Baltkrievi baidās, vai Krievija pēc mācībām “Zapad” dosies projām 7
Baltkrievijas sabiedrība raizējas par šogad kopā ar Krieviju plānotajām bruņoto spēku mācībām “Zapad-2017” un milzīgo bruņojuma apjomu, ko paredzēts ievest no lielās kaimiņvalsts, norādījuši Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti, kas otrdien viesojās Lietuvas Seimā.
“Daudzus baida ne tik daudz tas, ka viņi ieradīsies, kā jautājums, vai visi arī dosies projām. Šis jautājums radies ne tikai opozīcijai, ne tikai pilsoņiem, bet, domāju, arī Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš izskatās norūpējies,” stāstījis Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis Anatolijs Ļebedko.
Ziņots, ka saistībā ar šoruden plānotajām mācībām Krievija Baltkrievijā plāno nogādāt aptuveni 4000 vilciena vagonu militārās tehnikas un bruņojuma.
Ļebedko gan piebildis, ka tas nav lielākais apjoms – pēc viņa datiem, 2009.gadā Baltkrievijā no Krievijas ieradušies aptuveni 6000 vagoni ar militāro tehniku. No otras puses, baltkrievu opozīcijas pārstāvis atzinis, ka tobrīd nebija Krimas aneksijas un pašreizējās situācijas Ukrainā.
“Bailes ir saistītas ar notikumiem Ukrainā, tas ir dzīvs piemērs, tomēr es negribētu šos draudus pārvērtēt. Nedomāju, ka Krievija šobrīd ir gatava lielam bruņotam konfliktam, iekļaujot Baltkrieviju savā sastāvā,” piebildis cits viesis, partijas “Taisnīgā pasaule” pārstāvis Sergejs Kaļakins.
Kā šomēnes izteicās Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Vītauts Baks, domājams, ka “Zapad-2017” būs visu laiku lielākās mācības pie Lietuvas robežām. Viņš arī norādīja, ka tās neapšaubāmi būs uzbrukuma ievirzes mācības.
Lietuvas amatpersonas atzinušas, ka agrāko mācību “Zapad” laikā cita starpā slīpētas potenciālas iemaņas okupēt Lietuvas dienviddaļu, tādējādi nogriežot NATO spēkiem vienīgo sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm. Krievija arī kritizēta par to, ka nav atklājusi reālo šajās mācībās iesaistīto karavīru un tehnikas vienību skaitu.
Iepriekšējo reizi mācības “Zapad” notika 2013.gadā, un saskaņā ar Maskavas un Minskas sniegtajām ziņām tajās piedalījās aptuveni 10 000 karavīru.
