Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu farss turpinās: kādus vārdus Putins veltīja Lukašenko, un kā tajā iesaistīta Ungārija? 28
“Uzvara demonstrē jūsu augsto politisko autoritāti”, ar šādiem vārdiem Kremļa priekšnieks Vladimirs Putins apsveica savu savu kolēģi Aleksandru Lukašenko ar uzvaru fiktīvajās prezidenta vēlēšanās. Tikmēr Ungārija bloķējusi Eiropas Savienības (ES) kopīgo paziņojumu par tā dēvēto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu neatzīšanu.
“Dārgais Aleksandr Grigorjevič, es no sirds apsveicu jūs ar atkārtotu ievēlēšanu Baltkrievijas Republikas prezidenta amatā,” teikts Putina pirmdien paziņojumā, kas publicēts Kremļa tīmekļa vietnē. “Jūsu pārliecinošā uzvara vēlēšanās skaidri parāda jūsu augsto politisko autoritāti, kā arī neapšaubāmu iedzīvotāju atbalstu Baltkrievijas valsts kursam,” viņš piebilda. Arī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pirmdien apsveica Lukašenko, vēsta Ķīnas valsts mediji.
Lukašenko, kurš Baltkrieviju valdījis vairāk nekā 30 gadu, svētdien uzvarēja prezidenta vēlēšanās, it kā iegūstot 86,82% balsu, vēsta Baltkrievijas valsts mediji. Kopš Lukašenko pēdējās viltotās uzvaras vēlēšanās 2020. gadā, kad visā valstī izcēlās masveida protesti, vairāk nekā pusmiljons cilvēku ir aizbēguši no Baltkrievijas.
Balsošana nebija nedz brīva, nedz godīga
Tikmēr aģentūra LETA vēsta, ka Ungārija bloķējusi ES kopīgo paziņojumu par tā dēvēto Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu neatzīšanu, radiostacijai RFE/RL pirmdien pavēstījuši avoti Briselē. Tāpēc ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa izplatījusi pati savu paziņojumu, norādot, ka svētdien notikusī balsošana nav bijusi nedz brīva, nedz godīga, un aicinot Baltkrievijas varasiestādes atbrīvot politieslodzītos.
Kā ziņots, Baltkrievijā svētdien notika tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, un, kā jau bija sagaidāms, pēc šī farsa kārtējo reizi par “uzvarētāju” tika pasludināts ilggadējais diktators Aleksandrs Lukašenko. Centrālā vēlēšanu komisija pirmdienas rītā izplatīja paziņojumu, kurā apgalvots, ka par Lukašenko balsojuši gandrīz 87% vēlētāju.
Kallasa norādījusi, ka Minskas totalitārā režīma lēmums uzaicināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājus desmit dienas pirms tā dēvētajām vēlēšanām liedzis tiem piekļuvi būtiskākajām vēlēšanu procesa stadijām. Tas ir papildu pierādījums tam, ka šīm vēlēšanām nav nekādas uzticamības, uzsvērusi ES diplomātiskā dienesta vadītāja. Viņa piebildusi, ka šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā Baltkrievijas režīma iesaisti Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu un tās hibrīduzbrukumus kaimiņvalstīm, ES turpinās sankcijas pret Lukašenko režīmu un turpinās finansēt baltkrievu pilsonisko sabiedrību, demokrātiskos spēkus trimdā un baltkrievu kultūru.
Ungārija pagājušajā nedēļā atteicās parakstīt paziņojuma projektu par nedemokrātiskām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Pret projektu iebilda arī Slovākija. RFE/RL rīcībā nonākušajā projekta tekstā norādīts uz “nerimstošām un nepieredzēta līmeņa represijām”, cilvēktiesību pārkāpumiem, opozīcijas apspiešanu un neatkarīgo mediju ierobežošanu, kas “atņem vēlēšanu procesam jebkādu leģitimitāti”. Slovākija vēlāk tomēr piekrita parakstīt paziņojumu, taču Ungārija to joprojām noraidīja.
Putina totalitārā režīma satelīts
Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka šobrīd valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto.
Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā, vai trimdā ārvalstīs. Faktiski pilnībā iznīcināti arī visi neatkarīgie mediji.
Saskaņā ar ANO aplēsēm no valsts politisku iemeslu dēļ kopumā aizbēguši aptuveni 300 000 baltkrievu. Lai sodītu Lukašenko režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, rietumvalstis pret Minsku vērsušas bargas sankcijas. Tas licis Minskai vēl vairāk tuvināties Maskavai, un Baltkrievija pārvērtusies par pilnīgu Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitārā režīma satelītu.
2022.gada februārī Lukašenko nodeva Putina rīcībā arī Baltkrievijas teritoriju, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu atkārtotajam iebrukumam Ukrainā. Šoreiz tā dēvētajās vēlēšanās nebija ļauts piedalīties nevienam opozīcijas kandidātam. Tomēr, lai demonstrētu šķietamu konkurenci, līdz ar Lukašenko varasiestādes atļāva tajās startēt četriem mazpazīstamiem fiktīviem kandidātiem, kas apliecinājuši savu lojalitāti diktatoram.
