Baltijas zemnieki prasīs reģionam piešķirt buferzonas statusu un veidot atbalsta fondu 3
Baltijas valstīm ir jāpiešķir īpašs buferzonas statuss un ir jāizveido īpašs fonds, lai atbalstītu lauksaimniekus, kas cieš zaudējumus no Krievijas noteiktajām sankcijām un Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma.
Par šādām un vēl vairākām prasībām Eiropas Savienības (ES) iestādēm sēdē piektdien vienojās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieku organizācijas. Vēstule tiks sagatavota, parakstīta un nosūtīta līdz 3. septembrim, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāve Iveta Tomsone.
Īpašā buferzonas statusa piešķiršanas nepieciešamība tiks pamatota ar konkrētiem faktiem par cenu svārstībām piena, gaļas un dārzeņu sektoros Baltijas valstīs salīdzinājumā ar pārējo ES, ražošanas pašizmaksu un būtiski zemāko ES tiešo maksājumu atbalsta līmeni.
Lauksaimnieki vēlas, lai ES kompensētu zaudējumus, kas krīzes situācijā rodas starp konkrēta produkta ražošanas pašizmaksu un tirgus cenu. Tāpat lauksaimnieki prasīs ieviest intervenci piena nozarē, atjaunot kompensācijas eksportam uz trešajām valstīm, atcelt soda naudas piena kvotas pārsniegšanas gadījumā, kā arī izveidot Baltijas valstu buferzonas fondu, kas segtu izmaksas jaunu tirgu atrašanai.
“Uzskatu, ka ES nav izstrādāti pietiekami mehānismi, kas ātri palīdzētu stabilizēt tirgu šādās situācijās, tādēļ kopā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem aicināsim Eiropu mācīties no to valstu piemēriem, kam ir šādi mehānismi, lai krīzes radītās sekas novērstu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk,” klāsta “Zemnieku saeimas” vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā šī ir jau otrā krīze. “Mums būtu pienācis laiks izdarīt secinājumus par to, kādai jābūt rīcībai. Ir nepieciešams atbalsts ne tikai kompensācijām, kas dod labumu īstermiņā, bet arī tirgu diversifikācijai un augstāku pievienotās vērtības produktu ražošanai, kas būtu ilgtermiņa ieguldījums.”
Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvis Mindaugs Maculēvičs atzīmējis, ka “šī ir tā reize, kad mums, Baltijas valstu lauksaimniekiem, jārunā kopīgi. Savas prasības mums jādara zināmas gan ES lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, gan Briselē strādājošajiem ES valstu medijiem. Ja nepieciešams, varam lemt arī par kopīgu akciju, jo pieredze mums jau ir”.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis Agris Veide norāda, ka Baltijas valstu lauksaimniekiem šobrīd nepieciešams prasīt no ES ātru lēmumu pieņemšanu.
Baltijas valstu lauksaimnieki arī pēc vēstules nosūtīšanas kopīgi vērtēs notikumu tālāku attīstību un vienojās par nākamo tikšanās reizi 19. septembrī Viļņā.
