Baltijas valstu un Polijas prezidenti bažīgi “par Krievijas centieniem pārskatīt vēsturi” un iespējamo biedrības “Memoriāls” slēgšanu 73
Krievijā notiekošā vēršanās pret vēstures, izglītības, labdarības un cilvēktiesību biedrību “Memoriāls” rada bažas par šīs valsts centieniem pārskatīt vēsturi, šāda nostāja pausta Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentu kopīgā paziņojumā.
Prezidenti uzsvēra, ka “Memoriāls” ir viena no pirmajām neatkarīgajām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām Krievijā, kas nodarbojas ar Josifa Staļina režīma noziegumu dokumentēšanu visā bijušās Padomju Savienības teritorijā.
“Mēs augsti vērtējam “Memoriāla” darbinieku vēlmi un gatavību godināt poļu, lietuviešu, latviešu un igauņu tautu nesto upuri, kā arī miljoniem krievu, ukraiņu un citu tautību cilvēkus, kuri arī cieta padomju represijās. Mēs patiesi apbrīnojam Krievijas pilsoņu gatavību atklāt visu patiesību par šiem krievu tautai neērtajiem vēstures mirkļiem un totalitārā režīma pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņu darbs ir svarīgs pienesums Eiropas kopīgajai vēsturiskajai atmiņai,” paziņojumā akcentēja prezidenti.
Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti vienojušies par sadarbības stiprināšanu cīņā pret vēstures falsifikāciju, dezinformāciju un revizionismu, lai totalitāro režīmu paveiktie noziegumi nekad netiek aizmirsti.
LETA jau rakstīja, ka novembra pirmajā pusē Krievijas Augstākajā tiesā saņemts Ģenerālprokuratūras iesniegums ar prasību likvidēt starptautisko vēstures izglītības, labdarības un cilvēktiesību aizsardzības organizāciju “Memoriāls”.
Ģenerālprokuratūrā pavēstīja, ka “Memoriāls “un tā struktūras “veic savu darbību, pārkāpjot Krievijas konstitūciju un vairākkārtīgi un rupji pārkāpjot likumu vai citus tiesību aktus”. Cilvēktiesību aizsardzības organizācija cita starpā slēpj faktu, ka tā veic ārvalstu aģenta funkcijas, norādīja Ģenerālprokuratūra.
Aktīvisti šo lēmumu raksturoja kā politisku.
Likumā par ārvalstu aģentiem noteikts, ka organizācijām, ko Tieslietu ministrija iekļāvusi ārvalstu aģentu sarakstā, tas ir jānorāda visos savos materiālos.
Tieslietu ministrija 2016.gadā iekļāva “Memoriālu” ārvalstu aģentu sarakstā kādas neplānotas pārbaudes rezultātā. “Memoriāla” birojā iebruka neidentificēti cilvēki, bet pēc tam ieradās policija.
“Memoriāls” sākotnējo lēmumu par iekļaušanu ārvalstu aģentu reģistrā nosauca par prettiesisku un solīja to apstrīdēt tiesā. Piecu gadu laikā gūt sekmes šajā lietā nav izdevies.
Biedrība “Memoriāls” pastāv vairāk nekā 30 gadu, tā tika izveidota 1989.gadā.
Sākotnēji tās darbības galvenais virziens bija padomju represiju upuru piemiņas iemūžināšana, bet vēlāk organizācija pievērsās arī citiem vēsturiski izglītojošiem un cilvēktiesību aizsardzības projektiem.
