Baltkrievija, Kazahstāna un Ukraina atsakās no Georga lentītēm 0
Baltkrievijā, Kazahstānā un Ukrainā sākuši atteikties no tā dēvēto Georga lentīšu izmantošanas 9.maija svētku sarīkojumos.
Baltkrievijas lielākā jaunatnes organizācija ieteikusi izmantot citu simboliku. Bet kazahiem tiek piedāvāts izmantot “uzvaras” dienas tradicionālo – sarkano – krāsu, kā arī nacionālo gaišzilo krāsu.
Baltkrievijas republikāniskā jaunatnes savienība izsūtījusi skolām rīkojumu – 9.maija sarīkojumos oranži melnajai simbolikai nevajadzētu būt.
Tā vietā vajadzētu izmantot sarkani zaļas lentes – Baltkrievijas karoga krāsas.
“Tas nav aizliegums. Tā ir rekomendācija,” pavēstīja organizācijas preses dienestā.
Georga lentes netiks izmantotas arī uzvaras dienas sarīkojumos Kazahstānā. Krievijas vēstniecībai ieteikts atturēties no Georga lentīšu izdalīšanas, savā tvitera kontā vēsta “Kazakhstan_Online”. “Atteikšanās no separātista vlasoviešu lentes nenozīmē, ka varu Kazahstānā būtu sagrābuši fašisti,” teikts mikroblogā.
Ukrainā Otrā pasaules kara beigu 69.gadadienas sarīkojumos šogad pirmo reizi kā simbols tiks izmantota sarkana magone.
Ideja un tās grafiskais risinājums ir Ukrainas Nacionālās piemiņas institūta un Ukrainas Nacionālās telekompānijas sadarbības rezultāts. Logotipa autors ir Harkovas dizainers Sergijs Mišakins.
Grafiskais tēls ir interpretējams divējādi – tajā var saskatīt gan sarkanu magoni, gan arī asiņojošu šāviena brūci. Tas atklāj kara jēgas dziļumu, stāsta par ciešanām, nāvi, varonību, miljoniem bojāgājušo – galveno, kas ir karš. Līdzās simbolam izvietots lozungs “Nekad vairs”, jo šodien pats galvenais ir nepieļaut kara šausmu atkārtošanos.
Kā pastāstīja Nacionālās piemiņas institūta direktors Volodimirs Vjatrovičs, sarkanā magone vienlaikus ir Eiropas un Ukrainas simbols.
“Mūsu dziesmas vēsta par to, ka magones zied tur, kur ir lijušas kazaku asinis,” viņš atgādināja. Magone kā kara upuru piemiņas simbols tiek izmantota Eiropas valstīs, Kanādā, ASV, Austrālijā un Jaunzēlandē.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
