Baltijas valstu un Polijas prezidenti Zelenskim sola turpināt atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan ar humāno palīdzību 0
Baltijas valstis un Polija turpinās aktīvi atbalstīt Krievijas sāktajā karā cietušo Ukrainu gan militāri, gan ar humāno palīdzību, trešdien Kijivā notikušās tikšanās laikā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim apliecināja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidenti.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejā, Zelenskis augstu novērtēja vizīti, uzsverot, ka prezidenti ir izrādījuši īpašu atbalstu un draudzību Ukrainai un arī apmeklējuši izpostītās pilsētas un ciemus, tādējādi kļūstot par aculieciniekiem Krievijas agresijas šausminošajam rezultātam.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti sarunā apliecināja, ka turpinās aktīvi atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan ar humāno palīdzību.
Latvijas prezidents Egils Levits īpaši akcentēja, ka Latvija atbalstīs pēc iespējas drīzu Ukrainas kandidātvalsts statusa nodrošināšanu Eiropas Savienībā (ES). Levits uzsvēra, ka Latvija mudinās, lai kandidātvalsts statusa process no ES puses tiktu izskatīts pēc iespējas ātrāk, lai Ukrainas sabiedrība redz, ka tās pūliņi aizstāvēt Eiropas vērtības nav bijuši velti.
Latvijas Valsts prezidents arī atzīmēja, ka Ukrainā klātienē redzētās traģiskā kara sekas tikai vēl stingrāk pārliecina, ka Krievijai un visiem par kara noziegumiem vainīgajiem – no pavēļu devējiem līdz izpildītājiem – būs jāatbild par saviem nodarījumiem.
Tikšanās laikā Ukrainas prezidents izteica cerību, ka Baltijas valstis un Polija ar savām ostām varētu palīdzēt Ukrainai graudu eksporta jomā. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvija ir maksimāli gatava sadarboties šī mērķa īstenošanā.
Baltijas valstu un Polijas prezidenti uzsvēra, ka turpinās atbalstīt efektīvas sankcijas attiecībā pret Krieviju no ES puses.
Ukrainas prezidents sarunā par Krievijas radītājiem postījumiem Ukrainā aicināja starptautisko sabiedrību izprast, ka finansiāls un ekonomisks atbalsts Ukrainai būs vajadzīgs ne tikai pēc kara, bet tas ir nepieciešams jau šobrīd, lai valsts varētu funkcionēt kara laikā.
Kā ziņots, 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot iznīcināt gan militāro, gan civilo infrastruktūru un nogalinot ne tikai karavīrus, bet arī civiliedzīvotājus.
