kas ražoti un tiek eksportēti no Baltkrievijas.
“Nekā personīga” vispirms septembrī un tagad decembrī vērsās Valsts ieņēmumu dienestā, lai noskaidrotu, kā Latvijai veicas ar sankciju ievērošanu.
PADOMES REGULA (ES) 2021/1030
Ir aizliegts:
a) Savienībā importēt VII pielikumā uzskaitītos naftas produktus, ja tie:
i) ir Baltkrievijas izcelsmes naftas produkti, vai
ii) ir eksportēti no Baltkrievijas;
b) iegādāties naftas produktus, kuri atrodas vai kuru izcelsme ir Baltkrievijā;
c) transportēt naftas produktus, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tos eksportē no Baltkrievijā uz kādu citu valsti;
REGULA:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1030&from=EN
Konkrētiem naftas produktiem ir piešķirti kodi, kas ļauj viegli to transportēšanai izsekot.
Septembrī Valsts ieņēmumu dienests mums atklāja, ka laika posmā jau pēc sankciju pieņemšanas Latvijā no Baltkrievijas ievestas 5852 tonnas naftas produktu. Šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis un Latvijā ievests jau gandrīz 8 tūkstoš tonnu.
25.jūnijs – 30.septembris
5852 tonnas
25.jūnijs – 30.novembris
7809 tonnas
Salīdzinājumam “Latvijas dzelzceļa” pilns kravas vilciena sastāvs ar cisternām parasti ved ap 3000 tonnu. Tas nozīmē, ka pēc sankciju ieviešanas Latvijā ievesti vismaz 3 pilni vilcienu sastāvi ar produktiem, kas atrodas sankciju sarakstā.
VID apgalvo, ka Muitas kontroles pasākumu rezultātā nav konstatēti noteikto sankciju pārkāpuma gadījumi.
Valsts drošības dienests atsevišķas pārbaudes vēl turpinot, bet plašāk par to nestāsta.
Valsts drošības dienesta atbilde “Nekā personīga”
Varam apstiprināt, ka laikā pēc 2021. gada 25. jūnija VDD ir veicis pret Baltkrieviju noteikto sankciju iespējamu pārkāpšanas gadījumu pārbaudes. Par pamatu pārbaužu uzsākšanai bija gan finanšu iestāžu, muitas un citu subjektu sniegta informācija, gan citos veidos iegūta informācija. Varam norādīt, ka līdz šim VDD nav uzsācis kriminālprocesus par iespējamiem pret Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumiem, vienlaikus daļa pārbaužu vēl turpinās.
EDGARS RINKEVIČS, Ārlietu ministrs (Jaunā vienotība)
Vai jums šķiet pareizi, ka ar uzņēmumiem, kuriem ir piemērotas sankcijas, joprojām ir notikuši pēc sankciju ieviešanas vasaras vidū atsevišķi darījumi? Ir līgumi noslēgti, bet darījumi turpinās. Vai tas ir pareizi, jūsuprāt.
Nu, jautājums ir tāds, vai tas ir pareizi, morāli un politiski. Domāju, ka nē. vai tas ir pareizi, un juridiskā viedokļa tas ir jāvērtē.
Jā, bieži Eiropas Savienības sankcijās ir šīs pārejas gads. Arī citās – arī ASV ieviešot sankcijas, nosaka pārejas periodu. Nav jau tā, ka pasaka – šodien mēs publicējam rīkojumu par sankciju spēkā stāšanos, un tad no rītdienas tad viss – vilcieni ar kravu tiek apturēti un aizsūtīt atpakaļ. Tādēļ arī šis tāds zināms pārejas periods tiek dots, ja ir kaut kādas līgumsaistības, kas uzņēmējiem ir jāpilda. Nu, tur jāskatās, protams, par ko ir runa, tad tas ir saprotami, bet nu protams, ka, ja ir iespēja izvairīties no jaunu darījumu slēgšanas, kaut arī it kā tas juridiskais periods to atļauj, tad labāk būtu to darīt.
MĀRTIŅŠ VARGULIS, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors
Ja mēs runājam konkrēti par sankcijām un to efektivitāti, tad te jāskatās ir ilgtermiņa kontekstā. Šie pieci raundi, kas līdz šim bijuši attiecībā uz Eiropas Savienības īstenotām sankcijām pret Baltkrieviju, tās vairāk ir tikušas mērķētas pret konkrētām personām, pret konkrētām kompānijām, neejot sektoru sankcijās, par ko ir bijusi diskusija, un ar diplomātu aprindās par to ir izskanējušas kā viena no opcijām.
