Juris Lorencs: Situācijā, kādā patlaban atrodas Baltkrievija, viss var mainīties nedēļu, dienu, pat minūšu laikā 2
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Sēdu – skatos, sēdu – brīnos, dziedot man pil rāno, rāno, tā nav dzīve, tas ir kino…” – tā mums vēsta Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem.
Man gan gribētos teikt ko citu: “Skatos, brīnos – tas nav kino, tā ir dzīve!” Jo patiesībā tieši dzīve ir talantīgākais scenārists un režisors. Mums apkārt notiekošais ir interesantāks par jebkuru seriālu.
To droši var attiecināt arī uz politiku, un lielisks apliecinājums tam ir notikumi mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā. Es gan neesmu vienīgais, kas pamanījis šo kinematogrāfisko parādību.
Krievu publicists Aleksandrs Ņevzorovs saka: “Liels paldies Lukašenko, jo es vienmēr esmu vēlējies noraudzīties publiskā diktatora agonijā. Tas man vajadzīgs darbam, un viņš patlaban kalpo kā lielisks uzskates līdzeklis.”
Uzdrošinos piedāvāt savu versiju dzīves uzrakstītam scenārijam, pēc kura nākotnē tiks uzņemts seriāls ar nosaukumu “Lukašenko 2020”.
Katrs teikums – viena sērija. 2020. gada pirmās minūtes, Lukašenko sveic savu tautu Jaunajā gadā, bet tālajā Ķīnā slimnīcās jau ārstējas pirmie Covid-19 slimnieki. Marts, Baltkrievijā sākās Covid-19 epidēmija, bet Lukašenko paziņo: “Patīkami skatīties televizorā – cilvēki traktoros strādā. Traktors visus izārstēs.”
8. maijs, tiek nozīmēts nākamo prezidenta vēlēšanu datums – 9. augusts. 9. maijs, Minskā notiek Uzvaras svētku parāde. Jūnijā sākās opozīcijas kandidātu aresti.
24. jūnijs – Lukašenko kopā ar dēlu Nikolaju noraugās Uzvaras parādē Maskavā, Krievijas mediji apspriež “Baltkrievijas troņmantnieku un iekārojamāko līgavaini Koļu”.
Visi galvenie opozīcijas kandidāti prezidenta amatam neitralizēti – Babariko un Tihanovskis ir aiz restēm, Cepkalo aizbēdzis uz Krieviju. Kā prezidenta kandidāte tiek reģistrēta arestētā politiķa Sergeja Tihanovska sieva Svetlana.
Lukašenko izsakās, ka Baltkrievijas prezidenta amats nav paredzēts sievietei: “Viņa, nabadzīte, to neizturētu.” Tihanovska paziņo, ka viņas mērķis ir “uzvarēt, atbrīvot vīru no cietuma, sarīkot jaunas, godīgas vēlēšanas, bet pašai atgriezties pie plīts un kotletēm”.
Lukašenko atklāj noslēpumu – viņš ir izslimojis Covid-19. Opozīcijas vadībā nostājas trīs sievietes, par kurām vēl pirms dažām nedēļām Baltkrievijā neviens nezināja.
29. jūlijā Minskas apkārtnē aiztur 33 Krievijas privātās militārās kompānijas kaujiniekus, kuri ieradušies “destabilizēt situāciju valstī”. Minska, 30. jūlija vakars, opozīcijas mītiņā pulcējas 65 000, tauta dzied dziesmu “Mūri kritīs”.
4. augusts, Lukašenko vēršas pie tautas un gāna konkurentus: “Nemaisieties pa kājām un ļaujiet man glābt valsti,” cilvēki smejas. Krievijas estrādes zvaigznes atsakās koncertēt Lukašenko vēlēšanu kampaņas koncertos.
9. augusts, vēlēšanu diena, sāk pienākt ziņas par masveidīgiem rezultātu viltojumiem. Baltkrievu interneta resursi, kuros es mēdzu ieskatīties, vairs nav sasniedzami. 9. augusta vakarā visā valstī sākās protesti, vismaz 3000 aizturēto.
10. augusts, Centrālā vēlēšanu komisija paziņo rezultātu – par Lukašenko nobalsojuši 80%, par Tihanovsku – 10%, vienlaikus no vairākiem vēlēšanu iecirkņiem pienāk ziņas par Tihanovskas uzvaru.
Kā pirmais Lukašenko ar uzvaru apsveic Ķīnas līderis Sji Dziņpins, viņam seko Putins, Kazahstānas prezidents Kasims Tokajevs, Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs un Krievu Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils, par citiem sveicējiem ziņu nav.
Lukašenko nosauc protestētājus par “aunu baru” un izsakās, ka “internets valstī ticis atslēgts no ārzemēm”. Mediji ziņo par streiku Žļobinas metalurģijas kombinātā. Vakarā tiek slēgts Minskas metro. Naktī no 10. uz 11. augustu protesti sākās visā valstī, tos var vērot tiešraidē internetā.
Internetā izplatās mistiskas Vitebskas Tautas republikas (apgabals robežojas ar Latviju un Krieviju) pārstāvju aicinājums Putinam ievest tās teritorijā Krievijas karaspēku. 11. augusta rīts, parādās aicinājumi uz vispārēju streiku: “Pārvērtīsim diktatūras beigas par svētkiem!”
Tas nav kino, tā ir dzīve! Nelaime tā, asinis uz Baltkrievijas pilsētu ielām ir īstas. Pēdējās dienās izskan jautājumi par to, kam līdzinās baltkrievi – krieviem vai ukraiņiem?
Ja krieviem, viņi samierināšoties ar Lukašenko, ja ukraiņiem – tad ne. Man gan pašam liekas, ka baltkrievus vislabāk raksturo vārds “partizānu tauta”.
Klusi, mierīgi, vienlaikus lepni, spītīgi un drosmīgi zemnieki, kuriem beidzot vienkārši “pietiek”. Un tagad uz mirkli iedomāsimies neiespējamo – ka Lukašenko patiešām atbalsta 80% Baltkrievijas vēlētāju.
Bet arī tā vēl nav absolūta garantija varas saglabāšanai!
Situācijā, kādā patlaban atrodas Baltkrievija, viss var mainīties nedēļu, dienu, pat minūšu laikā.
1989. gada 21. decembrī Rumānijas prezidents Nikolaje Čaušesku galvaspilsētas Bukarestes centrā sapulcināja milzīgu mītiņu savam atbalstam.
Tā sākumā cilvēki ar kompartijas lozungiem rokās vētraini sveica mīļoto vadoni.
Pagāja dažas minūtes, un šie paši cilvēki jau skandēja: “Vācies prom!” un: “Žurka.”
Čaušesku pārtrauca runu, un visa pasaule televīzijas ekrānos pēkšņi ieraudzīja nevis visvareno, lepno Rumānijas diktatoru, bet gan apjukušu, bezpalīdzīgu un dezorientētu cilvēku. Nevienam politiķim nenovēlu piedzīvot šādu likteni.
