Baltkrievija pārņem Krievijas retoriku 0
Latvijā tiekot diskriminētas nacionālās minoritātes, notiekot kratīšanas pie žurnālistiem un Daugavpils cietumā valda slikta attieksme pret ieslodzītajiem – šādas tēzes atrodamas nesen Baltkrievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā ziņojumā par cilvēktiesību pārkāpumiem atsevišķās pasaules valstīs.
Ziņojumā minēts, ka Latvijai nav izdevies atrisināt pilsonības piešķiršanu nacionālajām minoritātēm. Atšķirībā no Krievijas, kuras ĀM ražo līdzīgus “dokumentus”, šajā ir atrodamas arī ilustrācijas. Pie Latvijas apskata izvēlēta ilustrācija ar nepilsoņa pasi Latvijas karoga fonā. Dokumentā pieminēts, ka Drošības policija pērn veikusi kratīšanu pie krievu interneta portāla “Baltija” galvenā redaktora Sergeja Malahovska. Ziņojuma sadaļā “spīdzināšanas” pieminēts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kurā par “pazemojošiem un necilvēcīgiem apstākļiem” atzīta situācija Daugavpils cietumā.
Ziņojumā arī norādīts, ka Latvijā 40 procenti iedzīvotāju 2011. gadā atradās tuvu nabadzības slieksnim. Dažādu veidu pārmetumi veltīti arī citām valstīm, tostarp Lietuvai, Igaunijai, Vācijai, Francijai, Lielbritānijai, ASV, Norvēģijai, Zviedrijai, Somijai, Šveicei u. c.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par ziņojumu interneta sociālajā tīklā “Twitter” izteicies ļoti lakoniski: “Lai nu kura gotiņa mautu.”
Ārlietu eksperti ziņojumā saskata Krievijas informatīvās telpas ietekmi, piemēram, argumentācijā par “pārkāpumiem” attiecībā uz nepilsoņiem un etniskajām minoritātēm Latvijā. “Šī aspekta pieminēšana liecina par nodevu kopējai NVS telpas kritikai,” teic Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka ziņojumā paustās tēzes nav laba zīme Latvijai, jo līdz šim attiecībās ar Baltkrieviju nav novērotas paralēles ar Krieviju un tās argumentāciju, kura tiek izmantota Latvijas diskreditēšanai. “Pamazām Krievijas klātbūtne sāk ietekmēt Baltkrievijas ārpolitiku,” spriež A. Sprūds. Lai arī Latvijai bijusi kopēja un strikta nostāja attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem Baltkrievijā, līdz šim kaimiņvalsts Latvijai nav atbildējusi ar norādēm par “cilvēktiesību pārkāpumiem” mūsu valstī. Pēc M. Cepurīša domām, ziņojuma auditorija ir Baltkrievijas iedzīvotāji, lai parādītu, ka arī citur, tostarp Baltkrievijas kritiķiem, vērojami cilvēktiesību pārkāpumi. Otra auditorija ir ārvalstu diplomāti.
A. Sprūds piebilst, ka ziņojuma mērķis un selektīvi izvēlētie piemēri ir kā bāze, ja Baltkrievijai būtu jāsaskaras ar kritiku no citām valstīm un uz ziņojuma pamata varētu paust savu pretargumentāciju.
Ziņojums jāskata arī kontekstā ar Baltkrievijas attiecībām ar ES. Pēc A. Sprūda domām, Baltkrievija iedarbinājusi jaunu instrumentu, tā īpaši nesatraucas par pārējo valstu reakciju, un gan ES, gan Baltkrievija savās attiecībās ar savu retoriku viena otru iedzinusi strupceļā.
