Baltkrievijas robežsargi sākuši izmantot daudz nopietnākus ieročus – ložmetējus un snaiperšautenes 37
Baltkrievijas robežsargi migrantu krīzes laikā pie Latvijas robežas sākuši izmantot daudz nopietnākus ieročus, tajā skaitā ložmetējus un snaiperšautenes. Tā šovakar ReTV raidījumā “Aklā zona” teica Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Uz robežas ar Baltkrieviju Latvijas pusē vairs nedzīvo neviena bēgļu grupa, norāda Pujāts.
Viņš bilst ka daļa bēgļu paši ir atgriezušies, bet daļa – atgriezti uz Baltkrieviju.
“Es teiktu, ka pašreiz nedzīvo neviens uz robežas. Vismaz Latvijas robežas pusē. Robežsardze ir veikusi pasākumus atbilstoši Ārkārtas situācijas rīkojumā noteiktajam, aicinājusi atgriezties uz Baltkrieviju, vai arī palīdzējusi atgriezties tiem cilvēkiem, kuriem nav likumīgs pamats uzturēties Latvijā. Mēs pašreiz nenovērojam, ka tiešā robežas tuvumā arī Baltkrievijas pusē varētu kāds uzturēties, bet situācija ir mainīga, ir iespējams, ka kādas grupas pašreiz tieši tiek virzītas tuvāk Latvijas un Baltkrievijas robežas līnijai.”
Pujāts norādīja, ka uz robežas izvietoti cilvēkresursi un tiekot atskaņoti audiomateriāli, kuros migranti aicināt nepārkāpt likumu un nešķērsot robežu ar Latviju.
Bēgļu grupu atgriešanās atpakaļ Baltkrievijas teritorijā gan neliecinot par šīs valsts nostājas maiņu, drīzāk gan par to, ka kaimiņvalsts robežsargi to neesot pamanījuši. Pujāts pieļāva, ka bēgļi robežu mēģinās šķērsot atkārtoti, jo vairākas grupas jau esot atkārtoti atgrieztas Baltkrievijā.
Pujāts atzīst, ka Baltkrievijas robežsardzes dienests vairs nestrādā ikdienas režīmā, tagad ir nopietni apbruņots – arī ar ložmetējiem un snaiperšautenēm.
Situācijas eskalācijas risks uz robežas ir liels, Baltkrievija acīmredzot turpinās ar bēgļu plūsmu mēģināt izdarīt spiedienu uz Latviju un ES.
“Riski ir ļoti augsti, un redzam to, ka Baltkrievijas robežsardzes dienests nestrādā ikdienas režīmā, tie ir bruņoti ar nopietnu bruņojumu – ar ložmetējiem, ar snaiperšautenēm. Līdz ar to signāls, kas tiek sūtīts Eiropas Savienībai, NATO valstīm, ir ar ļoti lielu draudu vēstījumu.”
Esot šādai situācijai uz robežas, pastāv zināmi riski, taču apšaubāms, vai šie ieroči varētu tikt pielietoti pret bēgļiem, jo tas neesot Lukašenko režīma interesēs, tā ReTV raidījumā “Aklā zona” situāciju komentēja NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts.
“Principā – Lukašenko ir izmisis cilvēks. Šie soļi rāda cilvēku, kuram starptautiski nav ko zaudēt, un tiek meklēts veids, kā saglabāt varu.
Es domāju, viņa mērķis ir gūt kaut kādas ietekmes sviras pār ES, lai atrastu tēmu, par ko tirgoties gan iepretim sankciju režīma mīkstināšanai, viņa leģitimizācijai.
Šaubos, vai viņam ir tālejošāki mērķi. Viņa spēja atrasties Minskas vadībā ir saistīta ar Krievijas un Maskavas interesēm – tas ir cits faktors, un šeit var rēķināties, ka arī Krievijai varētu būtu savs aprēķins attiecībā uz situāciju. Taču es domāju, ka tas neattiecas uz militāru situācijas eskalāciju.”
Kā norādīja Sārts, šobrīd šī ir hibrīdoperācija, mēģinot ietekmēt Eiropas Savienību un tiešās kaimiņvalstis – Latviju, Lietuvu un Poliju, kuras ir ieņēmušas ļoti aktīvu pozīciju Baltkrievijas jautājumā. “Vai tā [hibrīdoperācija] ir izdevusies, es nebūtu šobrīd pārliecināts.”
