Baltkrievijas režīma darbību atzīst par hibrīduzbrukumu 36
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības dalībvalstu līderi pagājušajā nedēļā samitā Briselē nosodīja Baltkrievijas hibrīduzbrukumu pie bloka ārējām robežām un vienojās paplašināt sankcijas pret nelegālās migrācijas organizēšanā iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām.
Pēc gandrīz piecu stundu diskusijām ES valstu vadītāji vienojās vairot spiedienu pret Baltkrievijas autoritāro vadoni Aleksandru Lukašenko, lai apturētu viņa valstī ievesto migrantu plūsmu pāri ES robežām. Šogad īpaši liels skaits migrantu, kas nogādāti Baltkrievijā kā “tūristi” ar Minskas režīma organizētiem lidojumiem, centušies šķērsot robežu ar Poliju, Lietuvu un Latviju.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Eiropadomes apspriedē aicināja nekavējoties rīkoties, lai vērstos pret nelegālo migrāciju, kas ir Baltkrievijas režīma rīkotā hibrīduzbrukuma rezultāts. Viņš ierosināja vairākus priekšlikumus par ES tiesību aktos nepieciešamajiem grozījumiem, kas izstrādāti kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm, lai apturētu migrantu plūsmu. Lietuvas prezidents pauda gandarījumu, ka Baltkrievijas režīma darbība atzīta par hibrīduzbrukumu pret Lietuvu, Poliju un Latviju un izstrādāti pašreizējā tiesiskā regulējuma grozījumi, kas vajadzības gadījumā ļaus novērst problēmas pie ES ārējām robežām.
ES apsūdz Minsku par Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu pilsoņu transportēšanu uz Baltkrieviju un to novirzīšanu uz Lietuvas, Polijas un Latvijas robežu, piespiežot tos nelegāli doties uz bloka teritoriju, lai tādējādi atriebtos Briselei un ES dalībvalstīm par sankcijām, kas tika ieviestas pēc pagājušā gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un tai sekojošo masu protestu brutālās apspiešanas.
Virkne dalībvalstu, kas cenšas apturēt nelegālo imigrantu pastāvīgos mēģinājumus pārvarēt to robežas, pastiprinājušas spiedienu uz Briseli, lai panāktu finansiālo atbalstu žogu izbūvei uz to robežām. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka, neskatoties uz vairāku dalībvalstu prasībām, Brisele nepiešķirs finansējumu žogu būvei uz bloka ārējām robežām nelegālās imigrācijas plūsmu apturēšanai, lai gan EK prezidente atzinusi, ka Baltkrievijas valdības rīcība uzskatāma par “hibrīduzbrukumu un valsts atbalstītu (cilvēku) kontrabandu”. “Šie Lukašenko izmantotie cilvēki ir upuri, kuriem mums jāpalīdz,” teica EK prezidente.
ANO ekspertu grupa aicinājusi vairākas valstis, tajā skaitā Latviju, steidzami rīkoties, lai glābtu dzīvības un novērstu turpmākas patvēruma meklētāju ciešanas pierobežas joslās starp Baltkrieviju un Eiropas Savienību, kur manītas vairākas migrantu grupas, kas vairākas nedēļas ir iesprostotas un uzturas smagos apstākļos. ANO Bēgļu birojs pavēstījis, ka robežjoslā starp Baltkrieviju un Poliju, Lietuvu un Latviju līdz šim bojā gājušas astoņas personas. Cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka, tuvojoties ziemai, situācija vēl vairāk pasliktināsies un cilvēku dzīvība tiks apdraudēta.
Polijas robežsardze 22. oktobrī 24 stundu laikā aizturējusi 14 personas, kas tiek turētas aizdomās par migrantu kontrabandu pāri Baltkrievijas robežai. Aizturēto vidū ir divi vācieši, kas ar mikroautobusu pārvadāja 34 irākiešus. Pārējie aizturētie ir no Polijas, Sīrijas, Uzbekistānas, Itālijas, Rumānijas, Gruzijas un Irānas.
Pret viņiem sākta izmeklēšana par palīdzību robežas nelikumīgas šķērsošanas organizēšanā. Pēc Polijas robežsardzes datiem, oktobrī bijuši vairāk nekā 12 000 mēģinājumu nelegāli šķērsot Polijas un Baltkrievijas robežu. Pierobežas joslā aizturēti jau vairāk nekā 160 migrantu kontrabandisti.
Polija ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli uz robežas ar Baltkrieviju un plāno uzbūvēt žogu. Polijas robežu ar Baltkrieviju tagad sargā gandrīz 6000 karavīru, kas sniedz atbalstu robežsardzei. Vācija paziņojusi, ka pieaudzis nelegālo robežas šķērsotāju skaits pie Vācijas un Polijas robežas, kur kopš augusta reģistrēti aptuveni 4500 patvēruma meklētāji.
