Baltkrievijas – Lietuvas ekonomiskais karš? 30
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas vēlēšanas, protesti pret to rezultātiem un tiem sekojošās brutālās represijas noveda pie ASV noteiktām sankcijām pret Baltkrievijas valdības amatpersonām un virkni uzņēmumu, tostarp arī vienu no galvenajiem kaimiņvalsts brīvi konvertējamās valūtas ieņēmumu avotiem – kālija minerālmēslu ražotāju “Belaruskaļij”. Visu minēto faktoru dēļ starp divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Lietuvu – sācies īsts ekonomiskais karš.
Jāatgādina, ka pēc vairāku mēnešu vilcināšanās pērnajā rudenī, kas bija saistīta ar grūtībām lauzt līgumu starp Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu “Lietuvos geležinkeliai” un “Belaruskaļij” un iepriekš saņemto priekšapmaksu par transporta pakalpojumiem, “Lietuvas dzelzceļš” no 1. februāra pārtrauca ASV sankcijām pakļautā Baltkrievijas valsts minerālmēsojumu ražotāja “Belaruskaļij” produkcijas tranzītu.
Dažas dienas pirms tam Lietuva noraidīja triju citu sankcijām nepakļautu Baltkrievijas uzņēmumu lūgumus par kālija minerālmēslu transportu caur tās teritoriju, neskatoties uz to, ka ASV sankcijas tieši neaizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu. Tomēr bija skaidrs, ka šie starpniekuzņēmumi tāpat nodarbotos ar baltkrievu kālija eksportu. Bez tam Lietuva ir aizliegusi arī kālija minerālmēslu tranzītu caur savu teritoriju, tātad Baltkrievijai ir liegtas iespējas vest kālija sāli arī uz Kaļiņingradas ostu.
Lai gan agrākos laikos vienas Baltijas valsts aizliegumus varēja samērā viegli apiet ar citu valstu palīdzību, kas vēlējās iegūt baltkrievu kravas pašas savām ostām, šoreiz tas diez vai sekmēsies, jo Aleksandra Lukašenko valdība ar 2021. gadā īstenoto kampaņu, spiežot migrantus pāri robežām, ir pamatīgi sabojājusi attiecības arī ar Poliju un Latviju. Tādēļ pagājušajā nedēļā parādījās ziņas par to, ka Latvijā vēl oktobrī Ventspils AS “Kālija parks” ielūgtās Baltkrievijas delegācijas – tās sastāvā bija satiksmes ministra vietnieks, valsts uzņēmumu “Belaruskaļij” un “Beltamožtrans” ģenerāldirektori, kā arī Baltkrievijas Ārējās ekonomiskās sadarbības aģentūras vadītājs – viesošanos vajadzētu uztvert tikai kā neveiksmīgu mēģinājumu.
Lai gan savulaik “Kālija parks” bija liels “Belaruskaļij” sadarbības partneris un viens no lielākajiem kālija sāls pārkraušanas termināļiem reģionā, šobrīd gan starptautisko sankciju, gan pabojāto attiecību dēļ jaunu līgumu noslēgšana diez vai ir iespējama. Vienlaikus uzņēmuma “Baltijas asociācija – transports un loģistika” izpilddirektors Ivars Landmanis gan izteicies, ka jebkura iespēja likuma un ASV un ES sankciju ietvaros nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa dzelzceļu un cauri Latvijas ostām būtu jāizmanto. Jāpiezīmē, ka arī Krievijas biznesa presē atrodamās ziņas apstiprina, ka “Belaruskaļij” nav izdevies atrast aizstājēju Klaipēdas terminālim Ventspilī.
Kas ir “Belaruskaļij”?
Baltkrievijas valstij piederošais uzņēmums “Belaruskaļij” ir otrs lielākais kālija minerālmēslu ražotājs pasaulē. Tas nodrošina apmēram 20% no kālija sāls produkcijas pasaulē. 2020. gadā uzņēmums saražoja 12,2 miljonus tonnu kālija sāls, 2021. gada pirmajā pusgadā – 6,5 miljonus tonnu. Tajā pašā 2020. gadā kālija sāls eksports veidoja 8,3% no visa Baltkrievijas eksporta, nodrošinot ieņēmumos apmēram 2,4 miljardus ASV dolāru. Savukārt eksporta nodevas un nodokļi, ko maksā “Belaruskaļij”, veido 8–10% no Baltkrievijas valsts budžeta ieņēmumiem. Apmēram 11 miljoni tonnu no “Belaruskaļij” saražotā tika transportēti caur Klaipēdas ostu, kurā baltkrieviem pieder 30% no kālija minerālmēslu pārkraušanas termināļa BKT.
