Baltkrievijas pierobeža: patriotiskums krievu valodā 1
Cik spēcīga ir latviešu kultūrtelpa tiešā baltkrievu un krievu kultūru ielenkumā? Lai to noskaidrotu, “Kultūrzīmes” devās septītajā reportāžu sērijas “Robežtelpa” braucienā – uz Baltkrievijas pierobežu – Dagdas novada Šķaunes pagastu un Zilupes novada Pasienes pagastu, kuram ir robeža arī ar Krieviju. Pasienes pagasts ir tālākais Latvijas punkts, kurā saduras trīs – Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas – robežas un saskaras trīs – krievu, baltkrievu un latviešu – kultūras.
Secinājām, ka abi pagasti ir kā pretstati – Šķaune stipra latgaliskā latviskumā, Pasienē latvieši nerunā dzimtajā valodā. Bet – kā ar kultūras pieejamību un lojalitāti valstij?
No Šķaunes pagasta gada budžeta – 331 164 eiro – kultūrai atvēlēti 11 procenti, kas ir 35 034 jeb katrs desmitais eiro. Šie izdevumi ir bibliotēkas un Tautas nama darbībai. Tautas nama amatieru kolektīvi piedalās Dagdas novada kultūras sarīkojumos. Tie ir arī tālākie ar kultūru saistītie braucieni. Gan lielie gan mazie arī ik gadu brauc uz gadskārtējiem grāmatu svētkiem Krāslavā.
Pasienē – vietā, kur nesen kā filmēta Viestura Kairiša filma par 1941. gada traģiskajām deportācijām “Melānijas hronika” –, Krievijas televīzija ir bez maksas, taču no Latvijas kanāliem par brīvu pieejams tikai pirmais un septītais, par LNT jau jāmaksā. Latvijas Neatkarības gadadiena 4. maijā, Lāčplēša diena 11. novembrī un valsts dzimšanas diena 18. novembrī pēc ievadvārdiem latviešu valodā tiekot svinēta krieviski. Vai kādreiz rīkots brauciens, piemēram, uz Rēzeknes “Goru”? Neesot tik naudīga tauta, lai pirktu dārgās biļetes. Esot būts Zilupē uz valsts robežsardzes orķestra koncertu 4. maijā, taču bez lielas atsaucības.
Vietējā kultūras dzīve sarosījusies, kopš te sākusi strādāt no Olaines pārnākusī Iveta Kiļbina ar pirmsskolas vecuma pedagoga izglītību. Varbūt tādēļ te ir veseli divi dramatiskie kolektīvi, kuri arī, protams, pārsvarā strādā krievu valodā. Vēl darbojas sieviešu vokālais ansamblis, taču nokļūt Dziesmu svētku dalībniekos no Pasienes ir neiespējami.
Kā izpaužas Šķaunes iedzīvotāju stiprais latgaliskais latviskums un kā – Pasienes iedzīvotāju patriotisms krievu valodā? Kā mākslīgi tika radīta Sibīrijas ziema V. Kairiša “Melānijas hronikas” uzņemšanai?
To un vēl daudz ko citu uzzināsit reportāžā no Šķaunes un Pasienes pagastiem, ko var lasiet 19. jūlija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
