Baltiņš skarbi par latviešu valodas nezinātājiem: Mēs šos “vecīšus” producējam uz priekšu 99
“Mēs šos “vecīšus” producējam uz priekšu,” tik skarbi par latviešu valodas nezinātājiem TV24 raidījumā “Dr. Apinis” izteicās Valsts valodas centra (VVC) direktors, profesors Māris Baltiņš.
Viņam nekad nav paticis, ja tiek uzsvērts, ka tie “nabadziņi” ir tik veci, ka no viņiem nevar prasīt valsts valodas zināšanas.
VVC direktors norāda, ja viņi būtu 100 gadus veci vai vecāki, to vēl varētu saprast, jo 1990. gadā viņi jau bija pensijā, bet tiem, kuriem šobrīd ir 90 gadi tolaik bija tikai 60 gadi.
“Tāpēc tas ir mīts, ka mēs jau tikai tādiem “vecīšiem” nākam pretim. Tādā veidā mēs tos “vecīšus” producējam uz priekšu. Un pēc trīsdesmit gadiem būs tādi paši “vecīši”, kuriem šodien ir 60 vai 45 gadi, kuri arī teiks, ka viņi “nabadziņi” neko nesaprot,” Baltiņš sacīja .
Runājot par pieņemtajiem grozījumiem Pacientu tiesību likumā, kuros noteikts, ka pacientiem pašiem būs jānodrošina tulkošana, ja pacients valsts valodu neprot, Baltiņš uzsvēra, ka šī kļūs par paša pacienta problēmu, ja viņš nevar vai nevēlas runāt valsts valodā.
Viņš atstāsta konkrētu situāciju, kad uz pieņemšanu atnākusi vecāka gada gājuma paciente, kuru nedaudz mēģina runāt valsts valodā, taču viņas dēls kategoriski atsakās runāt latviski, lai gan viņam bijušas krietni lielākas iespējas apgūt valodu gan skolā, gan darba vidē.
Baltiņš uzskata, ka šajā jautājumā jābūt pietiekami stingrai nostājai, jo līdzšinējā piekāpšanās tikai rāda, ka tā ir nemitīga.
Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Pacientu tiesību likumā, kuros noteikts, ka pacientiem pašiem būs jānodrošina tulkošana, ja viņš neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot.
Ar grozījumiem likumā nostiprināts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. Tāpat noteikts, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par informācijas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un apmaksas kārtību publiskošanu ārstniecības iestādē. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pastāv gadījumi, kad pacients par nepieciešamību veikt attiecīgu maksājumu tiek informēts tikai pēc manipulācijas, tādējādi radot situāciju, kurā viņš var nebūt spējīgs norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.
Nostiprinātas arī pacienta tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. Grozījumi paredz, ka to sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, kad viņš pamatoti paredz, ka tas varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību, teikts likumprojektā. Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi, paredz grozījumi.
Likumā nostiprināts arī ārstniecības iestādes pienākums nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izvēlētam pārstāvim pastāvīgu klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā, ja klātbūtne netraucē ārstēšanu un to pieļauj apstākļi.
Tāpat noteikts, ka ārstniecības iestādei nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā ir jānodrošina viņa fiziskā un mentālā labklājība, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam, ciktāl tas ir iespējams. Paredzēts, ka ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības.
Ar grozījumiem likumā nostiprināts, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Tāpat noteikts, ka pacientam ir tiesības pieaicināt citu personu ar nosacījumu, ka tā ārstniecībai netraucē. Pastāv situācijas, kad pacientam ir nepieciešams īpašs fizisks un emocionāls atbalsts, piemēram, uzzinot par smagu vai neārstējamu slimību, atzīmē likumprojekta autori.
Gadījumā, ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacientam pašam būs jānodrošina tulkošana, izņemot gadījumus, kad tas nebūs iespējams objektīvu iemeslu dēļ, paredz grozījumi.
