Baltkrievija plāno atļaut uzsākt krimināllietas arī pret mirušajiem; arī pret noziedzniekiem no “zviedru laikiem” 52
Baltkrievijas tiesas tagad varēs spriest par mirušajiem, ja lieta skars genocīdu, kara noziegumus un virkni citu pantu. Šie panti iepriekš bija bez noilguma, bet par tiem varēja notiesāt tikai dzīvos, bet tagad – arī mirušos, raksta portāls zerkalo.io.
Mirušajiem apsūdzētajiem šādos gadījumos tiks nodrošināts advokāts. Atteikties no viņa pakalpojumiem nebūs iespējams (pat ja to vēlēsies par viņa pārstāvjiem atzītie apsūdzētā radinieki).
Kriminālprocesa virzītājam būs jāveic pasākumi mirušā apsūdzētā tuvāko radinieku meklēšanai, lai tie varētu kļūt par viņa pārstāvjiem. Viņi var iesaistīties procesā līdz tiesas izmeklēšanas beigām. Bet, ja pārstāvji netiks atrasti, tas netraucēs tiesai.
Likumprojektu “Par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā” Baltkrievijas Ministru padome pagājušajā nedēļā iesniedza Pārstāvju palātā. Tiklīdz tas tiks apstiprināts parlamentā, tas jāparaksta prezidentam Aleksandram Lukašenko. Izmaiņas stāsies spēkā desmit dienas pēc tam.
Šāds jauninājums bija nepieciešams, ņemot vērā Otrā pasaules kara laikā notikušo baltkrievu tautas genocīda lietu, ko Ģenerālprokuratūra izmeklē jau vairāk nekā divus gadus un kurai varas iestādes pievērš lielu uzmanību.
Tagad būs iespējams piespriest spriedumus Vērmahta un SS virsniekiem vai viņu līdzdalībniekiem. Var iedomāties, cik daudz raidlaika Baltkrievijas valsts TV kanālos tiks veltīts šiem procesiem. Ģenerālprokurors Andrejs Šveds iepriekš paziņoja par šādu mirušo tiesu sākšanu 2023. gada beigās.
Plānotās izmaiņas Kriminālprocesa kodeksā nekādā veidā neierobežos apsūdzēto vainas noilgumu šādos gadījumos. Un tas nozīmē, ka izmeklēšanas iestādēm būs iespēja iet tālāk: jūs varat, piemēram, atrast atbildīgos par badu Baltkrievijā 1932.-1934.gadā vai saukt tiesas par baltkrievu zemju izpostīšanas, pilsētu nodedzināšanu zviedrus un kazakus no 16.-18.gadsimtu tālās vēstures.