Viss teiktais liecina par to, cik svarīga nozare Baltkrievijai ir kālija sāls ražošana un eksports. Un visa nozare ir pamatīgās sprukās, jo Lietuvas aizliegums kālija sāls transportēšanai ir tikai viena no problēmām. Baltkrievija jau norādījusi, ka kravas, kas agrāk gāja uz Klaipēdu, tiks novirzītas uz Krievijas ostām pie Sanktpēterburgas un Murmanskas. Taču šajos vārdos ir vairāk bravūras nekā realitātes vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, pēc izdevuma “Kommersant” ziņām, Krievijas ostu jaudas ļauj nodrošināt, maksimums, vēl papildu trīs miljonu tonnu kālija sāls pārkraušanu, tātad ceturto daļu no nepieciešamā, vēl kaut kādu daļu eksporta varētu nodrošināt ar apmaiņas shēmām. Taču Krievijas ostu izmantošana Baltkrievijai maksās ļoti dārgi, ko katrs lieks dzelzceļa pārvadājumu kilometrs maksā, bet Krievijas Ustjlugas osta ir par 55% tālāk nekā Klaipēda, Murmanska – pat trīs reizes tālāk.
Tātad, izmantojot Krieviju, Baltkrievija atvadīsies no savas peļņas un budžeta ieņēmumiem, turklāt pat šāda shēma neatrisinās visa vajadzīgā apjoma eksportu. Vēl tiek runāts par kālija sāls transportēšanu pa dzelzceļu no Baltkrievijas uz Ķīnu, bet šāda projekta izmaksas būs astronomiskas. Bez tam jebkuros Krievijas pārvadājumos un pārkraušanas pakalpojumos “Belaruskaļij” būs spiests sacensties ar tā Krievijas konkurentu “Uralkaļij”, kas arī deldēs peļņu.
Vēl vairāk – “Belaruskaļij” problēmas nebeidzas tikai ar Lietuvas boikotu. Janvāra beigās Norvēģijas ķīmijas uzņēmums “Yara”, viens no lielākajiem “Belaruskaļij” klientiem, kas pirka 10–15% tā produkcijas katru gadu, paziņoja par sadarbības pārtraukšanu starptautisko sankciju dēļ. Savukārt ASV ir devušas laiku baltkrievu kālija sāls lielākajiem pircējiem – Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumiem – laiku līdz 1. aprīlim, lai atrastu citu kālija minerālmēslu piegādātāju. Lielākais kālija sāls ražotājs pasaulē – Kanādas “Nutrien” – jau paziņojis, ka spēšot vismaz daļēji aizvietot baltkrievu kālija sāls iztrūkumu.
Lukašenko atriebība
Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portāls “Lrt.lt”, atsaucoties uz Baltkrievijas biznesa ziņu vietni “Officelife.media”, ziņo, ka, iespējams, Baltkrievijas režīms varētu noteikt sankcijas pret pieciem uzņēmumiem ar Lietuvas kapitālu, reaģējot uz Lietuvas lēmumu no 1. februāra apturēt ASV sankciju sarakstā iekļautā kaimiņvalsts kālija minerālmēslojuma ražotāja “Belaruskaļij” kravu tranzītu caur Lietuvu.
Publikācijā pieminēts Lietuvas holdinga “Vilniaus prekyba” mazākuma akcionārs Mindaugs Marcinkevičs, kam Baltkrievijā pieder pārtikas veikalu tīkls “Mart inn Food”, saimniecības un sadzīves preču veikalu tīkls “Oma”, kas pieder pie uzņēmumu grupas “Kesko”, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu grupa “Vakaru medienos grupe”, kurai Baltkrievijā pieder četri uzņēmumi, kas ražo kokskaidu plātnes, finieri un mēbeles.
Sankcijas varētu tikt vērstas arī pret muitas starpniecības pakalpojumu sniedzēju “Monolit Prom Invest”, kurā viens no akcionāriem ir lietuviešu uzņēmējs Jurģis Adomavičs, un pret farmācijas uzņēmumu “NatiVita”, kurā investējusi “Pharnasanta Group”, ko netieši pārvalda uzņēmējs Ģedimins Žiemelis. Tiek lēsts, ka Baltkrievijā darbojas aptuveni 575 uzņēmumi ar Lietuvas kapitālu. Bez tam pagājušās nedēļas vidū Baltkrievija paziņoja, ka no 7. februāra vairs neielaidīs valstī naftas produktu un mākslīgā mēslojuma tranzītkravas no Lietuvas.
Jabkurā gadījumā var prognozēt, ka tirdzniecības kara un neskaidrības sekas būs augstas kālija minerālmēslu cenas vismaz šī gada pirmajā pusgadā. Pagājušā gada augustā tās sasniedza pēdējos desmit gados augstāko cenu – 650 USD par tonnu, apmēram trīs reizes pārsniedzot parasto kālija sāls cenu.
