Ko Minskas sanatorijā darīja Krievijas algotņi? Baltkrievija un Ukraina pastiprina robežkontroli 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas izmeklētāji apsūdzējuši Krievijas algotņus un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko kritiķus Sergeju Tihanovski un Mikolu Statkeviču sadarbībā centienos sarīkot masu nemierus pirms prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievija un Ukraina vienojušās pastiprināt robežkontroli un uzlabot sadarbību robežu aizsardzībā, šādi reaģējot uz vairāk nekā 30 Krievijas algotņu aizturēšanu netālu no Minskas neilgi pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām.
Baltkrievija pieprasa paskaidrojumus
Šāds solis sperts, lai novērstu centienus destabilizēt abas valstis, teikts Baltkrievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kas izplatīts pēc tam, kad bija notikusi tikšanās ar Krievijas vēstnieku un Ukrainas vēstnieka pienākumu izpildītāju.
Baltkrievija paprasījusi Krievijas vēstniekam Dmitrijam Mezencevam sniegt paskaidrojumus par Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” darbinieku ierašanās mērķiem un citiem viņu brauciena aspektiem.
Baltkrievijas Drošības padomes sekretārs Anatolijs Ravkovs ceturtdien paziņojis, ka pret aizturētajiem “Vagner” kaujiniekiem – 32 Krievijas pilsoņiem un vienu Baltkrievijas pilsoni – ierosināta krimināllieta par teroraktu gatavošanu.
Viņš apstiprināja oficiālās ziņu aģentūras BELTA informāciju, ka valstī iesūtīti vairāk nekā 200 ārvalsts privātās militārās kompānijas kaujinieki, kuru mērķis esot bijis destabilizēt stāvokli pirms 9. augustā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.
“33 ir aizturēti, bet vēl 200 atrodas Baltkrievijas teritorijā, kur notiek viņu meklēšana,” sacīja Ravkovs, piebilstot, ka aizturētie sākuši sniegt liecības.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko saistībā ar Krievijas pilsoņu aizturēšanu sasauca Drošības padomes steidzamu sēdi, kurā paziņoja, ka incidentu uzskata par ārkārtas notikumu un uzdevis Valsts drošības komitejas priekšsēdētājam Valērijam Vakuļčakam vērsties pie Krievijas varasiestādēm pēc paskaidrojuma.
Minska – krievu algotņu tranzīta punkts
Trīsdesmit divu vīriešu grupa tika aizturēta trešdienas vakarā kādā sanatorijā Minskas tuvumā. Kā paziņojis Baltkrievijas Valsts drošības komitejas pārstāvis, aizturētie kaujinieki ieradušies, lai “destabilizētu situāciju priekšvēlēšanu kampaņas laikā”.
Krievijas mediji atzīmē, ka krievu algotņi varētu būt ieradušies Baltkrievijā pa ceļam uz Āfriku, kur firmas “Vagner” nolīgtie kaujinieki darbojas vairākās valstīs, bet loģistikas problēmas koronavīrusa pandēmijas laikā lika mainīt plānus.
Baltkrievijas Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Valērijs Vakuļčaks apstiprinājis, ka aizturētie ir “ārvalsts privātas militāras firmas kaujinieki”. Aizturēto algotņu foto un īsas biogrāfijas ir publicētas avīzē “Novaja gazeta”.
Krievijas mediji atzīmē, ka aizturēto “tūristu” vidū nav politisko provokāciju un ideoloģisko operāciju speciālistu. Spriežot pēc biogrāfijām, tie ir pusmūža kaujinieki, kas apmācīti rīkoties ar dažādu kalibru šaujamieročiem un karojuši Donbasā, Sīrijā un Lībijā.
Vairāki krievu žurnālisti, atsaucoties uz avotiem Krievijas specdienestos, izteikušies, ka firmas “Vagner” kaujinieku tranzīta maršruts caur Minsku ir bijis ierasts, īpaši pandēmijas laikā, un saskaņots ar Baltkrievijas specdienestiem.
Savu algotņu transportam grupa “Vagner” izmantoja lidsabiedrību “Cham Wings” reisos no Rostovas uz Damasku un tālāk uz Āfriku, kā arī Krievijas militārās transporta lidmašīnas no Čkalovskas lidlauka Maskavas tuvumā.
Eksperti atzīmē, ka samērā nelielu grupu pārvadāšanai ir finansiāli neizdevīgi izmantot līgumreisus, tāpēc kaujiniekiem nācās aizkavēties Minskā.
Daži analītiķi uzskata, ka rīkojumu par “Vagner” kaujinieku aizturēšanu Lukašenko devis, vadoties no iekšpolitiskiem apsvērumiem, lai uzskatāmi demonstrētu savas varas spēku un apliecinātu sevi kā Baltkrievijas suverenitātes aizstāvi prezidenta vēlēšanu priekšvakarā.
Baltkrievijas likums par algotņu piedalīšanos militārā konfliktā citas valsts teritorijā paredz cietumsodu no trīs līdz septiņiem gadiem.
Eksperti atzīmē, ka tiesā varētu pierādīt aizturēto līdzdalību militāros konfliktos ārvalstīs, taču piebilst, ka vienkāršākais risinājums Minskai būtu izraidīt “vāgneriešus” uz Krieviju un pieklusināt skandālu.
“Mums no šīs situācijas jāiziet ar cieņu,” laikraksts “Novaja gazeta” citē Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.
“Mums nav mērķa nomelnot mums tuvu valsti. Izmantojot dokumentālas liecības, mēs informējam, kādi cilvēki ir ieradušies mūsu valstī no sadraudzības valsts,” teica Lukašenko.
“Vagner” dibinātāju saikne ar Kremli
Kremlis oficiāli noliedz Krievijas varasiestāžu jebkādu saikni ar firmu “Vagner” un tās kaujiniekiem. Krievijas teritorijā firmai “Vagner” nav nekāda juridiska statusa, dodot iespēju varasiestādēm noliegt sakaru ar tās darbību.
Pēc neoficiāliem datiem, firmas “Vagner” kaujinieku skaits ir aptuveni divi tūkstoši. Minskas incidenta sakarā pagaidām nav izskanējis krievu uzņēmēja Jevgeņija Prigožina vārds, kuru uzskata par privātās militārās firmas “Vagner” finansētāju.
Prigožins ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs sabiedrotais.
Savulaik firmas “Vagner” dibinātājs Krievijas armijas rezerves apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins tika uzaicināts uz pieņemšanu Kremlī, kur fotografējās kopā ar prezidentu Vladimiru Putinu.