Proti, ja vēl vairāk šī rīcība no Lukašenko puses kļūst neprognozējama vai tāda, kas rada apdraudējumu, tad arī sektorālās sankcijas var tikt īstenotas. Bet tajā pašā laikā jāatzīst, ka arī jau šīs aktivitātes no Lukašenko puses – retorika par atomieročiem, liek secināt, ka trieciens ir bijis, ka arī par šīm personām, kas ir pie Lukašenko pietuvināto galda, ka tās sankcijas sāk iedarboties, efektivitāti mēs varam novērot ilgtermiņā. Bet arī īstermiņā mēs redzam, ka tās jau zināmā mērā savu sekmīgumu rada.
Kamēr Lukašenko draud ar atomieročiem, ļauj Krievijas tankiem no šīs valsts apdraudēt Ukrainas drošību un izmanto iebraucējus, lai radītu haosu pie mūsu, Polijas un Lietuvas robežas, Latvija šī gada laikā turpinājusi importēt baltkrievu preces ievērojamos apmēros. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija šogad visvairāk ievests koks, tā izstrādājumi un kokogles – 264 miljonu eiro apmērā.
Plastmasa – 31 miljons eiro; minerālais kurināmais, minerāleļļas – 23 miljoni; dzelzs un tērauds 16 miljoni eiro; apģērbi 8 miljoni; sāls, sērs, zeme, akmens, apmešanas materiāli, kaļķi – 7,8 miljoni; mēbeles – 7,5 miljoni eiro; līdzīgās summās arī mēslošnas līdzekļi, ģipša, cementa un azbesta izstrādājumi; pārtikas atkritumi un lopbarība. Kopā imports no Baltkrievijas šogad Latvijā 11 mēnešos bijis 454 miljoni eiro.
Latvijas imports no Baltkrievijas (Avots:VID)
KOKS, KOKA IZSTRĀDĀJUMI, KOKOGLES
264 816 897
PLASTMASAS IZSTRĀDĀJUMI
31 115 499
MINERĀLAIS KURINĀMAIS, MINERĀLEĻĻAS, BITUMENVIELAS, MINERĀLVASKI
23 890 561
DZELZS UN TĒRAUDS
16 084 061
APĢĒRBI
8 284 872
SĀLS, SĒRS, ZEME, AKMENS, APMEŠANAS MATERIĀLI, KAĻĶI, CEMENTS
7 804 164
MĒBELES
7 550 989
MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻI
7 363 343
AKMENS, ĢIPŠA, CEMENTA, AZBESTA IZSTRĀDĀJUMI
6 994 447
PĀRTIKAS RŪPNIECĪBAS ATLIEKAS UN ATKRITUMI; GATAVA LOPBARĪBA
6 966 889
KOPĀ
454 394 900 eiro
ANDRIS SPRŪDS, Latvijas ārpolitikas institūta direktors
Ne pirmo, ne pēdējo reizi šis stāsts ir par to, ko tad darīt ar kaimiņu valstīm, kurām ir ļoti sarežģītas attiecības, lai netieku pat naidīgas attiecības.
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa rūpnīcu un viss pārējais pieder valstij. Un valsts pārdod šos produktus un pēc tam pērk ieročus.
Es noteikti tam piekrītu, bet noteikti tad mēs, protams, varam šo jautājumu uzdod gan par attiecībām ar Ķīnu, gan par attiecībām ar Krieviju.
Noteikti šo sarakstu varētu turpināt, jo skaidrs, ja tirgotos tikai savā starpā demokrātiskas valstis un tikai diktatoriskas vai autoritāras valstis, tad, iespējams, tā globālā ekonomika ar neko labu nesolītu, bet sankcijas ir tāds abpusgriezīgs zobens.
Jo no vienas puses, protams, ka tu parādi savas signālus un sit, jo savādāk jau nav jēga, ja sankcijas nekož – tu sit un iekod arī ar sankcijām tai otrai valstij, kurai tu parādi to, ka ir kaut kādas lietas nepieņemams, bet nenoliedzami, ka tas iekož arī tev pašam, ar to ir jārēķinās.
Un nenoliedzami, ka šeit, protams, izvēle starp šiem svaru kausiem, kurā brīdī tad mēs pieliekam klāt to sankcijām un viņa nav automātiska un viņa nav balts un melns. Protams, ka šeit līdz ar to ir mēģinājumi, kaut kādas lietas turpināt. principā var piekrist.
Intervijā “Nekā personīga” ārlietu ministrs apliecināja, ka sarunās aiz slēgtām durvīm NATO valstu ārlietu ministri bijuši ļoti atklāti un vēl nepieredzēti vienoti, diskutējot ko darīt, ja izmantojot arī Baltkrieviju, Krievija uzbruks Ukrainai. Tomēr plašāk atklāt NATO plānoto stratēģiju ārlietu ministrs nevarot, jo to visu sargājot NATO noslēpuma grifs.
